Jana, Johanna, Hanna
2019. gada 15.decembris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Esmu piederīgs Latvijai

27.X

Lindai mājas ir gan Latvijā, gan Anglijā

Latvijas iedzīvotāji dzīvot un strādāt uz ārzemēm dodas dažādu iemeslu dēļ. Limbažu pagasta iedzīvotāja Linda LŪKINA Ekseterā, Devonas apgabalā Anglijā dzīvo nepilnus desmit gadus. Linda turp devās, lai gūtu jaunu pieredzi un iespaidus. Tagad viņa kopā ar dzīvesbiedru audzina meitu un dēlu, bet pēdējos gados vasaras, kamēr bērniem skolas brīvlaiks, ar ģimeni pavada dzimtajā pusē. – Manas mājas ir abās vietās, – uzskata Linda. Sarunai par dzīvi Anglijā un atgriešanos dzimtajā valstī tiekamies īsu brīdi pirms viņas atpakaļceļa uz Ekseteru. – Ir skumīgi. Gribējās daudz ilgāk būt šeit, bet laiks paskrēja ātri, – esot ceļa jūtīs, atzina sarunbiedre.

Pirmoreiz uz Ekseteru Linda devās 2006. gadā. Pēc vidusskolas viņa sāka studēt ekonomiku, bet apjauta, ka izvēlētais virziens nepatīk. – Studijas pametu. Bet ko Latvijā bez izglītības iesākt? Sakostiem zobiem pastrādāju pārtikas veikalā. Viena no kolēģēm pastāstīja, ka viņas meita pošas uz ārzemēm. Nedomājot iesaucos, ka braukšu līdzi. Gribēju dzīvē pamēģināt kaut ko jaunu. To izvēlējos ne jau finansiālu apsvērumu dēļ, bet vairāk pieredzes iegūšanas labad. Aizbraucu, izjutu turieni un man ļoti iepatikās. Kā nekā rudenī varēju vēl plikām kājām laukā atrasties! – stāsta sarunbiedre. Pēc nepilna gada Anglijā Linda atgriezās mājās. Pietrūka Latvijas ziemas un sniega. – Ekseterā sniegs ir ļoti reti. Tas uzsnieg varbūt tikai reizi piecos gados un arī tad labi ja noturas vienu dienu. Vasara tur sākas agrāk nekā pie mums, reizumis aprīlī jau var sauļoties. Tomēr, padzīvojusi dzimtajā pusē, viņa apjauta, ka finansiāli ir grūtāk, sāka pietrūkt arī Ekseteras cilvēku un vides. – Biju turieniešus jau iepazinusi. Viņi mani pieņēma. Tolaik tur vispār bija maz iebraucēju, bet nu jau ir vēl pāris limbažnieku un daži citi latvieši, – stāsta L. Lūkina. Šajā pilsētā kopš 2006. gada iedzīvotāju skaits pieaudzis. Sarunbiedre atminas, ka vienubrīd iebraukuši ļoti daudz ķīniešu un palikuši tur strādāt. T.s. bēgļi uz Ekseteru gan nedodoties, viņu mērķis ir lielās pilsētas, piemēram, Londona. Tiesa, kopš sprādziena Arianas Grandes koncertā Mančestrā arī mazajās pilsētās ļoti domā par drošību, pa ielām staigā bruņoti policisti. – Jūtos droši tur, kur dzīvoju, – atzīst Linda.

Ekseterā viņa arī iepazinās ar vietējo iedzīvotāju Alanu Ričardu un šobrīd viņi jau audzina abu bērnus – septiņgadīgo Leonu un piecgadīgo Alfiju. Kopš atvases sākušas iet skolā, uz Latviju Linda ar viņiem brauc tikai viņu brīvlaikā – no jūlija vidus līdz septembra sākumam. – Lai bērniem ir kārtīga vasara! Viņiem, tāpat kā Alanam Ričardam, Latvijā patīk. Ar latviešu valodu gan ir grūtāk, bērni to saprot, bet kautrējas runāt, – atklāj sarunbiedre. Septembrī Leona Ekseterā sāka mācīties 3. klases pirmajā līmenī, bet Alfijs – 1. klases otrajā līmenī. Anglijā bērni skolu sāk apmeklēt jau no četru gadu vecuma. Tiesa, tās nav mācības mūsu izpratnē, jo vienā klasē viņi mācās vairākus gadus dažādos līmeņos. – Pirmais gads skolā skaitās tāds kā sagatavošanās. Ja Latvijā, bērnam sākot skolas gaitas, jāpazīst burti, varbūt pat jāprot lasīt un nedaudz rakstīt, Anglijā to visu sāk mācīt tikai skolā, – viņa stāsta. Ekseteras izglītības iestādē mājasdarbu bērniem tikpat kā nav, visu mācībām nepieciešamo sagādā skola un viņiem no mājām uz mācībām un atpakaļ nav jāstaipa smagās skolas somas. Katram skolēnam tiekot atrasta individuāla pieeja. Linda atzīst, ka tad, kad meita sāka iet skolā, viņa apjauta, ka vismaz pagaidām bērnu dēļ vēlas palikt Anglijā: – Kad bērni iegūs izglītību, domāšu, vai atgriezties Latvijā pavisam. 

Latvijā Linda atgriežas ģimenes, mammas dēļ un arī mūsu dabas un te valdošā miera dēļ. Protams, arī tālab, ka šeit ir viņas dzimtā vieta. – Limbažu pagastā dzīvoju ļoti skaistā vietā. Apkārt plašums, miers. Kaimiņi un galvenais ceļš tālu. Īsta relaksācija! Ekseterā dzīvojam pilsētas centrā, apkārt daudz cilvēku un nav tādu situāciju, kā mēdz būt Limbažos, kad ieej kafejnīcā un esi teju vienīgais apmeklētājs. Arī bērni novērtē to, ka Latvijā var mierīgi iziet laukā no mājas un parotaļāties dabā. Leona un Alfijs ļoti gaida, kad atkal varēs doties uz mammas dzimto zemi. Kad jāatgriežas Anglijā, arī bērniem ir skumji. Pērn Leona lidmašīnā pat sākusi raudāt, saprotot, ka lido projām no Latvijas. Tomēr šīs vasaras beigās meitene jau atzinusi, ka pietrūkst skolasbiedru. Dzīvojot mājās, Linda novērtē mammas palīdzību bērnu auklēšanā: – Viņa ļoti palīdz. Tad man ir vieglāk un pati varu atpūsties. Anglijā mammas gādīgo roku pietrūkst, ar visu jātiek galā pašai. Auklītes ģimenei nav un tādu algot arī nav izdevīgi, ja vien nestrādā ļoti labi apmaksātu darbu. Bet pieaugušajam ar bērniem būt tur ir ļoti svarīgi, jo likums paģēr, ka līdz 14 gadu vecumam bērnu nedrīkst atstāt nepieskatītu, pretējā gadījumā viņu no ģimenes var izņemt. Varētu teikt, ka šobrīd Lindas darbs ir bērnu audzināšana. 

Būdama Anglijā, viņa ilgojas pēc ģimenes, Latvijas dabas, te valdošā miera un ziemas ar sniegu. Latvisko ēdienu viņai pietrūcis tikai prombūtnes sākumgados, šobrīd jau pieradusi pie Anglijas virtuves. Tāpat tur pieejami veikaliņi, kuros var iegādāties, piemēram, poļu kefīru vai paniņas, jo angļiem tādu nav. Esot Latvijā, viņai drīzāk pietrūkst Anglijā pieejamo ēdienu. – Man patīk indiešu virtuve, asās ēdienu garšas. Pie tām pierod, un tad kārojas nobaudīt arvien asākas. Ārzemēs Linda lielākoties gatavo pati. Viņa novērtē, ka tur to darīt ir ērtāk, jo daudz kas dabūjams jau pusgatavs. Latvijā gan iedzīvotāji ieraduši visu gatavot, tā teikt, no pamatiem. 

Starp citu, pateicoties brāļa draudzenei Alisei, Linda Latvijā aktīvāk pievērsās skriešanai. Tas ir viņas vaļasprieks. – Aizbraucu viņai līdzi uz sacensībām paskatīties, kā veicas, un ar to arī pietika. Sirds sāka dauzīties un bija sajūta, ka arī es to vēlos darīt. Nākamajās sacensībās jau skrēju arī pati. Ja pirms tam to darīju vien šad tad, nu esmu sākusi trenēties 3—5 reizes nedēļā. Šovasar piedalījos divos taku skriešanas seriāla «Stirnu buks» posmos, Cēsu «ECO Trail» skrējienā un skrējienā apkārt Lielezeram tepat Limbažos, – atklāj Linda. Šogad viņa aizrāvās arī ar baskāju skriešanu. Līdz ar Lindu skriešanai pievērsies arī Alans Ričards, arī viņš devās skrējienā apkārt Lielezeram. Oktobra vidū abi Ekseterā piedalījās pusmaratonā. Viņu vaļasprieks ir arī pārvietošanās ar velosipēdu, tāpat bingo spēle. 

Līga LIEPIŅA
Artura LŪKINA foto

Esi moderns

Aptauja

ASV par korupciju noteikusi sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai tas palīdzēs tiesvedībai pret viņu Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu karikatūra 2
  • Karikatūra 1
  • Karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju

  • Špata dižbrūklenes
  • Dzīvais un atmirušais
  • Rudens
  • Mežacūku rakums
  • Gailenes
  • Kaķim savs SPA
  • Dekoratīvā sēne
  • Dzērvene
  • Rudens ielās
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Lāča pēda
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Teātra māja
  • Kaķēns
  • Dālijas
  • Mušmires
  • Mušmire
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • Taurenis
  • Dzeltens taurenis
  • Simtgades zeķes