Līva, Līvija, Andra
2021. gada 27.februāris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

19.I 1 komentārs

Viedokli par termināli Skultē izsaka balsojot un rakstot

Jau rakstījām, ka portālā manabalss pašā gada nogalē sākta parakstu vākšana pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību Skultē. Vakar bija savākti jau 4000 parakstu. Lai šo iniciatīvu iesniegtu Saeimā, bija nepieciešami 3000. Parak­stīšanās iespēja vēl ir, bet paralēli tapušas vairākas vēstules – Valsts prezidentam, Saeimas tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijai un arī Valsts kontrolei. Tās pagājušonedēļ arī nosūtītas. Saturs visās ir daudzmaz līdzīgs. Uzrunātie tiek aicināti sadzirdēt un aizstāvēt vietējos iedzīvotājus, kuri vēlas dzīvot viņiem labvēlīgā vidē. Savukārt Valsts kontrole lūgta novērtēt, vai valsts dalība šī projekta īstenošanā ir tiesiska, lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm.

                                                                                                                                             

Andra Garklāva viedoklis par Skultes termināli un ATR

Neizprotama man liekas Valsts prezidenta attieksme pret valstiski svarīgiem jautājumiem. Atbilde uz manu vēstuli viņam tika sniegta tikai pēc pieklājīga atgādinājuma atkārtotā vēstulē par pienākumu to darīt. Bet arī tā bija ļoti formāla – no Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem. Jā, tas bija par Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu un konkrēti – Skultes pagasta atdalīšanu no Limbažu novada. 

Man būtu arī citi jautājumi Valsts prezidentam un arī citām amatpersonām. Laikus aizsūtīju arī dažus savus jautājumus Prezidentam uz LR1 raidījumu Krustpunktā. Tur tie, protams, netika nolasīti. Kas ar šādiem jautājumiem notiek? Varbūt tos tomēr nodod adresātam vismaz pēc tikšanās? Jautājumi bija visnotaļ konkrēti un pieklājīgi, bet ne jau diez cik ērti, bija norādīts konkrēts jautātājs un saziņas iespējas.

Neskatoties uz paša pamatīgi kritizēto ATR likumu, to tomēr izsludinot, Prezidents aicināja pašvaldības vērsties Satversmes tiesā (ST). Lai nu par ko un lai nu kurš to teiktu, bet Prezidents un liela daļa citu augstāko valsts amatpersonu zināja par šķidrās gāzes termināļa (LNG) iniciatīvām jau pietiekami ilgi pirms ATR, pie tam bija arī iesaistīti dažādās tā izstrādes fāzēs. Un, manuprāt, ATR likumā Saulkrastu novads ar Skultes pievienošanu tam ir iekļauts tikai tādēļ, ka ir interese realizēt šo projektu.

Prezidents apgalvo, ka esot visas tautas prezidents, bet tas nenozīmējot, ka visiem tikšot izdabāts. Kā tad te lai nomēra, kam vai cikiem tiks izdabāts un cikiem ne? Skultes un tam pāri stāvošajā LNG jautājumā acīmredzami tiek izdabāts ievērojamam mazākumam un tā interešu labumam. Visas tās protesta vēstules ATR kontekstā, mītiņi, pašvaldību aicinājumi neizsludināt likumu, arī šobrīd manabalss parakstu akcija, atvainojiet, ir kaķim zem astes?

Jā, protams, ir spēki ar lieliem mērķiem, viņu pusē ir lieli varas, naudas un informatīvie resursi, jo tās lietas lielā mērā bīda mūsu pašu ievēlētie deputāti un valdība. Kāda te ir teikšana tautai? Pie tam šis jautājums sāp ne jau visiem Latvijā, bet tieši Skultei, Sējai un arī saulkrastiešiem, jo tos vistiešāk skars riski un ierobežojumi. Citi atrodas it kā pietiekami tālu, tāpēc, visticamāk, princips darbojas ne mana cūka, ne mana druva. Un tad vēl ir citi – vienaldzīgie, piesardzīgie un bailīgie, kuri uzskata par labāku paklusēt. Bet tad, kad maksāšanā par šķidrās gāzes iepirkumu tiks iesaistīti visi valsts iedzīvotāji, būs stingri par vēlu sākt protestēt.

Par Valsts prezidenta ieteikto vēršanos ST. Gribētos jau ļoti ticēt, bet ir diezgan lielas bažas. Un proti – mūsdienās nav pārāk sarežģīti sameklēt informāciju, kas ar ko kopā mācījies, studējis, atpūties, sportojis, bijis partneris biznesā, korporācijās, filistros, draugos, kopā ceļojis, kādas intereses, ar ko ticies, bijis pirtī vai restorānā. Jau kļūst redzamas saiknes, kas daudz ko izskaidro. Arī ST neatkarība nav nemaz tāda dogma, jo vienmēr kādam par kādu būs jālemj, jārūpējas par karjeru utt. Zināmais nesenais ST lēmums, un tā skaidrojumi tikai vairo bažas par to, ka pārkāpumi, visticamāk, tiks saskatīti, tiks pakratīts pirksts un likts tā turpmāk nedarīt, bet nekādu atpakaļgaitu neparedzēs ne Skultei, ne reformai vispār. Bet – varbūt tomēr?

Noteikti gribētu pavaicāt gan Valsts prezidentam, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kā gan iet kopā Eiropas un pasaules jaunās zaļās tendences un fosilā kurināmā samazināšanas uzstādījumi (arī ministra nosauktās prioritātes) ar neatlaidīgo un valsts atbalstīto LNG termināļa bīdīšana? Ja nemaldos, Latvijas goda konsuls Teksasā Aloizs Pēteris Ragaušs solīja: – Ja jūs prasīsiet, es uzcelšu to termināli un par lētu naudu. Tas, ka mēs prasām, šķiet, ir jau noskaidrots, jo par to liecina aktīvās norises ap to un oficiālā informācija. Bet gana skaidrs arī tas, ka lēts nenozīmē drošs! Vai tādu mēs tiešām esam gatavi pieņemt?

Kādā tikšanās reizē Artūrs Toms Plešs, pretnostatot, ka vai nu Skultes pagasts būs pie Saulkrastu novada, vai arī reforma vispār nenotiks, apgalvoja, ka tāda esot kompromisa vienošanās. Tak ne jau starp Limbažiem un Saulkrastiem, bet gan tirgošanās starp koalīcijas partijām!

Tad nu viņam būtu lieliska iespēja apliecināt savu deklarēto godīgumu un nedaudz spodrināt pārstāvētā politiskā spēka godu un darīt zināmu, kuri tad spēki vai cilvēki – laikam jau deputāti? – ar šādu uzstādījumu bija gatavi palikt zem sitiena reformu vispār? Tā kā ATR likums jau ir spēkā, tad ministram nebūtu iemesla baidīties, ka kaut kas nojuks. Un kādi ir ieguvumi Latvijai kopumā un kuram novadam tieši uz Limbažu novada zaudējumu (kompromisa?) rēķina?

Un te vēl jautājumi, kurus pat pa diviem dažādiem ceļiem iesūtīju raidījumam Krustpunktā.

1) Par ATR likumu. Valsts prezidents pamatīgi kritizēja tā tapšanas procesu un nepilnības, un atzina, ka (..) ATR likuma neizsludināšanas argumentu masa pārspēj izsludināšanas atbalstošo un (..) šī administratīvi teritoriālās reformas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par laba reformu procesa paraugu. Neskatoties uz tik milzīgo pašvaldību protestu un aicinājumu, viņš, vienalga, to izsludināja.

Jautājums – kas traucēja likumu atgriezt Saeimai, novērst trūkumus un tad izsludināt? Varbūt viņam bija pamatotas bažas par savu vietu prezidenta amatā un taisnība ir deputāta Sergeja Dolgopolova vērtējumam: – Ņemot vērā viņa rīcību, gaidīt no viņa drosmīgus un neordinārus soļus būtu pārāk naivi. Viņš ir pastāvošās kārtības kalps un ārpus tās kārtības viņš soli nespers?

2) Arvien vairāk pieejama informācija, kas tomēr apstiprina sākotnējās aizdomas par Saulkrastu novada veidošanas patiesajiem iemesliem un Skultes pagasta pievienošanai tam, respektīvi, Skultes šķidrās gāzes termināļa projekta virzības atvieglošanai. Par to jau kādu piecu gadu garumā tiek runāts valsts augstāko aprindu un amatpersonu vidū, kam īpaša uzmanība atvēlēta arī Triju jūru valstu iniciatīvu fondā. To labi zina arī Valsts prezidents. Arī to, ka šo termināli gan sabiedrība, gan visaugstākās raudzes speciālisti vērtē ļoti piesardzīgi. To veicina gan iespējamais ekonomiskais slogs uz visu Latvijas tautu, kas būs spiesta maksāt par aizjūras biznesa interesēm (OIK 2), gan ekoloģiskie riski. Vispirms jau pašiem Saulkrastiem un Skultei. 

Jautājums – kāds Valsts prezidentam ir viedoklis un argumenti, ka šis terminālis tiešām vajadzīgs Latvijai, ka tas ir drošs, neapgrūtinās tautu? Kā, viņaprāt, termināļa iecere skatāma kontekstā ar visas Eiropas Savienības izsludināto zaļo domāšanu, virzību un plāniem jau uz tuvākajiem 10–20 gadiem? 

3) Izsludinot ATR likumu, Valsts prezidents aicināja neapmierinātās pašvaldības vērsties Satversmes tiesā (ST) aizstāvēt savas intereses. Jau notikusi pirmā ST sēde par Limbažu novada un Ikšķiles novada prasībām.

Jautājums – vai tiešām Valsts prezidents uzskata, ka ir iespējama objektīva rezultāta iegūšana šajā tiesā, ja ST tiesneši tomēr stipri atkarīgi no Saeimas, precīzāk – koalīcijas – labvēlības, raugoties uz nākotnes iespējām (piem., uz amatiem nākotnē Eiropas tiesā), kā tas publiskajā telpā ir izskanējis saistībā ar nesen pieņemto ST lēmumu un Sanitas Osipovas skaidrojumiem par Darba likumu?

                                                                                                                                             

GOD. LATVIJAS VALSTS PREZIDENTAM 
VALSTS PREZIDENTA KANCELEJAI

adrese: Pils laukums 3, Rīga, LV-1900, Latvija

IEDZĪVOTĀJU INICIATĪVAS GRUPAS 
PĀRSTĀVES ARTAS JAMSENAS,

e-mail: neskulteslngterminal@gmail.com
http://www.neskulteslngterminal.life

IESNIEGUMS 

Rīgā, 2021. gada ___. janvārī 

Ar šo, Iedzīvotāju iniciatīvas grupa, vēlas vērst Jūsu kā Latvijas Valsts prezidenta, uzmanību saistībā ar Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pieteikto ierosinājumu portālā manabalss.lv Par Vidzemes jūrmalas saglabāšanu; Pret sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Skultē, pēc kura publicēšanas laikā posmā no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada ______ janvārim, vismaz 3000 Latvijas tautas pārstāvji ir uzskatījuši par savu pienākumu nobalsot vai parakstīties, lai paustu savu attieksmi par šo jautājumu. 

Kā Latvijas Valsts prezidentam kurš, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 46. pantam, uzņemoties amata pienākumus, ir devis svinīgu solījumu, ka “viss Jūsu darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam un Jūs darīsiet visu, kas stāvēs Jūsu spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību”, kā arī kā personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei, Saeimas kārtības rullim, Iesniegumu likumam, kā arī citiem normatīvajiem aktiem, citu starpā, ir iespējas un tiesības: (1) ierosināt likumus;  (2) iesniegt priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tml.; (3) izteikt priekšlikumus un viedokli par likumprojektu; (4) nosūtīt likumus otrreizējai caurlūkošanai; (5) aktualizētu dažādus jautājumus; (6) dibināt komisijas un padomes, aicināt tajās darboties konkrētās jomas ekspertus; (7) sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdes, nosakot to diena kārtību, u.c., vēlamies norādīt, ka plānotā projekta īstenošana ir pretrunā ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm un interesēm, tiesībām uz dzīvi labvēlīgā vidē, kā arī ar vairāku projektā skarto novadu attīstības plāniem, normatīvajiem aktiem, Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes un kāpu zonas aizsardzības dokumentiem. 

Uztraucošais jautājums ir saistībā ar Vidzemes jūrmalā plānotā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecības projektu (turpmāk – Projekts).

Ir publiski vairākkārt pausta vēlme virzīt Projektu, kā arī atklāti norādīts uz nepieciešamību politiski risināt ar Projektu saistītos jautājumus, kā piemēram: 1) nacionālo interešu statusa piešķiršanu Projektam; 2) ilgtermiņa garantētu līgumu noslēgšanu ar AS “Latvenergo”; 3) iesaistīto pašvaldību un to iedzīvotāju pārliecināšanu par Projekta nepieciešamību, neskatoties uz iedzīvotāju pretestību, 4) Projekta virzīšanu atbalstam no “3 jūru iniciatīvas” fonda  u.c. (virzītāju viedoklis, kā arī informācija par Projektu ir pieejams dažādās mediju vietnēs.)   

Vietējie iedzīvotāji un to izveidotā Iedzīvotāju iniciatīvas grupa ir ļoti nopietni nobažījusies par vairākiem jautājumiem, kurus Projekta virzītāji apzinās, taču neuztver kā vērā ņemamus, nelokāmi paliekot pie Projekta tālākas virzīšanas. 

1. Projektā paredzētais SDG terminālis tiek plānots jūrā - 2,5 km attālumā no krasta, kas nozīmē, ka SDG terminālis, kā arī pie tā faktiski nepārtraukti piesaistītie piegādes kuģi ar kravas ietilpību no  40000 – 170000 kubikmetru, ne tikai varētu būt labi redzami no krasta, bet arī atstās ievērojamu ietekmi uz kultūrvēsturisko dabas ainavu visa gada garumā. 

2. Plānotais pazemes dabas gāzes cauruļvads šķērsotu Skultes ostas akvatoriju, Rīgas jūras līci, Limbažu, Krimuldas, Saulkrastu un Sējas novada teritorijas (turpmāk – Skartās teritorijas). Skarto teritoriju iedzīvotāji un to pārstāvji neatbalsta Projektu. 2019. gada vasarā Skarto teritoriju organizētajās sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās, Projekta virzītāji saskārušies ar lielu neapmierinātību no iedzīvotāju puses, kam sekojušas ievērojams skaits protestu vēstuļu, kuras parakstījuši un dažādām institūcijām, ministrijām, medijiem iesnieguši ap 3000 iedzīvotāju. Kā jau sākumā norādīts – portālā manabalss.lv pret Projektu salīdzinoši īsā laika posmā nobalsojuši jau vismaz 3000 iedzīvotāju.

2020. gada 08. aprīlī Saulkrastu novada dome atcēla lēmumu par konceptuālo atbalstu Projektam, un šobrīd nav nevienas Skarto teritoriju pašvaldība, kura būtu izteikusi atbalstu šāda Projekta realizācijai. Neraugoties uz iedzīvotāju pretestību, Projekta virzītāji ir publiski paziņojuši, ka Projektu turpinās. 

3. Projekts ir klajā pretrunā ar Skarto teritoriju (Saulkrastu novada u.c. novadu) teritoriālās plānošanas dokumentiem.

Piemēram, Saulkrastu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir definēta novada vīzija, cita starpā nosakot, ka Saulkrastiem ir jābūt Baltijas reģionā starptautiski atpazīstamam kūrortam ar videi draudzīgu infrastruktūru, kuru iecienījusi radošā inteliģence un ģimenes. 

Savukārt, piemēram, Limbažu novads par savu ilgtermiņa attīstības vīziju cita starpā noteicis, ka redz Limbažu novadu ar videi draudzīgu un zaļu dzīves vidi,  kuru par savu dzīves vietu izvēlas dažāda vecuma un sociālo grupu iedzīvotāji. 

4. Jau 2011. gadā Lielbritānijas uzņēmumu “GL Noble Denton” un “Energy Contract Company” konsorcijs ir veicis priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves iespējām Baltijā. Pētījuma mērķis ir bijis izvēlēties vispiemērotāko vietu termināla izveidošanai, par kuru ir atzīta Rīga. 

Pētījumā secināts, ka par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai atbilstošāko vietu atzīta Rīga (Rīgas osta), no piedāvātajām 22 termināļa dislokācijas vietām, tai skaitā Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Lilastē un Rīgas jūras līcī. Rīgas priekšrocība ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, kā arī tas, ka jau šobrīd Rīgai ir gāzes vads, kurš savienots ar Inčukalna krātuvi un nav jāizbūvē jauns. 

Pētījumā bija apskatīta arī termināla izveidošana jūrā. Tā izmaksas būtu mazākas nekā termināla būvniecība krastā, tomēr terminālis jūrā nav drošāks. Rīgas osta atzīta par piemērotāko, jo tur ir piestātnes ķīmisko vielu produktiem, tātad zināma gatavība avārijas gadījumā un apmācīts personāls. 

5. 2019. gadā Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, līdz ar to nepieciešama iespējami ātrāka atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana, neveicot papildu ieguldījumus fosilo resursu infrastruktūrā. 

6. Projekta virzītāji pauduši viedokli, ka vēlas nodrošināt Projektam “nacionālo interešu objekta” statusu, lai Projektu būtu vieglāk realizēt.  Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, “nacionālo interešu objekti” ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Būtiski ņemt vērā, ka Projekta virzītāji neplāno to pabeigt ātrāk kā 2024. gadā, kas nozīmē, ka tā ilgtspēja nepārsniegtu 2050. gadu, līdz kuram Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti. 

Latvija ir pievienojoties 2000. gada 20. oktobra Eiropas ainavu konvencijai un apņēmusies atzīt ainavas par cilvēka dzīves vides būtisku sastāvdaļu, kā arī īstenot politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana.  

7. Lai īstenotu Projektu un tas Projekta virzītājiem būtu izdevīgs, Projekta virzītāji ir pauduši viedokli, ka vēlas iegūt ilgtermiņa gāzes iepirkuma līgumu ar A/S “Latvenergo”, lai Latvija katru gadu garantētu konkrēta apjoma sašķidrinātās gāzes iepirkumu. Piegādātāju konkurences apstākļos, ir nepieņemami garantēt iepirkumu konkrētam pakalpojuma sniedzējam.

8. Projekta virzītāji norāda, ka Projekts stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, ignorējot faktu, ka 2019. gada beigās tika atklāts Somijas - Igaunijas - Latvijas  dabasgāzes starpsavienojums “Balticconector”, kurš savieno Inko pilsētu Somijā, Pakri pussalu Igaunijā un Inčukalna gāzes krātuvi Latvijā. 2020. gada janvārī darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus Latvijā, Igaunijā un Somijā. Līdz ar to Latvija ir pilnīgi neatkarīga no Krievijas dabasgāzes un Inčukalna krātuvē var uzglabāt  jebkādas piederības un izcelsmes gāzi.

9. Neskatoties uz to, ka Projektu nav izvērtējuši vides speciāli, respektīvi, tam vēl pat nav veikts normatīvajos aktos noteiktais ietekmes uz vidi novērtējums un nav izpildītas prasības saistībā ar tā publisko apspriešanu un ieviešanu, Projekts tiek precīzi identificēts no Latvijas kā dalībnieces puses “3 jūru iniciatīvā”, ar mērķi piesaistīt un rezervēt 120 miljonu eiro tā realizēšanai. 

Ievērojot iepriekš minēto, Iedzīvotāju iniciatīvas grupa aicina Valsts prezidentu sekot līdzi minētajam jautājumam, nepaust atbalstu Projektam un rosināt Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Saeimai izturēties ar cieņu pret Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vietējiem iedzīvotājiem un to vērtībām, kultūrvēsturiskajām, ainavas, dabas vērtībām, t.sk. unikālās Vidzemes jūrmalas piekrastes aizsardzību, kā arī veicināt ieguldījumu veikšanu konkrētajā jomā jau iepriekš izpētītās un atzītās vietās. 

Lūdzam, Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā sniegt atbildi uz iesniegumu un paust Valsts prezidenta attieksmi šajā jautājumā, kā arī norādīt uz Valsts prezidenta iespējamām darbībām mūsu kā tautas daļas interešu aizsardzībai. 

Cerot uz sapratni un atbalstu, 
Iedzīvotāju Iniciatīvas grupas vārdā:
Arta Jamsena

                                                                                                                                             

GOD. RALFAM NEMIRO
LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS
TAUTSAIMNIECĪBAS, AGRĀRĀS, VIDES UN REĢIONĀLĀS POLITIKAS KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJAM

adrese: Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811, Latvija

IEDZĪVOTĀJU INICIATĪVAS GRUPAS 
PĀRSTĀVES ARTAS JAMSENAS,

e-mail: neskulteslngterminal@gmail.com
http://www.neskulteslngterminal.life

IESNIEGUMS 

Rīgā, 2021. gada ___. janvārī 

Ar šo, Iedzīvotāju iniciatīvas grupa, vēlas vērst Jūsu kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas priekšsēdētāja, uzmanību saistībā ar Iedzīvotāju iniciatīvas grupas pieteikto ierosinājumu portālā manabalss.lv Par Vidzemes jūrmalas saglabāšanu; Pret sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Skultē, pēc kura publicēšanas laikā posmā no 2020. gada 30. decembra līdz 2021. gada ______ janvārim, vismaz 3000 Latvijas tautas pārstāvji ir uzskatījuši par savu pienākumu nobalsot vai parakstīties, lai paustu savu attieksmi par šo jautājumu. 

Kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālā komisija, kura, cita starpā, strādā ar uzņēmējdarbības, vides un reģionālās politikas jautājumiem, kā arī pārzina enerģētikas sektoru, būvniecību, transportu un reģionālo ekonomisko politiku, un kā komisija, kura atbilstoši Saeimas kārtības rullim: (1) sagatavo izskatīšanai Saeimas sēdēs lietas, likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus, vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas darba mērķiem; (2) uzrauga izpildvaras darbību; (3) izskata sabiedrībā aktuālus jautājumus; (4) tiekas ar ministriem vai institūciju pārstāvjiem; (5) sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai; (6) pieprasa savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus; (7) uzklausa nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus; (8) vērtē publisko izdevumu pamatotību, kā arī izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos, vēlamies norādīt, ka plānotā projekta īstenošana ir pretrunā ar vietējo iedzīvotāju vēlmēm un interesēm, tiesībām uz dzīvi labvēlīgā vidē, kā arī ar vairāku projektā skarto novadu attīstības plāniem, normatīvajiem aktiem, Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes un kāpu zonas aizsardzības dokumentiem. 

Uztraucošais jautājums ir saistībā ar Vidzemes jūrmalā plānotā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvniecības projektu (turpmāk – Projekts).

Ir publiski vairākkārt pausta vēlme virzīt Projektu, kā arī atklāti norādīts uz nepieciešamību politiski risināt ar Projektu saistītos jautājumus, kā piemēram: 1) nacionālo interešu statusa piešķiršanu Projektam; 2) ilgtermiņa garantētu līgumu noslēgšanu ar AS “Latvenergo”; 3) iesaistīto pašvaldību un to iedzīvotāju pārliecināšanu par Projekta nepieciešamību, neskatoties uz iedzīvotāju pretestību, 4) Projekta virzīšanu atbalstam no “3 jūru iniciatīvas” fonda  u.c. (virzītāju viedoklis, kā arī informācija par Projektu ir pieejams dažādās mediju vietnēs.)   

Vietējie iedzīvotāji un to izveidotā Iedzīvotāju iniciatīvas grupa ir ļoti nopietni nobažījusies par vairākiem jautājumiem, kurus Projekta virzītāji apzinās, taču neuztver kā vērā ņemamus, nelokāmi paliekot pie Projekta tālākas virzīšanas. 

1. Projektā paredzētais SDG terminālis tiek plānots jūrā - 2,5 km attālumā no krasta, kas nozīmē, ka SDG terminālis, kā arī pie tā faktiski nepārtraukti piesaistītie piegādes kuģi ar kravas ietilpību no 40000 – 170000 kubikmetru, ne tikai varētu būt labi redzami no krasta, bet arī atstās ievērojamu ietekmi uz kultūrvēsturisko dabas ainavu visa gada garumā. 

2. Plānotais pazemes dabas gāzes cauruļvads šķērsotu Skultes ostas akvatoriju, Rīgas jūras līci, Limbažu, Krimuldas, Saulkrastu un Sējas novada teritorijas (turpmāk – Skartās teritorijas). Skarto teritoriju iedzīvotāji un to pārstāvji neatbalsta Projektu. 2019. gada vasarā Skarto teritoriju organizētajās sākotnējās sabiedriskajās apspriešanās, Projekta virzītāji saskārušies ar lielu neapmierinātību no iedzīvotāju puses, kam sekojušas ievērojams skaits protestu vēstuļu, kuras parakstījuši un dažādām institūcijām, ministrijām, medijiem iesnieguši ap 3000 iedzīvotāju. Kā jau sākumā norādīts – portālā manabalss.lv pret Projektu salīdzinoši īsā laika posmā nobalsojuši jau vismaz 3000 iedzīvotāju.

2020. gada 08. aprīlī Saulkrastu novada dome atcēla lēmumu par konceptuālo atbalstu Projektam, un šobrīd nav nevienas Skarto teritoriju pašvaldība, kura būtu izteikusi atbalstu šāda Projekta realizācijai. Neraugoties uz iedzīvotāju pretestību, Projekta virzītāji ir publiski paziņojuši, ka Projektu turpinās. 

3. Projekts ir klajā pretrunā ar Skarto teritoriju (Saulkrastu novada u.c. novadu) teritoriālās plānošanas dokumentiem.

Piemēram, Saulkrastu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir definēta novada vīzija, cita starpā nosakot, ka Saulkrastiem ir jābūt Baltijas reģionā starptautiski atpazīstamam kūrortam ar videi draudzīgu infrastruktūru, kuru iecienījusi radošā inteliģence un ģimenes. 

Savukārt, piemēram, Limbažu novads par savu ilgtermiņa attīstības vīziju cita starpā noteicis, ka redz Limbažu novadu ar videi draudzīgu un zaļu dzīves vidi,  kuru par savu dzīves vietu izvēlas dažāda vecuma un sociālo grupu iedzīvotāji. 

4. Jau 2011. gadā Lielbritānijas uzņēmumu “GL Noble Denton” un “Energy Contract Company” konsorcijs ir veicis priekšizpēti par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūves iespējām Baltijā. Pētījuma mērķis ir bijis izvēlēties vispiemērotāko vietu termināla izveidošanai, par kuru ir atzīta Rīga. 

Pētījumā secināts, ka par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecībai atbilstošāko vietu atzīta Rīga (Rīgas osta), no piedāvātajām 22 termināļa dislokācijas vietām, tai skaitā Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Lilastē un Rīgas jūras līcī. Rīgas priekšrocība ir Inčukalna pazemes gāzes krātuves tuvums, kā arī tas, ka jau šobrīd Rīgai ir gāzes vads, kurš savienots ar Inčukalna krātuvi un nav jāizbūvē jauns. 

Pētījumā bija apskatīta arī termināla izveidošana jūrā. Tā izmaksas būtu mazākas nekā termināla būvniecība krastā, tomēr terminālis jūrā nav drošāks. Rīgas osta atzīta par piemērotāko, jo tur ir piestātnes ķīmisko vielu produktiem, tātad zināma gatavība avārijas gadījumā un apmācīts personāls. 

5. 2019. gadā Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, līdz ar to nepieciešama iespējami ātrāka atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana, neveicot papildu ieguldījumus fosilo resursu infrastruktūrā. 

6. Projekta virzītāji pauduši viedokli, ka vēlas nodrošināt Projektam “nacionālo interešu objekta” statusu, lai Projektu būtu vieglāk realizēt.  Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, “nacionālo interešu objekti” ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Būtiski ņemt vērā, ka Projekta virzītāji neplāno to pabeigt ātrāk kā 2024. gadā, kas nozīmē, ka tā ilgtspēja nepārsniegtu 2050. gadu, līdz kuram Latvija apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti.

Latvija ir pievienojoties 2000. gada 20. oktobra Eiropas ainavu konvencijai un apņēmusies atzīt ainavas par cilvēka dzīves vides būtisku sastāvdaļu, kā arī īstenot politiku, kuras mērķis ir ainavu aizsardzība, pārvaldība un plānošana.  

7. Lai īstenotu Projektu un tas Projekta virzītājiem būtu izdevīgs, Projekta virzītāji ir pauduši viedokli, ka vēlas iegūt ilgtermiņa gāzes iepirkuma līgumu ar A/S “Latvenergo”, lai Latvija katru gadu garantētu konkrēta apjoma sašķidrinātās gāzes iepirkumu. Piegādātāju konkurences apstākļos, ir nepieņemami garantēt iepirkumu konkrētam pakalpojuma sniedzējam.

8. Projekta virzītāji norāda, ka Projekts stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību, ignorējot faktu, ka 2019. gada beigās tika atklāts Somijas  - Igaunijas  -  Latvijas  dabasgāzes starpsavienojums “Balticconector”, kurš savieno Inko pilsētu Somijā, Pakri pussalu Igaunijā un Inčukalna gāzes krātuvi Latvijā. 2020. gada janvārī darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus Latvijā, Igaunijā un Somijā. Līdz ar to Latvija ir pilnīgi neatkarīga no Krievijas dabasgāzes un Inčukalna krātuvē var uzglabāt  jebkādas piederības un izcelsmes gāzi.

9. Neskatoties uz to, ka Projektu nav izvērtējuši vides speciāli, respektīvi, tam vēl pat nav veikts normatīvajos aktos noteiktais ietekmes uz vidi novērtējums un nav izpildītas prasības saistībā ar tā publisko apspriešanu un ieviešanu, Projekts tiek precīzi identificēts no Latvijas kā dalībnieces puses “3 jūru iniciatīvā”, ar mērķi piesaistīt un rezervēt 120 miljonu eiro tā realizēšanai. 

Ievērojot iepriekš minēto, Iedzīvotāju iniciatīvas grupa aicina Jūs un Jūsu vadīto komisiju iepazīties ar minēto jautājumu, nepaust atbalstu Projektam un rosināt Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Saeimai izturēties ar cieņu pret Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vietējiem iedzīvotājiem un to vērtībām, kultūrvēsturiskajām, ainavas, dabas vērtībām, t.sk. unikālās Vidzemes jūrmalas piekrastes aizsardzību, kā arī veicināt ieguldījumu veikšanu konkrētajā jomā jau iepriekš izpētītās un atzītās vietās. 

Lūdzam, Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā sniegt atbildi uz iesniegumu un paust Jūsu attieksmi šajā jautājumā, kā arī norādīt uz Jūsu iespējamām darbībām mūsu kā tautas daļas interešu aizsardzībai. 

Cerot uz sapratni un atbalstu, 
Iedzīvotāju Iniciatīvas grupas vārdā:
Arta Jamsena

Vairāk lasiet laikrakstā...

Komentārs

1
  • Viss nepieciešamais aizdevums 24 stundu laikā (bezmaksas) 21. janvāris 2021 12:58

    Viss nepieciešamais aizdevums 24 stundu laikā (bezmaksas) JAUNS GADS, JAUNI PROJEKTI ??? 1,5% 30 gadu laikā no 10 000 līdz 250 000 eiro. Tiešsaistes kredītu speciālists, vienkārši sazinieties šeit: E-pasts: sonello66@gmail.com WhatsApp: +33 7 52 51 8415 (Viber & WhatsApp) Personīgais aizdevums Pielāgotais aizdevums Personīgais aizdevums, individuāli izstrādāts aizdevums, kas pieejams visām mājsaimniecībām. Ir daudzi projekti, kuriem nepieciešams ātrs un ievērojams finansējums. Diemžēl tās nav visām mājsaimniecībām sasniedzamas. Elastīgs, personīgais aizdevums var būt ideāls aizņemšanās risinājums. Izmantojot Cofidis, iegūstiet individuāli pielāgotu finansējumu, kas pielāgots jūsu budžeta situācijai. Vai jūs simulējat savu kredītu bez saistībām? 1. Cik daudz jums vajag? Personīgais aizdevums no 10 000 līdz 1 000 000 eiro Kā pieteikties tiešsaistē? Sazinieties šeit: TEL: + 33 7 5251 8415 (Viber & WhatsApp) https://wa.me/message/ZOI6WCKJGI7SA1 E-pasts: sonello66@gmail.com Tevi ātri pasniegs! Patēriņa kredīts Patēriņa kredīts Vai domājat strādāt, dot pusaudzim datoru vai doties ceļojumā? Cofidis patēriņa kredīts, ideāls risinājums visiem jūsu projektiem, elastīgs un pielāgots katrai situācijai, ļauj tos ļoti viegli izpildīt. Lai uzzinātu, kā tas darbojas, sazinieties šeit: sonello66@gmail.com Dažu minūšu laikā simulējiet savu patēriņa kredītu. Cik daudz tev vajag? Jūsu patēriņa kredīts no 3000 līdz 120 000 eiro Adrese: sonello66@gmail.com TEL .: + 33 7 5251 8415 (Viber & WhatsApp) https://wa.me/message/ZOI6WCKJGI7SA1 E-pasts: sonello66@gmail.com ATRAST SAVU KREDĪTU VISĀ DROŠĪBĀ.

Komentēt

Aptauja

Vai gaidāt pavasari?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju