Gvido, Atvars
2020. gada 31.marts

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

25.III 0 komentāri
Ar spītu septiņas ziemas Sibīrijas sniegos

Ar spītu septiņas ziemas Sibīrijas sniegos

Ir 2019. gada 20. jūnijs. 25. martā pagājuši 70 gadi kopš 1949. gada represijām, un mūsu ceļš ved uz austrumiem – aptuveni 5000 km no Rīgas, uz Sibīriju, Tomskas apgabalu. Tur izsūtījuma gadus pavadīja daudzas latviešu ģimenes. Ceļojam kopā ar māsu un māsas meitu, mūsu mērķis ir atrast sādžu Sibīrijā, kur izsūtījuma gadus aizvadīja mamma, viņas vecāki un brālis, kā arī atrast vectēva kapa vietu. Protams, paturot prātā, ka sādža jau var būt izzudusi un kapa vieta arī. 

1949. gada 25. marta deportācijās no Latvijas izsūtīja 13 504 kulaku, bandītu un nacionālistu ģimenes. Mātes ģimene bija turīgi saimnieki, bet abi mātes brāļi Vanagu draudzē darbojās nacionālajā pretošanās kustībā, ko vadīja draudzes katoļu priesteris Antons Juhņevičs. Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos baznīcā viņš drosmīgi uzstājās gan pret vācu, gan padomju okupāciju, bet 1944. gada vasarā ar segvārdu Vientulis pievienojās nacionālajiem partizāniem. No bijušajiem leģionāriem un Sarkanās armijas dezertieriem Vanagos izveidojās 30 cilvēku liela nacionālās pretošanās kustības grupa. Drošības dienestu slēdzienā šī nacionālās pretošanās kustība nosaukta par diversiju organizāciju. 

Balstoties uz šiem vēsturiskajiem notikumiem, režisors Normunds Pucis 2014. gadā uzņēma dokumentālo spēlfilmu Segvārds Vientulis, kas pārsvarā filmēta autentiskos apstākļos Vanagos. Mamma, būdama pavisam jauna meitene, nesa uz mežu brāļiem ēdienu. Viens no mātes brāļiem 1946. gadā jau bija legalizējies, tāpēc apsūdzības lietā nosaukts par legalizējušos bandītu, kurš turpina naidīgu pretpadomju darbību. Vecāku izsūtījuma lietā kā slēdziens izsūtījumam norādīts, ka ģimene kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieki izsūtāma uz nometinājuma vietu Sibīrijā Iekšlietu ministrijas uzraudzībā, konfiscējot mantu.

Mammas ģimeni izsūtīja no Daugavpils apriņķa Līvānu pagasta uz Tomskas apgabala Piškino-Troickas (tagad Pervomaiskas) rajonu. Tomskā ešelons pienāca 10. aprīlī. Bet padomju režīma pretiniekus izsūtīja uz attāliem rajoniem, kuros būtu grūti izdzīvot, tādēļ viņi vēl dienām tika vesti uz nometinājuma vietām. Izsūtītajiem tika norādīts, ka viņi atrodas mūža ieslodzījumā bez tiesībām patvaļīgi atstāt izsūtījuma vietu un atgriezties Latvijā. Likuma pārkāpšanas gadījumā draudēja 20 gadu katorga. Patiesībā šīm represijām galvenā būtība bija šo cilvēku iznīcināšana.

Vairāk lasiet laikrakstā...

Komentāri

0

Komentēt

Aptauja

Kā mudināt iedzīvotājus aktīvāk ievērot noteikumus?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 2
  • Karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju

  • Dzērvene
  • Mušmires
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Rudens ielās
  • Dzīvais un atmirušais
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • Dzeltens taurenis
  • Mušmire
  • Kaķēns
  • Dālijas
  • Gailenes
  • Lāča pēda
  • Taurenis
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Simtgades zeķes
  • Rudens
  • Špata dižbrūklenes
  • Teātra māja
  • Mežacūku rakums
  • Dekoratīvā sēne
  • Kaķim savs SPA