27.01.2023. (Laila PAEGLE)

Fotokonkurss «Mans mīlulis – trusis, zaķis, kaķis» dāvāja bezgala daudz pozitīvu emociju

Kad, sagaidot Melnā ūdens Truša (jeb Zaķa vai Kaķa) gadu, izsludinājām fotokonkursu Mans mīlulis – trusis, zaķis, kaķis, īsti nespējām iztēloties, kāda būs atsaucība. Bijām patīkami pārsteigti, kad cits pēc cita sāka pienākt bilžu sūtījumi. Atsaucās 46 dalībnieki no Limbažiem, Alojas, Staiceles, Salacgrīvas, Ainažiem, arī Umurgas, Lādezera, Ozolaines, Tiegažiem, Pāles, Ārciema, Liepupes, Skultes, Rūstužiem, Vilzēnmuižas… Arī mūsu lasītāji un facebook sekotāji no Rīgas, Valmieras, Ozolniekiem, Olaines. Liels jo liels paldies visiem! Saņēmām 156 fotogrāfijas un vienu video sižetu, bet alojietis Juris Šķepasts pat atsūtīja pirms gadu desmitiem uzņemtas melnbaltas bildes. Lielākoties attēlos ir dažādu krāsu un izmēru minkas visādās, pat akrobātiskās pozās, bet netrūkst arī trušu.

Sirsnīgie mīluļu stāsti un foto

Vēlos izstāstīt jums par Aritu Jāņa meitu no Limbažiem un viņas šaurā lokā plaši pazīstamo kaķi Imantu. Kad Imants tiek vests pastaigā, cilvēki nāk klāt un jautā: - O, vai tas ir tas slavenais Imants? Es viņam sekoju sociālajos tīklos! Bet par visu pēc kārtas. Imants Aritas dzīvē un dzīvoklī ienāca pavisam negaidīti. Viņa bija tikko uzsākusi studijas Rīgā, mitinājās īres dzīvoklītī Sarkandaugavā. Tā ir Rīgas apkaime ar bēdīgu slavu, bet jautru ikdienu. Taču vienam pūkainam Sarkandaugavas iemītniekam dzīve galīgi nebija jautra. Viņš bija pamests viens pats. Līdz kādu dienu Imantam atvērās Aritas sirds un dzīvokļa durvis. Imants bezbailīgi – kā pats savās mājās – iesoļoja un vairs negāja prom. Un labi, ka tā! Draudzīgs, gudrs un ar lielu personību – tā Imantu raksturo ikkatrs, kam palaimējies viņu satikt. Kad sākām publicēt Imanta bildes, cilvēki sāka pieprasīt vēl un vēl. Nācās izveidot Instagram kontu (https://www.instagram.com/kakisimants/), lai sabiedrības pieprasījums pēc Imanta amizantajām grimasēm tiktu apmierināts pilnībā un nekavējoties. Noslēgumā gribētu novēlēt katram Imantam atrast savu Aritu un mums visiem – nezaudēt ticību labajam. Risinājums visām likstām vienmēr atnāks, ja pratīsim pieņemt palīdzību no līdzcilvēkiem. Paldies Ausekļa komandai par gaišajiem brīžiem, ko tā ienes neskaitāmu cilvēku mājās!
Aritas dzīvesbiedrs Viktors (no Rīgas)

................................................................

Mūsu 5 cilvēku ģimenes mīluli sauc Runcis, rudenī viņam palika 9 gadi. Blēņas nedara, jo ir pieaudzis. Mūsu ģimenē dzīvo 2,5 gadus. Runcis ir no Limbažiem, vecmamma veselības dēļ vairs nespēja par kaķi rūpēties, tā paņēmām savā ģimenē. Viņam ļoti patīk skaļi murrāt un sarunāties. Naktīs viņš guļ mums blakus, un tas mums visiem ļoti patīk. Viņš ir vismīļākais kaķis, ko jebkad esam satikuši!
Edvards, 8 gadi, dzīvo Ogrē.

................................................................

Mani sauc Amanda Prikaša un esmu no Tiegažiem. Mūsu ģimenē aptuveni pirms gada un diviem mēnešiem ienāca divas mīlules - māsiņas kaķenītes. Runču tētis viņas un vēl citus bērnus bija atvedis uz savu māju Valmierā, dārziņu kooperatīvā Gauja, bet kaķu mamma palika acīmredzot pie vārgajiem bērniņiem. Minkām sāka meklēt gādīgus un izturīgus saimniekus, jo visi minkas bija ļoti bailīgi - bēga, šņāca un slēpās. Runcīša saimnieki dažus no kaķēniem bija pieradinājuši, tā nu arī mēs tikām pie divām māsiņām - Mikas un Mikijas. Sākotnēji dzīvojām Valmierā dzīvoklī, pirmajā dienā minkas slēpās, baidījās, bet kaut kā noķērām un ietinām minkas plediņā un viņas spēja nogulēt nakti mierīgi. Taču no rīta abas māsiņas bija pazudušas kā bez vēsts, taču atradām viņas zem virtuves iekārtas. Ar minkām gāja visādi, likās, viņas nekad nepielaidīs cilvēka mīlestību, jo lai nonāktu līdz Runča mājām, kāds viņus bija triecis un viņi - mazie kaķēni - bija ļoti bailīgi. Kaķenītes ilgu laiku šņāca, skrāpēja, taču pienāca diena, kad pašas sāka atraisīties. Minkas sāka spēlēties, protams, no pirmās dienas sāka ēst un iet kastītē.. Sākās pirmās blēņas, arī nākšana pie cilvēka tuvumā, gulēšana virsū, mīļošanās, murrāšana. Pieradinājām arī minkas iet ārā saitītē, braukt mašīnā, pat tālus gabalus līdz Siguldai vai Valmiera - Limbaži. Kopš pārvācāmies atpakaļ uz Tiegažiem, minkas iet arī ārā. Sākotnēji ļoti bailīgi, pieplakušas pie zemes, bet tagad jau ar prieku, bet naktīs nāk blakus vai virsū guļ. Ir sadraudzējušās ar sunenīti Čipu un kopā pavada laiku, seko pēdu pēdiņā pastaigā.

................................................................

Labprāt piedalīsimies kaķu fotokonkursā, jo divi mūsu ģimenes mīluļi nebeidz pārsteigt ar savām izdarībām. Lily ir 2,5 gadus jauna īsta princese, kas uz visu un visiem noraugās no malas. Viņai ir savs īpašais guļamgrozs, bet, ja to ieņēmis mazais brālis, tad Lily atradīs citu, pat, ja tas neatbilst viņas izmēriem. Augusts ir 5 mēnešus jauns īsts spridzeklis. Lai ko viņš būtu sastrādājis, neviens nespēj uz kaķēnu dusmoties, jo viņš ir kā mīlestības akumulators. Augusts dzīvo pēc principa apēdīsim tavu, pēc tam katrs savu. Kaķpuikam ir radoša pieeja savām guļvietām. meitas mūsu ģimenes četrkājainajiem draugiem izveidojušas kontu vietnē tiktok, kur labprāt dalāmies ar videostāstiem - @augustandlilythecats. Laipni lūgti!
Miķelsonu ģimene no Ozolaines

................................................................

Mūsu kaķim Mildrēdai ir trīs režīmi: gulēt, prasīt, lai paijā, un trakot. Trakošana parasti sākas laikā, kad divkājainie taisās uz gulēšanu un arī gulēšanas laikā. Paijāšanas pieprasīšana notiek jebkurā brīdi, kad tiek piesēsts uz brīdi. Pārējais laiks ir piepildīts ar gulēšanu.
Rolands Atvars, Pociems.

................................................................

Kate ir pusgadu veca runātīga kaķu jaunkundze, kas savu dzīvi uzsākusi SIA Rīgas meži Katrīnas mežniecības malkas šķūnī Viļķenē. Jau tad starp četriem brāļiem Kate šņāca visskaļāk, tomēr, nonākot mūsu aprūpē, ātri vien atmaiga un kļuva par mīļu ģimenes locekli. No Katrīnas mežniecības nosaukuma arī radies Kates vārds. Viņas spilgto personību papildina košs un kupls kažoks, kas dažiem liek jautāt, vai tik viņas tēvs nav bijis vāvere.
Daina Liepiņa Pāles pagastā.

................................................................

Nikito ir ļoti draiskulīgs kaķis, ar kuru nekad nav garlaicīgi. Gribējām tieši tādu, kurš ir aktīvs un mīlīgs vienlaikus. Un tāds ir mūsu Nikito. Sabiedrisks un draudzīgs arī ar citiem cilvēkiem. Kad viņš ir piekusis un vēlas pačučēt, noteikti atradīs siltu klēpi, kur pagulēt. Mīļākā rotaļlieta ir salmiņš, ar kuru var ilgi spēlēties, līdz kamēr salmiņš pazūd zem gultas vai iesprūst kādā šķirbā, kur nevar tikt klāt. Protams, viņš ir liels ēdājs kā daudzi citi kaķi, bet tajā pašā laikā ir ļoti izvēlīgs. Minka ir dzimis cēsinieks, bet et nu jau vairāk kā gadu bauda Ainažu jūras svaigo gaisu.
Nikito saimniece Laura Irmeja

................................................................

Kūpers no ielas kaķa pārvērtās par īstu galvaspilsētas princi. Vasarā, kad braucam atpūsties uz laukiem, labprāt patīk izskrieties pa lauku teritoriju, tomēr ziemā savas baltās ķepiņas negrib saldēt. Ikdienu pavada, guļot siltās vietiņās vai asistējot vakariņu pagatavošanā. Vislielākā mīlestība uznāk tieši naktī, kad saimnieki guļ. Vispār draudzīgs, bet patīk arī izlaist nadziņus. Saimnieki Undīne un Pēteris, Rīga.

................................................................

Man agrāk bija savs kaķītis - Mellene, nodzīvoja 16 gadus, bet viņa ir labākos medību laukos. Reiz mēs ar draudzenēm bijām aizbraukušas uz laukiem pie Silvijas, kurai bija ļoti smuks un mīlīgs kaķītis, saukts par Minkānu. Kā jau ierasts, man līdzi bija fotoaparāts un mēģināju noķert kādu jocīgu bildi par piemiņu, jo man kaķi ļoti patīk. Pusi dienas staigāju kaķim nopakaļ, uzrunājot un spēlējoties ar viņu, glaudot un apmīļojot, bet nekā, paliku ar garu degunu. Nodomāju, ka neko nepanākšu, grasījos iet uz istabu pie pārējiem, kad pēkšņi skatos, Minkāns apkritis uz muguras un miedz man ar aci. Ātri ķēru aparātu un bildēju. Man likās, Minkāns piemiedzis aci jautā - nu vai tā tev patiks?
Astra Tomsone Limbažos

................................................................

Mūsu melno mīluli sauc Bobō. Viņam ir 2 gadi ar astīti. Palaidnības nemēdz darīt, bet viņam ļoti patīk ielīst visur, kur deguns rāda, - tukšās kastes, maisiņos, tāpat viņam ļoti patīk rotaļāties - ņaudēs ausī, lai pavelk kādu šņorīti. Mums viņš ir dārgs savas melnās krāsas dēļ. Neļaujamies stereotipiem par melnu kaķi - nelaimes nesēju, mums viņš ir veiksmes kaķis.
Līga Blaževiča no Tiegažiem

................................................................

Mūsu mīļo kaķenīti sauc Lapsa. Kāpēc tā? Pirms trim gadiem 3 dienas pirms Ziemassvētkiem savā lauku īpašumā Rūstūžu pusē ieraudzījām pa sniegoto pagalmu skraidām lapsu, kas beigās izrādījās maza, trīskrāsu kaķenīte ar ļoti kuplu asti. Kāds viņu bija pametis likteņa varā. Ar sociālo tīklu starpniecību mēģinājām atrast saimniekus, kam pazudis kaķis. Meklējumi nevainagojās ar panākumiem. Tā nu Visums mūs saveda kopā, un mēs uzņēmāmies rūpes par kaķi, kuru nodēvējām par Lapsu. Viņa ir ūdens kaķis - katru rītu pamostoties, ņaudot mani ved uz vannas istabu, kur viņa ielec vannā un ņaud, lai atver krānu. Tad Lapsa apmierināta var spēlēties ar strūklu. Kad tīru zobus, Lapsa vienmēr sēž izlietnē. Kad eju vannā, Lapsu uz pakaļkājām piecēlusies lūr pāri vannas malai.
Kristīna Tamuža

................................................................

Dzīvojam Limbažu novadā Skultes pagastā un mūsu saimniecībā mīt 3 kaķi un 1 trusenīte. Cienījamā vecuma kaķene Fēbe ar mums kopā jau 12 gadu. Kaķene ar savu raksturu, no kuras baidās pat suņi (suņa mums nav, tādēļ Fēbe pilda viņa pienākumus, aizstāvot māju). Diemžēl rudenī, pildot savu sarga darbu, bija satikusies ar lapsu un tad gan nācās paārstēties Limbažu veterinārklīnikā, jo bija jāārstē vēderā kostā lapsas brūce. Bet pēc 2 nedēļu atlabšanas Fēbe atkal bija ierindā. Viņa ir ļoti mīļa, gudra un uzticīga, es protu ar viņu sarunāties, saprotu viņu no acu skatiena. Zinu, ko nozīmē viņas ņaudēšana - ēst, dzert, gribu ārā, samīļo mani, pievērs uzmanību. Viņa ļauj sevi paglaudīt tad, kad pati to vēlas, pret bērniem reizēm ir nikna, jo tie vēlas viņu nest un kaut kur stiept. Savukārt pret vīruneuzdrošinās konkurēt ar mājas saimnieka lomu, tur gan ir respekts. Trusenīte Lena tika uzdāvināta meitai Nikolai bērnudārza izlaidumā pagājušajā gadā maijā. Trusenīte dzīvo ārā, vasarā skrien pa pagalmu, bet ir ļoti gudra - vienmēr atskrien atpakaļ uz savu māju. Rudenī kopā ar bērniem nosiltinājām viņas māju ar polikarbonāta loksnēm. Domājām, ka viņa tās gribēs grauzt, bet nē.

Vēl mūsu mājās dzīvo 2 kaķi, kuri atnāca paciemoties vasarā, pāris reizes pabarojām un tā viņi tagad dzīvo pie mums patstāvīgi, izveidojām nosiltinātas kaķu mājas un nolikām labā vietā bez vēja un lietus. Diemžēl mājā šie abi minkas nevar dzīvot, jo tad Fēbe noteikti būtu ļoti dusmīga. Tā ir kaķu meitene Čika un runcis Melnītis. Tā nu mēs dzīvojam - dēls ar meitu , kad atbrauc no skolas, pirmais darbiņš - iet pabarot saimniecību: Gabriels baro kaķus, Nikola savu zaķeni, savukārt Robina pieskata, lai viss tiek iedots - barība gan kaķiem, gan zaķim, burkāni, siens, ūdens, arī kāds gardums. Savukārt mēs pieaugušie no rīta pirms darba saberam trauciņos, lai būtu pa dienu ko ēst.

Bildi, kurā ir gan Lena, gan zem egles sēž Fēbe, izmantojām kā apsveikumu, kuru sūtījām Jaunajā gadā ar laba vēlējumiem. Lai visiem laimīgs, veselīgs un izdevies 2023. gads
Karīna Antēna

................................................................

Sūtu Kalifornijas truša Manfreda bērnības foto no pagājušās vasaras, kad kopā gājām šūpoties šūpolēs un vērot saules rietus! Šobrīd sešus mēnešus jauns un iekārtojies iekštelpās, vakaros skatās TV un lasa laikrakstu Auseklis. Darba pieredze - prot grauzt tapetes un telefonu lādētājus! Tā teikt - kā cērt, tā krīt!
Ilze Mežgaile Salacgrīvā

................................................................

Ance un Nika ir manas ļoti mīļās kaķu dāmas. Nikai ir jau piecarpus gadiņi. Mūsu ģimenē ienāca kā liela Dieva dāvana. Kad viņu gribējām, Nika jau bija aizrunāta, bet pēc apmēram mēneša man uzrakstīja meitene, jautājot, vai joprojām vēlamies šo skaistuli. Tā nu Nika ienāca mūsu ģimenē. Ancei stāsts ir citādāk. Viņa pie mums nonāca pavisam nejauši gadu vēlāk nekā Nika. Viņa bija pavisam maziņa, kad ieklīda mūsu mājas pagalmā. Likās, izmesta vai pazudusi kādam. Mēnesi meklēju saimniekus, bet tā arī neatsaucās neviens, un nu jau četrarpus gadus Ance ir mūsu ģimenes locekle. Var ļoti manīt, ka viņa ir bezgala pateicīga, ka esam viņu izglābuši. Tiesa, bailes no ārpasaules ir palikušas, jo laukā viņa neiet. Abas dāmas ir ļoti mīļas un draudzīgas, bet, protams, bez maziem kašķīšiem savā starpā neiztikt.
Ineta Limbažos.

................................................................

Bārenīti Mikiju adoptējām 2022. gadā februārī no Pāles pagasta Ārciemā. Tagad dzīvo Limbažos dzīvoklī un nemaz neilgojas pēc laukiem! Ļoti patīk mīļoties, no rītiem neatlaidīgi modināt, kožot visur, kur tiek klāt. Reizēm pastrādāt kādu nedarbu, sagrauzt kādu puķi un vismīļākā nodarbe ir kurpju šņores, it sevišķi staipīgās.
Veronika Putniņa

................................................................

Rūdis ir gudrs un kārtīgs, kuram ļoti patīk mīļoties. Mednieks un dziednieks. Mīļākā vieta – saimniecei klēpī. Iecienītākais našķis - siers. Vasarā mums sacensības, kurš gulēs šupuļtīklā. Bet parasti jau abi kopā.
Agrita Graudiņa Vilzēnmuižā

................................................................

Mūsu mīlules vārds ir Pūka (neoficiāli - Pūciņa, Pūkainīte, Māsiņa utt.). Viņa ir mūsu ģimenes Laimes kaķis. Reizēm liekas, ka nevis viņa dzīvo pie mums, bet mēs pie viņas un esam apkalpojošais personāls.
Jūlija Rihaļska

................................................................

Trīskrāsaino mīluli Līzi- Līzīti adoptēju, kaut mājās jau bija kaķi. Savā pateicībā viņa man blakus ir it visā. Gan ikdienas darbos, gan radošajos ceļojumos, gan iejūtas kā galvenā spilvenu pavēlniece. Un vienmēr sagaida mājās, izslienoties uz pakaļķepām: - Pacel un samīļo! Mazā, laimīgā, pūkainā, pateicīgs kaķa dvēsele!
Ilze Zaķe no Ārciema

................................................................