Pārticība vai pieticība mūspusē

40% Latvijas iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, 42% uzskata, ka ir zem vidusslāņa, bet ne trūcīgi. Kā tādi jūtas teju 13% mājsaimniecību pārstāvji. Par turīgiem sevi uzskata tikai 1,3%. Šādus datus pēc Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma prezentēja bankas finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa. Te gan jāņem vērā būtisks aspekts – visas valsts iedzīvotājus aptverošajā pētījumā noskaidrotais balstās tajā, kā cilvēki paši vērtē savu labklājību. Lai gan pētnieki nav pievērsušies atsevišķiem reģioniem, skatoties uz skaitļiem, rodas jautājums, cik turīgi ir mūspuses ļaudis. Iespējas to noskaidrot ir zināmā mērā ierobežotas, jo arī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ne visās kategorijās apkopo datus par katru pašvaldību. Turklāt ailes statistikas tabulās nekad neatspoguļo situāciju pilnībā. Tomēr šo to uzzināt var.

Vajadzīgi aptuveni 1260 eiro

Kas ir vidusslānis? Lai sevi tam pieskaitītu, pēc iedzīvotāju domām ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jāsasniedz apmēram 1260 eiro (bruto – pirms nodokļu nomaksas). Pēc šādas loģikas ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un bērns, kopējiem ienākumiem jābūt aptuveni 3777 eiro, katram pieaugušajam pelnot vismaz 1888 eiro. Ja gribat piederēt vidusslānim, divatā audzinot divus bērnus, katram no vecākiem jāsaņem 2518, ja trīs – 3147 eiro. Šķiet, ka tālāk, kā dzied Prāta vētra, skaitīt nav vērts, jo summa, kas būtu atbilstoša, lai vidusslānī iekļautos ģimene ar četriem bērniem, būs pieejama retajam. To apliecina arī CSP statistika, saskaņā ar kuru algotā darbā vairāk par 3000 eiro bruto nopelna tikai 6% Limbažu novada iedzīvotāju. 

Algotā darbā nopelnītais veido vidēji 62% mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu, sociālie transferti (arī pensijas) – 33%. Šie skaitļi rāda, ka darba alga ir ļoti nozīmīgs cilvēku ienākumu avots. Cik nopelna uzņēmēji, noteikt grūtāk. Pēc Lursoft datiem novadā reģistrēti 2900 aktīvi uzņēmumi, lielākā daļa (800) darbojas jauktās lauksaimniecības jomā. 

Statistika rāda, ka vienā Limbažu novada privātajā mājsaimniecībā ir vidēji 2,27 locekļi un bērnu mums nav īpaši daudz. Novadā teju 77% mājsaimniecību ir bez bērniem, tajās dzīvojošajiem pieaugušajiem (vienam vai vairākiem) teorētiski jāuztur tikai sevi. Nepilnos 12% mājsaimniecību ir viens bērns, 7% divi un 4,5% ir trīs un vairāk atvašu. 

Vairāk nekā trešdaļai līdz vidusslānim tālu

CSP dati rāda, cik Limbažu novadā nopelna algota darba strādnieki. Tiek apkopoti dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc mēneša bruto algas. Tomēr jāatceras – ēnu ekonomikas pētnieki lēš, ka pat vairāk nekā 20% no iedzīvotāju ienākumiem veido tā sauktās aplokšņu algas…

Diemžēl CSP datus grupē nedaudz citās kategorijās, neļaujot precīzi konstatēt, kāda daļa algoto darbinieku tiek pāri 1260 eiro slieksnim (skat. 1. tabulu). Taču dati ļauj droši apgalvot, ka mums ir 35% strādājošo, kuri tam pat nepietuvojas, saņemot algu līdz 1000 eiro. Turklāt 17% no viņiem saņem minimālo algu 700 eiro (2024.g.) vai vēl mazāk. Stabilam vidusslānim varētu piederēt 40% novadnieku. Ja tic statistikai, tad vidēji Vidzemē mājsaimniecību rīcībā ir 640 eiro uz vienu ģimenes locekli. 2. tabulā skatāmas atšķirības dažādu reģionu iedzīvotāju nopelnītajā apjomā. Visvairāk tas izpaužas, salīdzinot reģionus ar Rīgu. Statistika gan apliecina, ka dzīve galvaspilsētā ir dārgāka. Piemēram, Vidzemē mājokļa uzturēšana mājsaimniecībai izmaksā vidēji 182 eiro, Rīgas statistiskajā reģionā – 293 eiro.

1. tabula. Darba ņēmēju skaita sadalījums pēc mēneša bruto ienākumiem (deklarētā dzīvesvieta Limbažu novadā)

Ienākumi eiro	Saņēmēju skaits	Saņēmēju daļa
līdz 400	798	7%
400,01–700,00	1058	10%
700,01–1000,00	2012	18%
1000,01–1500,00	2722	25%
1500,01–2000,00	1820	18%
2000,01–2500,00	1078	10%
2500,01–3000,00	592	5%
3000,01–4000,00	486	4%
4000,01–5000,00	170	2%
virs 5000,01	149	1%

2. tabula. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (2022.g.)

Teritorija	Eiro
Latvija	739,90
Pilsētas	776,53
Lauki	651,28
Rīgas statistiskais reģions	870,37
Pierīgas statistiskais reģions	845,08
Zemgales statistiskais reģions	664,21
Kurzemes statistiskais reģions	656,12
Vidzemes statistiskais reģions	639,91
Latgales statistiskais reģions	535,80

CSP datos var meklēt atbild arī uz jautājumu, cik vidēji var nopelnīt, strādājot mūspuses uzņēmumos – tajos, kuru biroja vai pamatdarbības adrese ir Limbažu novadā. Ja pieņemam, ka cilvēks, kurš nopelna vismaz 1500 eiro, gūst vidusslāņa ienākumus (1260 eiro), tad 3. tabulā redzam, ka no vietējos uzņēmumos strādājošajiem tik daudz vai vairāk nopelna 30%. Tas vedina domāt, ka kopumā mūspuses uzņēmumos algu līmenis ir zemāks. Gana daudzi, strādājot ārpus novada, pelna labāk – 1. tabulā saskaitāms, ka vairāk par 1500 eiro nopelna 40% no tiem, kuri dzīvesvietu deklarējuši mūsu pašvaldības teritorijā. Novada teritorijā gan strādā mazāk nekā puse tā iedzīvotāju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir aplēsusi, ka aptuveni trešdaļa darbu atraduši Rīgā. Protams, runa ir par neto ieņēmumiem, nerēķinot, kādas ir papildu izmaksas, strādājot tālāk no mājām (piemēram, par ceļa izdevumiem). Tā kā viss ir relatīvi un nosacīti.

3. tabula. Sadalījums pa bruto ienākumu grupām Limbažu novada uzņēmumos (pēc darba devēja vai biroja adreses)

Ienākumi eiro	Saņēmēju skaits	Saņēmēju daļa
līdz 400	661	10%
400,01–700,00	775	12%
700,01–1000,00	1431	22%
1000,01–1500,00	1580	24%
1500,01–2000,00	994	15%
2000,01–2500,00	510	8%
2500,01–3000,00	259	4%
3000,01–4000,00	189	3%
4000,01–5000,00	42	1%
5000,01–6000,00	25	0%
virs 6000,01	30	0%

Kā ar pensionāriem? Saskaņā ar VSAA publicētajiem datiem kopumā 2023. gadā mums bija aptuveni 6700 pensionāru jeb 24% no aptuveni 27 000 iedzīvotāju. Vidējais piešķirtais pensijas apmērs (ar piemaksu) visās vecuma grupās ir 561 eiro (2023.g.). Turīgāki kopumā ir vīrieši, sievietēm pensija ir par 66 eiro zemāka. Par to, kā seniori dzīvo, daudz pasaka nabadzības riska indekss. Kopumā valstī nabadzības riskam pakļauti 22,5% iedzīvotāju, bet starp pensionāriem – 40%, savukārt starp vientuļiem cilvēkiem virs 65 gadu vecuma – 68%. 

Un citi labklājības kritēriji

Tomēr nevar skatīties tikai uz skaitļiem. Vidusslāni raksturo arī tas, kādu dzīves līmeni ar to iespējams sev nodrošināt. Jūs varat teikt, ka nepelnāt, bet dzīvojat kā vidusslānis, ja izpildāt noteiktus kritērijus. Tie ir – savs nekustamais īpašums (87% aptaujāto to uzskata par vienu no vidusslāņa pazīmēm), spēja bez grūtībām segt visus obligātos ikmēneša maksājumus (77%), spēja vismaz reizi gadā atļauties nedēļu ilgu ceļojumu uz ārvalstīm, spēja pēc visu obligāto maksājumu veikšanas atļauties arī papildu tēriņus (70%), kā arī spēja atļauties izmantot privātās un maksas medicīnas pakalpojumus.

Linda TAURIŅA