Gada vidus sociālā nodrošinājuma vārdā nes būtiskas nodokļu izmaiņas

Nodokļu politika iet roku rokā ar valsts budžeta plānošanu. Vairums Saeimas pieņemto izmaiņu parasti stājas spēkā katra gada 1. janvārī, bet ar atsevišķiem un pat būtiskiem nodokļu jomas normatīvo aktu grozījumiem būs jārēķinās arī no 1. jūlija. Vieniem gada sākums kā atskaites punkts ir saprotamāks, savukārt citiem gada vidus dod iespēju pusgadu ilgāk padzīvot sev ērtākā un izdevīgākā nodokļu režīmā. Finanšu un nodokļu speciālisti cenšas izkalkulēt, kādas likmes un nosacījumi dos vislielāko efektu un kāds kompromiss būtu pieņemams gan uzņēmējiem, gan dažādu savienību, asociāciju, arodbiedrību un konfederāciju pārstāvjiem un dalībniekiem. Nedrīkst aizmirst arī par iedzīvotājiem. Viņus netiešā veidā skar teju visas nodokļu izmaiņas, jo tās neizbēgami vispirms atspoguļojas preču un pakalpojumu cenās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, maijā, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas kāpušas par 2,6%. Jāpiebilst, ka šis rādītājs ir ļoti vispārējs, jo tiklab iespējams, ka kādā preču vai pakalpojumu kategorijā cenu kāpums ir pat 10 un vairāk procentu. Ne visu nodarbināto ieņēmumi tiek šim cenu kāpumam līdzi, tāpēc nodokļu izmaiņas, kas skar ieņēmumus un sociālo labklājību, ir diezgan sensitīvs jautājums. Jo sevišķi mazo algu saņēmējiem.

Vairāk lasiet laikrakstā...