Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
2019. gada 23.novembris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Esmu piederīgs Latvijai

07.XI

Viļķenes «Saviešu» draudzīgā un dejotpieredzējusī saime atkal kopā

Viļķenes kultūras namā darbojas teju visu vecumu dejotāji, no kuriem vidējās paaudzes deju kolektīvs Savieši ir īpašs ar to, ka pēc ilgāka pārtraukuma tas aizpērn decembrī atdzimis. Sanāca kopā bijušie dejotāji un piepulcējās vēl citi, lai nosvinētu dejai Viļķenē 70 gadu. Dažu klusā cerība, ka viņi turpinās iet arī tālāk, piepildījās. Rekordīsā laikā sagatavojušies apriņķa skatei un startējuši tajā ar itin labiem rezultātiem.

Atskatoties uz kolektīva vēsturi, jāpiemin, ka 1998. gada lielajos svētkos vēl piedalījušies, dejojuši arī Rīgas 800. jubilejas svinībās trīs gadus vēlāk. Kamēr bijis pārtraukums, Latvijā radušies vēl divi Savieši – Katlakalnā un Kocēnos, ar kuriem tagad izveidojusies draudzība. Taču par kolektīva aizsākumu uzskata 1985. gadu, kad tas piedalījās Dziesmu un deju svētkos un sava karoga dēļ pat nonāca Valsts drošības komitejas redzeslokā. – Karogs ir saglabājies, uz tā ir izšuvums vecajā latviešu drukā. Paldies Dievam, ka viss toreiz beidzās veiksmīgi, – zina sacīt kolektīva vadītāja Baiba Adamoviča, kura ar to gan strādā kopš 1989. gada.

Tiekamies otrdienas vakarā, kad dejotāji sarodas uz kārtējo mēģinājumu. Tie šosezon sākušies nesen, tāpēc paši atsmej, ka vēl tikai ieiet ierastajā darba ritmā. Viņu vadītāja gan piebilst, ka viss notiek sparīgi – tobrīd viņi gatavojās draudzības koncertam Lādezerā. Viļķenieši draudzējas ne vien ar turienes vidējās paaudzes kolektīvu, bet arī ar Pociema Nāburgiem, Ainažu Randiņu, Rīgas Imantiešiem u.c. Mēģinājumā Saviešiem mugurā ērti tērpi, tai skaitā krekliņi ar uzdrukātu kolektīva nosaukumu. Taču tiem ir arī jauni pilna komplekta tautastērpi, kas šogad iegūti Lauku atbalsta dienesta LEADER pro­grammas projektā. Pirms tam novada pašvaldība atvēlējusi līdzekļus tam, kā galīgi trūka. Nu jau šo to mugurā velkamu var pat pamainīt un vairs nevajag aizņemties izejamo apģērbu no citiem. Iepriekš pielāgošanas nolūkā koncerta laikā kaut ko gadījies pat ārdīt un šūt. Nākotnē noderētu puišiem mēteļi un meitām jakas, bet vēl jāskatās, ko tieši, jo idejas papildinājumam varot atrast vienmēr. 

– Darāmā šosezon ir ļoti daudz, paralēli veidojam Danču nakts un Deju svētku dejas. Vēl vajadzētu kaut ko iemācīties arī ārpus repertuāra, lai, piemēram, aizbraucot uz kādu koncertu, varētu parādīt ko citādāku. Vienmēr cenšamies, lai tā būtu, – teic B. Adamoviča. Viņa vērtē, ka dejotāji ir paklausīgi audzēkņi. Mēģinājumi notiek pēc vajadzības – vienu, divas vai pat vairāk reižu nedēļā. – Kad piezvana, tad skrien! – piebalso dejotāji. Bez jau nosauktajiem notikumiem nākamgad Saviešiem paredzēts uzstāties arī novada bērnu un jauniešu svētkos 2. jūnijā. Tiesa, vēl gan būšot jādomā, vai to varēs apvienot ar Latvijas Saviešu saietu Kocēnos. Šogad tas bija Katlakalnā. Tādā reizē satiekoties ne vien kolektīvi ar šādu nosaukumu, bet arī, piemēram, alus darītava, kas tā nodēvējusi savu miestiņu, un makšķernieku klubs. Neiztrūks arī draudzības koncerts pašu mājās februāra pēdējā sestdienā, tad vēl izbraukuma koncerti. – Ja mūs kaut kur aicina, parasti neatsakāmies. Nevar visu laiku dejot tikai mājās un vien skatē iziet uz skatuves, jo pieredze un pārliecība par to, ko dari, rodas tieši dažādajos koncertos. Protams, katru sestdienu uzstāties arī nebūtu normāli, jo visiem tomēr ir ģimenes, darbi… – saka vadītāja. 

– Lielākais mīnuss nu būs tas, ka pašvaldība ir paaugstinājusi autobusu stāvstundu izmaksas vakaros un brīvdienās, kas jūtami “iegriezīs” pašdarbniekiem. Saprotams, ka pasākumi lielākoties notiek tieši tad, – skaidro B. Adamoviča. Ar privātiem transportiem arī visur neizbraukāsi, jo gribas tomēr, lai kolektīvs ir kopā. Viņa spriež, ka varbūt vajadzētu budžetā iedalīt konkrētu summu, ko izmantot šādam mērķim. Tad, viņasprāt, varētu izvēlēties, ka tuvākos maršrutus apmaksā paši, bet tālākajiem būtu minētais atbalsts. – Mums jānovērtē šie cilvēki, kuri joprojām nāk savā brīvajā laikā un darbojas. Pietiek vēl citu izmaksu, kaut vai par dalību vienā otrā sarīkojumā, tāpat, kaut kur dodoties, jāsarūpē dāvanas, ziedi. Kolektīva dejotāja Aiga Briede, kura strādā pašvaldībā, zina teikt, ka tā gan nav pašvaldības iegriba, bet Valsts kontroles uzstādījums, ka jābūt noteiktām reālām cenām. – Lai varētu samaksāt šoferiem algas, ņemot vērā brīvdienu tarifu, tāds izcenojums ir jārēķina. B. Adamoviča domā, ka to vairāk vajadzēja attiecināt, teiksim, uz ekskursijām, bet ne uz pašdarbnieku izbraukumiem. Gribētos vismaz kādas atlaides. 

Patlaban Saviešos ir 18 dejotāju. Vadītāja gan uzsver, ka dalībnieku, lai būtu rezerve un drošības sajūta, nekad nevar būt par daudz. Jāņem vērā arī, ka daži no pašreizējiem strādā maiņu darbā – medicīnā, ugunsdzēsībā. Šosezon kolektīvs papildinājies ar divām jaunām dalībniecēm – Gunu Bunkeviču un Tatjanu Strausu no kaimiņpagasta Pāles. Tur, kā zināms, nav šāda pieaugušo kolektīva, tāpēc labi, ka tepat netālu ir tāda iespēja. – Mēs jau sen gribējām dejot, bet nevarējām saņemties. Šobrīd nestrādājam, tāpēc izdomājām, ka pa ziemu vajag izkustēties. Savā pagastā apmeklējam arī vingrošanas nodarbības. Pārējie ir saistīti ar Viļķeni. – Praktiski visi ir dejotāji ar stāžu, daži no viņiem – Aiga Tipa, Andis Ērmanis – «Saviešos» ir jau no pirmsākumiem. Ilggadēji dalībnieki ir arī Krišjānis Eglītis, Orests Mošura, Jurģis Noriņš, Vivita Nāzare, Inga Eglīte, Dita Kalniņa, – līdz ar citiem uzskaita B. Adamoviča. Kāpēc nāk dejot, A. Tipa noteic: – Patīk un viss! Dejoju jau kopš sava skolas laika. Uzrunātie ir vienisprātis, ka šī nodarbe ļauj aizmirsties no ikdienas rūpēm, sniedz enerģiju un atslābinošu nogurumu. Dažs atnācis uz kolektīvu līdzi pāriniekam. Prieku dejot dodot arī piedzīvojumu garša. Taujāti par tīkamāko repertuāru, sarunbiedri atzīst, ka noteikti vajag ko jestru – jo ātrāk jāskrien un vairāk jālec, jo labāk sanākot. – Viņiem ir pārāk traki raksturi, lai piestāvētu kaut kas lēns. Baigie aktieri! Lai gan, izdotos jau arī parādīt ko cēlu, – domā vadītāja. Paši dejotāji ar humoru teic, ka mēģinājumos nodrīzināti skaļi nerunāt – to drīkstot darīt tikai Baiba. Vairākās ģimenēs dejo arī jaunā paaudze. Tā ka droši var teikt – dejošana ir asinīs! 

Ņemot vērā neseno atkalapvienošanos, iekšējās tradīcijas un amati Saviešiem vēl jāveido, taču paši labprāt turas kopā arī tāpat. Jau notiek plašāka jubilāru sumināšana divreiz gadā, tiek svinēti Jāņi, Jaunais gads, t.s. Sieviešu un Vīriešu dienas. 

Ilva BIRZKOPE
Foto no «Saviešu» albuma

Esi moderns

Aptauja

Kā vērtējat to, ka daudzviet jau parādījušies Ziemassvētku rotājumi?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju

  • Rudens
  • Mežacūku rakums
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • Dekoratīvā sēne
  • Lāča pēda
  • Taurenis
  • Gailenes
  • Dālijas
  • Rudens ielās
  • Špata dižbrūklenes
  • Kaķim savs SPA
  • Dzīvais un atmirušais
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Mušmire
  • Dzērvene
  • Dzeltens taurenis
  • Teātra māja
  • Simtgades zeķes
  • Kaķēns
  • Mušmires
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • «Veči» Salacgrīvā