Skats uz Limbažu novadu no statistikas lidojuma
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publicējusi ikgadējo datu krājumu Latvijas statistikas gadagrāmata 2023. Tā veidota, atlasot svarīgākos CSP datubāzē pieejamos datus. Izdevums ir vispusīgākā statistiskās informācijas publikācija par tautsaimniecību un sociālekonomiskajiem procesiem valstī. Gadagrāmatas sagatavošanā izmantota gan CSP, gan citu iestāžu rīcībā esošā informācija. Tiek piedāvāts skats gan uz valsti kopumā, gan novadiem un reizēm, katru pagastu. Uzsvars likts uz salīdzinājumu – skaitļos un vizualizācijās labi redzams, kā novada vai pagasta rādītāji izskatās attiecībā pret citiem. Jāņem vērā, ka daļa datu atspoguļo situāciju 2022. gadā, jo grāmata ierasti tiek veidota par iepriekšējiem periodiem. Jebkurš var ieskatīties izdevumā – tas bez maksas pieejams CSP tīmekļvietnē. Šajā publikācijā sniegsim īsu ieskatu būtiskākajos datos, ko var atrast gan CSP, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) publikācijās un datubāzēs.
Cik mūsu ir?
Iedzīvotāju skaits Latvijā šī gada 1. janvārī bija 2 041 553 (pēc PMLP datiem), kuri dzīvo 43 pašvaldību teritorijā. No tiem Limbažu novadā dzīvo 29 176 jeb 1,43%. Šo skaitli aplūkojot, rodas jautājums, kur tad ir pārējie. Teju 50% mitinās valstspilsētās (33% no tiem Rīgā). Mūsējais pēc iedzīvotāju skaita ir 16. starp 36 novadiem (neskaitot septiņas valstspilsētas ar savām pašvaldībām). To, kā novada iedzīvotāju skaits sadalās pa pilsētām un pagastiem, skatiet vizualizācijā! Jāpiebilst, ka iedzīvotāju skaits Limbažu novadā šī gada 1. janvārī bija par 435 mazāks nekā pērn. Salīdzinājumā no 2022. līdz 2023. gada sākumam kritums bija mazāks – iedzīvotāju skaits bija sarucis par 120.
Vidējais iedzīvotāju blīvums Limbažu novadā 2023. gada sākumā bija 12 cilvēku uz kvadrātkilometru. Tas ir aptuveni tāds pats kā, piemēram, Cēsu un Valmieras novadā. Blīvums pieaug tuvāk Rīgai – Saulkrastu (35) un Siguldas novadā (31). Valstī vidējais iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir 30.
Visblīvāk apdzīvotās ir pilsētas – Limbaži ar 787 cilvēkiem kvadrātkilometrā, Aloja (394), Staicele (204), Salacgrīva (203) un Ainaži (129). Pagastos iedzīvotāju blīvums ir dažāds. Skultes pagastā dzīvo 19 cilvēku uz kvadrātkilometru, Vidrižu 12, Liepupes 10, Katvaru 9, Limbažu 9, Brīvzemnieku 8, Braslavas 7, Salacgrīvas 6, Viļķenes 5, Umurgas 5, Alojas 4, Pāles 4, Ainažu 3 un Staiceles 2. Interesanti, ka Limbažu novads ir viens no diviem valstī, kur iedzīvotāju blīvums nav mainījies kopš 2016. gada. Pirms tā gan varēja novērot samazinājumu visos novados, kas nav Rīga un Pierīga.
Ja mēs gribētu sevi salīdzināt tikai pēc trīs rādītājiem – teritorijas izmēra, iedzīvotāju skaita un blīvuma – varētu secināt, ka vislīdzīgākais mums ir Kuldīgas novads. Tā teritorija ir tikai par 100 km² lielāka nekā Limbažu (2441 km²), iedzīvotāju blīvums tikai par 11 uz kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – 28 471. Dažos punktos var saskatīt līdzību arī ar Saldus, Dobeles un Madonas novadu, bet gluži tik izteikta tā nav.
Kas un kādi mēs esam?
Izrādās, ka statistiķus interesē arī tādi dati kā sieviešu blīvums teritorijā. Katra pagasta iedzīvotāji, ieskatoties kartē, var uzzināt, cik dāmu ir uz 100 kungiem. Vidēji Latvijā – 116, Limbažu novadā – 104. Starp citu, attiecība ir tāda pati kā vidēji visā Eiropas Savienībā. Mūsu novadā tikai Vidrižu pagastā vīriešu un sieviešu attiecība ir 1:1. Vairāk dāmu dzīvo lielākajās novada pilsētās. Rekordu uzstāda Salacgrīva ar 120 sievietēm uz 100 vīriešiem. Tas nozīmē – ja uz balli Salacgrīvā pulcētos vairāk nekā 400 cilvēku, 200 no viņiem – kungi, tad no atnākušajām 240 dāmām 40 atliktu vien noskatīties, kā pāri dejo. Protams, ja statistikas datos būtu absolūta patiesība.
Dalot cilvēkus pēc tautībām, Limbažu novads pēc PMLP datiem ir viens no neinteresantākajiem, jo maz dažādības. Mums ir 25 431 latvietis, 1799 krievi, 560 ukraiņu un 1365 kategorijā pārējie. Savukārt CSP dati liecina, ka no pārējiem 481 varētu būt ukraiņi, 283 baltkrievi, 194 poļi, 138 lietuvieši, 170 romi, 38 igauņi, septiņi ebreji un 353 citu tautību pārstāvji. Ukraiņu skaits, salīdzinājumā ar 2019. gadu ir par 164 cilvēkiem lielāks. Pēc PMLP informācijas 27 761 novadnieku ir pilsoņi. Mums ir 863 nepilsoņi, 216 cilvēku, kuri atrodas pagaidu aizsardzībā, viens bēglis un viens bezvalstnieks.
Kurš strādā un maksā nodokļus?
Pēc PMLP datiem Limbažu novadā ir 3735 cilvēku līdz darbspējas vecumam un 6781 pēc tā. 18 660 ir ierakstīti strādātspējīgo kategorijā, no viņiem 9896 ir vīrieši, 8764 – sievietes. Diemžēl nav tik labi, kā izskatās, raugoties tikai uz skaitļiem. PMLP uzskata, ka pie darba var likt cilvēkus no 15 līdz 64 gadu vecumam, bet diez vai ir daudz pusaudžu, kuri tam piekrīt, uztur sevi un vēl nodokļus maksā. Ja aplūko CSP datus, var secināt, ka strādātāji un nodokļu maksātāji, cerams, varētu būt kādi 16 000, kuri ir vecumā no 20 līdz 64 gadiem.
CSP cenšas ieskatīties arī mūsu maciņos. Dati par vidējo darba samaksu valstī un pašvaldībās 2022. gadā liecina, ka Limbažu novadā tā bija 1094 eiro pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinājumā valsts vidējā bija 1286 eiro. Pēc vidējās bruto algas mēs esam 30. pašvaldība no 46. Ja skatāmies tikai uz kaimiņiem, tad Saulkrastu novadā cilvēks vidēji nopelna 1396 eiro mēnesī, Siguldas – 1325, Valmieras – 1168 eiro un Cēsu novadā 1129 eiro. CSP gan norāda, ka šie ir eksperimentālas statistikas dati, jo metodes tiek pilnveidotas. Tomēr ir diezgan ticami, ka mūsu novadā vidēji nopelnām mazāk nekā pašvaldībās vidējo algu topa augšgalā. Tur atrodas Ādažu novads ar 1692 eiro, Ropažu novads ar 1654 eiro, Ķekavas novads ar 1603 eiro un Rīga ar 1447.
Ģimenes stāvoklis un pieaugums
2023. gada sākumā 10 068 novada iedzīvotāji bija precēti, 12 538 neprecēti, 3142 šķīrušies, 2444 atraitņi (CSP dati). Arī par noslēgtajām laulībām pagaidām ir zināmi vien 2022. gada rezultāti. Kopumā tie parāda, ka ļaudis Latvijā ir gan vairāk precējušies – noslēgtas 11 848 laulības (2021.g. 11 228), gan šķīrušies – šķirtas 5407 laulības (2023. gadā 4643). Limbažu novadā 2022. gadā noslēgtas 167 laulības. No tiem, kuri precējās, 235 iestūrēja laulības ostā pirmo reizi, 85 bija šķirteņi vai šķirtenes, četri atraitņi un 10 atraitnes. Šī statistika tiek veidota pēc līgavaiņa dzīvesvietas. Limbažu novada iedzīvotāju precētieskāre ir salīdzinoši zema. Pēc laulību koeficienta uz 1000 iedzīvotājiem mēs esam 38. vietā no 46 novadiem un valstspilsētām. Limbažu novada koeficients ir 2,4, bet valsts vidējais rādītājs ir 2,9. Naskākie uz precēšanos ir Daugavpilī (3,6), kā arī to iekļaujošajā Augšdaugavas novadā (3,9), tāpat Jūrmalā, Rēzeknē un Jelgavā dzīvojošie.
Cik novadnieku piedzimis pērn, CSP publicēs tikai gada vidū. Pagaidām jaunākās ziņas ir par 2022. gadu, kad Limbažu novadā bijuši 193 jaundzimušie, no tiem 86 zēni un 107 meitenes. Jāņem vērā, ka statistika tiek veidota, pamatojoties uz reģistrēto dzīvesvietu, kas atšķiras no deklarētās. Pēc tās pasaulē nākuši 184 novadnieki. Lai kā būtu, skatoties uz CSP novadu karti, var redzēt, ka Limbažu novadā 2022. gadā bija zemāka dzimstība nekā visiem kaimiņu novadiem – ar šo rādītāju esam zem Latvijas vidējā.
Linda TAURIŅA
Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem pilsētās un pagastos
| Salacgrīva | 120 |
| Limbaži | 118 |
| Aloja | 114 |
| Braslavas pagasts | 111 |
| Ainaži | 108 |
| Staicele | 108 |
| Pāles pagasts | 107 |
| Liepupes pagasts | 103 |
| Umurgas pagasts | 103 |
| Staiceles pagasts | 102 |
| Viļķenes pagasts | 102 |
| Vidrižu pagasts | 100 |
| Brīvzemnieku pagasts | 99 |
| Limbažu pagasts | 97 |
| Alojas pagasts | 96 |
| Salacgrīvas pagasts | 94 |
| Katvaru pagasts | 93 |
| Ainažu pagasts | 89 |
| Skultes pagasts | 85 |
