Marija, Marika, Marina
2019. gada 22.jūlijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Valsts simtgadi gaidot

09.VI

«Kurbads. Ķēves dēls» ar jaudu un uguni Lielezera krastā

Sestdien vairāki tūkstoši ļaužu pulcējās Limbažos, Lielezera krastā, lai noskatītos metāloperu Kurbads. Ķēves dēls ar folkmetāla grupas Skyforger piedalīšanos. Uzveduma pieteikums solīja daudz – jaudīgu mūziku un stāstu, kas balstīts latviešu tradicionālajā kultūrā, spilgtus specefektus, kā arī kvalitāti un novitāti. Galu galā, lai labāk paskaidrotu, ko iecerējuši rīkotāji, bija jārada Latvijā jauns žanra apzīmējums – metālopera. Turklāt Kurbads ir viens no pasākumiem, kas veltīti Latvijas simtgadei. Pēc atsauksmēm, kas gan dzirdētas, gan lasītas internetā, var spriest, ka izrāde skatītājus pārsvarā uzrunāja, pat sajūsmināja.

Kāda bija pirmā latviešu metālopera? Vērienīga, iespaidīga un kvalitatīva – to, domājams, atzīs lielākā daļa apmeklētāju. Šķita, ka cilvēki ar lielu interesi klausījās maģisko varoņstāstu, kas bija dzirdēts, bet piemirsts. Par to, kā ķēvei piedzima dēls, kas bija neredzēti stiprs un gāja ar velniem un citiem mošķiem cīnīties, tos uzvarēja, apprecēja princesi un valdīja karaļvalstī. Pēc izturētajiem pārbaudījumiem viņš dzīvoja laimīgi – vismaz kādu brīdi. Daudziem skatītājiem stāsts par dzīves cikliskumu, ceļu starp dzimšanu un nāvi bija saprotams, viņus uzrunāja tā pirmatnīgums, atgādinājums par to, kā dzīvi un pasauli skaidroja mūsu senči. Arī radošā komanda pēc koncerta pauda apmierinājumu un lielu personīgo gandarījumu par to, kā izdevies Kurbada stāstu pavēstīt. Mākslinieciskā iecere sasniegta.

Lai gan metāloperas Kurbads. Ķēves dēls sākums bija jāpagaida, ne viens vien skatītājs atzina, ka tā gluži vai aizskrēja acu priekšā. Nebijis laika vai vēlēšanās žāvāties un skatīties apkārt, jo bija jāredz, jādzird, jāsajūt. Pēc tam sociālo tīklu portālos varēja lasīt arī tautā zināmu cilvēku sajūsmas pilnas atsauksmes. Piemēram, mūziķe Linda Leen izrādi novērtējusi kā varenu, pārdomātu un kvalitatīvu.

Līdzīgu viedokli pauda arī pēc uzveduma uzrunātie apmeklētāji. Limbažniece Sandra ciemos bija ielūgusi divas draudzenes no Rīgas. – Patika režija, tas, ka darbība uz skatuves notika trīs līmeņos, – apakšā dejotāji, pa vidu grupa un 3. līmenī video. Tas bija vienreizēji, – teica viena no rīdziniecēm. Limbažniece piebilda: – Arī pērn Danču nakts bija super! Mums vajag šādus pasākumus. Rīdzinieks Edgars Barbaks ir grupas Skyforger fans. Viņa sieva piebilda, ka vīrs pat zināja dziesmu vārdus no albuma, ar kura dziesmām veidots uzvedums. – Tas gan nav iecienītākais, ko grupa radījusi, – viņš atzina. Taču mūzikas savienojums ar pārējiem elementiem devis spilgtu pārdzīvojumu: – Horeogrāfija, scenogrāfija, viss bija īstajās vietās, arī «Skyforger» nospēlēja tā, kā jānospēlē. Artūrs, Laura, Rihards un Katrīna no Rīgas bilda, ka pasākums bijis izziņots ļoti skaļi, arī reklāma nostrādājusi, un uz Limbažiem braukt mudināja informācija, ka tas būs vienreizējs lieluzvedums. Paticis, kā mūzika savienota ar stāstu. Vienīgie iebildumi esot par to, ka nav, kur likt mašīnu, un rindas uz labierīcībām neizstāvamas. Ko vēl vajadzējis? Varbūt grupu, kas ne tikai iesildītu pirms uzveduma (kā to darīja grupa Obscurus Orbis), bet arī atsildītu pēc tā. – Un lielo ugunskuru! Tas arī praktiski noderētu, – piebilda viena no jaunietēm.

Pēc uzveduma tā veidošanā iesaistītie sapulcējās airēšanas biedrības Lemisele namiņā Lielezera dabas takā, turpat netālu no galvenās notikuma vietas. Mākslinieki, pošoties atpakaļ uz Rīgu, uz brīdi sanāca aplī, lai dalītos emocijās un pateicības vārdos, ko acīmredzami bija pelnījuši visi klātesošie: scenogrāfs Uģis Bērziņš, horeogrāfi Guntis Spridzāns, Liene Stepena un Liene Grava, teicēja Zane Jančevska un citi. Grupas Skyforger dalībnieki arī atzina pārsteigumu par to, kā viss izdevies. Pēteris Kvetkovskis sacīja – viņi sevi uzskatot par underground jeb pagrīdes grupu un iesaistīšanās šādā projektā bijusi atšķirīga pieredze. Daudzi sanākušie gan zināja teikt – savā žanrā Skyforger pasaules mūzikā kotējas aug­stāk nekā, piemēram, Prāta vētra. Ne velti koncertu apmeklēja arī fani no ārzemēm.

Dejotājai L. Stepenai Čūskas-Raganas loma kļuvusi ļoti tuva. Uz skatuves viņa attēloja sievieti – pilnību, kurā ir viss. Maģija, kaisle, mīlestība, arī dusmas, jo tā atriebjas galvenajam varonim par nogalināto vīru. Ģirtam Biseniekam, kurš izpildīja Kurbada lomu, 3. jūnijs bija divkārt 
īpašs – tā bija arī viņa dzimšanas diena. Kolēģi Ģirtu slavēja par nebeidzamu izturību. Dejotājs teica – lai gan varonis izrādes noslēgumā it kā mirst, viņam beigās esot pavisam cita sajūta, ka Kurbads drīzāk stājas uz jauna, nebeidzama ceļa, atdzimst. – Mums Kurbads ir tēls, kas nes gaismu, neapstājas, cilvēku piepilda ar enerģiju, ceļ augšup, – viņš skaidroja. Arī režisore Inga Tropa uzsvēra: – Lai izprastu stāsta kodu, jāskatās nedaudz pāri tā brutālajam līmenim. Cīniņam ar velniem un citiem mošķiem ir dziļāka jēga. Stāsts ir par sevis pārvarēšanu un nebeidzamo dzīves ciklu.

Savukārt režisorei pašai Kurbads bija izaicinājums kā pirmais šāda veida un mēroga darbs. Daudz domājusi, mācījusies, runājusi ar folkloras pētniekiem, lai izprastu. Viņa uzzinājusi, ka savulaik, kad tikko atbrīvotās Latvijas tauta lūkoja pēc varoņa, Andreja Pumpura Lāčplēsis kļuva populārāks, jo Pumpuru tobrīd uzskatīja par stilīgāku nekā Ansi Lerhi-Puškaiti. Grūti nesalīdzināt varoņus. Režisorei īsti negriboties tā teikt, taču jāsecina, ka tautā vairāk daudzinātais varonis zaudē Kurbadam… – Lāčplēsis apmaldās starp divām sievietēm, kuras sāk varoni vadīt un kontrolēt, – skaidro I. Tropa. Par galveno tautas varoni esam izvēlējušies tādu, kas īsti netiek galā ar sevi un saviem uzdevumiem. Turpretī Kurbads ne brīdi nepadodas, viņš zina, ko grib, kas jādara, iet un cīnās. Ir, par ko padomāt!

Producente Marta Kontiņa uzskata, ka veidot pasākumu dzimtajā pilsētā ir dubulta atbildība. Šķiet, ka izdevās. Parasti grūtāk pildāma ir apņemšanās pulcēt noteiktu cilvēku daudzumu, par ko Limbažos esam vairākkārt pārliecinājušies. M. Kontiņa pastāstīja, ka biļetes bija izpārdotas. Dzirdēts, ka Kurbadu noskatījās aptuveni četri tūkstoši cilvēku. Producenti gan konkrētu skaitli neatklāja, bet apgalvoja, ka trīs ceturtdaļas apmeklētāju bija iebraucēji.

Uzvedums paticis arī Limbažu novada domes priekšsēdētājam Didzim Zemmeram. Viņš atklāti teica, ka pirms tā par grupu Skyforger nebija pat dzirdējis. Taču, viņaprāt, pievilcīgi ir tas, ka M. Kontiņa kā pasākumu rīkotāja ļoti domā par kvalitāti. D. Zemmers bilda, ka ļoti labs un piemērots pilsētai būtu sauklis Vasara sākas Limbažos. Jūnija sākums nav tik pieblīvēts ar notikumiem, tāpēc kādam lielam pasākumam Limbažos būtu jākļūst par ikgadēju tradīciju. Šobrīd gan vēl nevarot pateikt, kas notiks nākamgad, kaut arī pērn tika runāts, ka Danču nakts Limbažos varētu būt ik pārgadus. Jāpiebilst gan, ka, šim līdzīgus pasākumus rīkojot, turpmāk jādomā par to, lai lielā ļaužu masa pie mums justos labi. Izskanēja kritika par garajām rindām pie ieejas un labierīcībām un stāvvietu trūkumu, kā arī citiem praktiskiem aspektiem. Lai gan lielākā daļa atzina arī to, ka mākslas baudījums šoreiz atsvēra neērtības, bez tām varētu iztikt.

Par to, kāds būs turpmākais Kurbada liktenis, M. Kontiņa izteicās piesardzīgi. Laiks rādīs. Taču māksliniekos bija jūtama cerība, ka šī nebūs vienīgā reize. Jāatzīst, esmu starp tiem skatītājiem, kuri ir pārliecināti – jāatkārto. Bija sajūta, ka uzvedums ir tik sarežģīts un daudzslāņains, ka ļoti gribētos to uzmanīgi noskatīties no sēdvietas iepretim lielai skatuvei iekštelpās, lai varētu labāk saskatīt un novērtēt dažādas nianses. M. Kontiņa lēsa, ka varbūt Kurbads varētu atkal doties cīņā pēc 2—3 gadiem, jo 2018. jau pieblīvēts ar simtgades norisēm. Viņa piebilda, ka šis bija ne tikai vērienīgs, bet arī sarežģīts un dārgs pasākums. Jābūt pārliecībai, ka cilvēkus sapulcēt izdosies vēlreiz. 

Linda TAURIŅA
Autores un Ingus EVERTOVSKA foto

Esi moderns

Aptauja

Kā vērtējat ieceri minimālo algu Latvijā paaugstināt līdz 500 eiro?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 3
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju

  • Dzīvais un atmirušais
  • Špata dižbrūklenes
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • Dekoratīvā sēne
  • Rudens ielās
  • Mušmires
  • Gailenes
  • Mušmire
  • Taurenis
  • Rudens
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Dzeltens taurenis
  • Mežacūku rakums
  • Simtgades zeķes
  • Kaķēns
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • Dzērvene
  • Teātra māja
  • Kaķim savs SPA
  • Dālijas
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Lāča pēda