Smēķēšana – kaitīgs un dārgs ieradums, no kura grūti atbrīvoties
Cigarešu smēķēšana izraisa vienu no spēcīgākajām un masveidīgākajām atkarībām cilvēces vēsturē. Atbrīvoties no šī kaitīgā ieraduma smēķētājam saviem spēkiem ir ārkārtīgi grūti. Cigarešu smēķēšana pamazām un nenovēršamai nogalini ikvienu to lietotāju, tomēr ļoti bieži smēķētāju nāvi ievada nopietni veselības traucējumi un visai briesmīgas slimības. Smēķēšana kaitē gandrīz visiem cilvēka orgāniem, tostarp plaušām, sirdij, asinsvadiem, acīm, mutei, reproduktīvajiem orgāniem, kauliem, urīnpūslim un gremošanas orgāniem. Tāpēc tā ir iemesls daudzām slimībām, pāragrām nāvēm, kā arī valstu veselības aprūpes augošajiem izdevumiem. Smēķēšana ir ļoti dārgs “prieks” gan individuāli cilvēciskā, gan valsts līmenī.
Visas cigaretes satur imūnsistēmu vājinošas un slimības izraisošas vielas –piemēram, darvu, nikotīnu, oglekļa monoksīdu, arsēnu, svinu, zilskābi un daudzas citas. Kopumā cigaretes degšanas procesā dūmos izdalās aptuveni septiņi tūkstoši dažādu ķīmisku savienojumu un kancerogēnu vielu. Gandrīz simts no šīm vielām uzskatāmas par kancerogēnām.
Smēķē un slimo
Visbiežākās slimības, ko izraisa smēķēšana, ir plaušu vēzis, hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, sirds un asinsvadu slimības, insults, kā arī astma. Plaušu vēzis ir nāvējošākais no vēžu veidiem – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas vēža slimības. Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90% plaušu vēža gadījumos. Plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim Latvijas iedzīvotāju. Un gandrīz 40% gadījumu tas ir pēdējā stadijā, kad jau izveidojušās metastāzes.
HOPS ietekmē vairāk nekā 5% pasaules iedzīvotāju. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. To gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. HOPS nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu, ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli. 20% smēķētāju un 50% ilgstošu smēķētāju saslimst ar HOPS.
Sirds un asinsvadu slimības ir ciešas smēķētāju pavadones, jo tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Cigarešu dūmu radītie kaitējumi, piemēram, palielina aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.
Smēķēšana rada riskus arī smadzeņu darbībai. Asinsvadu nosprostojuma vai asinsvada plīsuma dēļ var attīstīties insults. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Smadzeņu šūnām tiek atņemts skābeklis, tās sāk iet bojā. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Insults var izraisīt gan nāvi, gan arī invaliditāti uz visu atlikušo mūžu.
Cigarešu lietotājiem ir augsts astmas risks, jo cigarešu dūmi kairina gaisa kanālus un var izraisīt arī pēkšņas un smagas astmas lēkmes. Astma apgrūtina gaisa iekļūšanu plaušās jeb elpošanu. Cilvēkiem, kuru mātes smēķēja grūtniecības laikā vai bija pakļautas pasīvai smēķēšanai, ir paaugstināts risks saslimt ar astmu.
Tāpat smēķēšana var ietekmēt reproduktīvo veselību, izraisīt impotenci, kā arī redzes problēmas vai pat aklumu. Jāatceras, ka nopietnas veselības problēmas izraisa arī pasīvā smēķēšana, jo kaitīgie cigarešu dūmi nešķiro, vai tos ieelpo pats smēķētājs vai arī to spiesti darīt apkārtesošie. Smēķētājiem ir arī augstāks diabēta risks. Cigarešu smēķēšana kopumā iedragā cilvēka imūnsistēmu un samazina organisma spējas pretoties visdažādākajām slimībām. Tāpēc vienmēr jāatceras, ka nekad nav par vēlu atmest smēķēšanu, jo organismam piemīt lielas atjaunošanās spējas, ja vien to regulāri neindē ar vielām, ko satur cigarešu dūmi.
Atmest nav viegli
Smēķēšanas atmešana gan nav vienkāršs process, jo kopumā vismaz četri no desmit ikdienas smēķētājiem vēlas smēķēšanu atmest, tomēr tikai retajam tas izdodas ar pirmo reizi. Daļai izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu, citiem tas izdodas pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Vēl citi, kuriem tik vienkārši nesanāk atmest cigarešu lietošanu, izvēlas pāriet uz mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām. Visos gadījumos būtisks speciālistu ieteikums ir smēķēšanas atmešanu apvienot ar kādu pozitīvu ieradumu ieviešanu savā dzīvē. Katram tas būs kaut kas savs, bet galvenais, lai tas raisītu pozitīvas emocijas un papildus motivētu atmest smēķēšanu.
