Kur tic Ziemassvētku vecītim

Lai nu kur, bet bērnudārzos tic Ziemassvētku vecīša esamībai. Par to šonedēļ pārliecinājāmies Limbažu 2. pirmsskolas izglītības iestādē Kāpēcītis, kur viesojāmies pie vecākās grupiņas – Sauleszaķiem. No sarunas ar bērniem varēja nojaust, ka dažs jau sācis šaubīties par tāda svētku dāvanu gādātāja eksistenci… Neviens no viņiem gan to skaidri neatzina, tomēr kāds meitēns atklāja, ka grupiņā ir zēni, kas netic. Bet bērni zina, kas nepieciešams svētkiem, un gatavošanās tiem ritējusi pilnā sparā. Rihards teic, ka noteikti vajag egli. Dārziņā ir pat vairākas, bet viņa mājās eglīte ir citādāka – tēta sameistarota. Gabriela uzskata, ka jābūt rotājumiem – viņai mājā deg virteņu gaismiņas. Dārta kopā ar mazo brāli jau manījuši uz skapjaugšas novietotās dāvanas, kas ir ļoti svarīga gaidāmo svētku sastāvdaļa. Madara spriež, ka jāgaida ciemiņi, savukārt Olivers – ka noteikti jābūt sniegam. Katrīna spriež, ka arī pašiem jābūt glītiem. Estere piemin šim laikam piedienīgās piparkūkas, bet Mārtiņš atklāj, ka mīkla mājās jau iegādāta, atliek vien cepšana. Kolektīvā cepšana bērnudārzā bijusi jau nedēļas sākumā, jo šajās dienās notiek pasākumi kopā ar vecākiem. Tapušas arī dāvanas mammām un tētiem – ne vien īpašas piparkūku, bet arī māla sirdis, laimes pogas utt.

Vairāk lasiet laikrakstā...