Jana, Johanna, Hanna
2019. gada 15.decembris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Esmu piederīgs Latvijai

19.VII

Lielā bumbiere – «Indānu» sētas labais gariņš

Nesen aizsākās Latvijas Valsts simtgadei veltīta akcija LV100 dižošanās. Iedzīvotāji tajā aicināti meklēt un vēstīt par valstī nezināmiem dižkokiem, kuri vēl nav ietverti Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē. Informācija par to bija lasāma internetā, tāpat laikrakstos un žurnālos. To pamanīja arī 80 gadu slieksni pārkāpusī Brīvzemnieku pagasta iedzīvotāja Gaida Zante. Viņa vēlējās noskaidrot, ar kādiem parametriem par dižkoku uzskatāma bumbiere, taču tāds statuss augļu kokiem nav noteikts. Puikuliete tomēr gribēja palepoties ar savu bumbieri, tāpēc zvanīja un aicināja ciemos uz Indāniem. Viņasprāt, koks ir vecāks par Latvijas valsti un turklāt ļoti liels. Līdzīgu viņa nav redzējusi. Lai gan jaukajā un labi uzturētajā sētā ir vairāki lieli un veci koki, saimniece teic, ka bumbierīte viņai ir mīļākā, jo tik daudzus cilvēkus savā mūžā tā iepriecinājusi ar saldo ražu.

– Man gribējās to kā pagalma labo gariņu iecelt saulītē. Reizēm domāju, cik daudz cilvēku šeit nākuši un gājuši un visi ir ņēmuši un baudījuši šī koka augļus. Šogad gan tai bumbieru nav, bet tādu tukšo gadu bijis maz. Vēl pirms diviem augļu bija kā klājiens. Gatavie, krītot no augstuma, izšķīda zemē. Bija žēl skatīties, tad uz saldumu saradās daudz lapseņu, – stāsta namamāte. Viņa jau sagatavojusi mērlenti. To liekam ap koku vides speciālistu rekomendētajā augstumā – 1,30 m no zemes – un konstatējam, ka apkārtmērs sasniedz 2,30 m. Būtu gan jāzina arī augstums, bet to izmērīt nav mūsu spēkos. Varu vien apgalvot, ka augļukoks nav zems. Mājasmāte sūrojas, ka laika gaitā pamatīgi cietis bumbieres vainags, jo vējā ir lūzuši smagie, ražas pilnie zari, bet vienu nesen nācies nozāģēt tādēļ, ka tas apdraudējis mājas jumtu. Augļi nav īpaši lieli, tie ir saldi un ienākas augusta beigās un septembrī.

Mājīgajā verandā mazliet pārcilājam to, kas namamātei zināms no īpašuma vēstures. Guļbūves namu Gaidas kundze ar vīru iegādājušies 1981. gadā. Fotogrāfija liecina, ka tas bijis nožēlojamā stāvoklī, ar tagadējo pat grūti salīdzināt. Viņa atceras, ka logu daļas un durvis tam bijušas spilgti zilā krāsā. Iepriekš Zanti ar diviem bērniem bija īrējuši dzīvokli t.s. Martinsonu mājā. Viens no pārcelšanās iemesliem bijis tāds, ka netālu, tikai viņpus likvidētajām dzelzceļa sliedēm, ir Gaidas dzimtas mājas Vecdzelves, kur joprojām dzīvo viņas vecākā māsa Lilija Vāle. Tā ir vēsturiska un abām ļoti nozīmīga vieta. Par dalību Brīvības cīņās viņu tēvs Kārlis Goba apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Interesanti, ka dzelzceļa uzbērums joprojām ir Brīvzemnieku un Katvaru pagasta robeža, tādēļ māsas tomēr katra dzīvo savā pagastā. – Kad kokiem nokrīt lapas, mēs abas no saviem logiem varam skatīt gaismu viena otras mājās. Sazvanāmies katru dienu, – teic Gaidiņa. Arī Lilija atceras bumbieri kopš savas bērnības. Pie kaimiņbērniem skriets draudzēties, un cik reižu gadījies pacelt no zemes un iekosties saldajos auglīšos. – Tas koks ir apbrīnojams savā ražībā. Manā dārzā ir vairākas bumbieres ar smalkiem nosaukumiem, bet augļu biežāk nav, nekā ir. Vecā ir ražojusi un iepriecinājusi tik daudzus cilvēkus, tāpēc piekrītu māsai, ka tādam kokam pienākas liela uzmanība, – Lilija saka. Pēc tam Gaida spriež, ka ievārījums no bumbieriem sanācis graudains, bet kompots ir lielisks. Vēl pirms diviem gadiem abas likušas bumbierus sīrupā. Burku bijis tik daudz, ka tās apgrūtinājušas kartupeļu novietošanu Indānu pagrabā, taču, kad abām māsām ciemos sabrauc mazbērni, neviens nepaliek bez saldumiņa.

Abas ģimenes darba mūžu pavadīja uz dzelzceļa. Lilija bija pārmijniece Puikules stacijā, Gaida strādāja Lilastē, Saulkrastos u.c. stacijās. Dzelzceļnieki bija viņu vīri. Pavasaros, pārnākot mājās, allaž Gaidu priecējusi bumbieres ziedēšana. Tomēr nav zināms, kurš un kad koku stādījis. No tuvīnās kaimiņienes Tonijas Graudiņas, kura bija dzimusi 1901. gadā, uzzināts, ka Indāni celti 20. gs. kā Puikules muižas kalpu māja ar 4 atsevišķām istabām. Nama būvniecības laikā mazā Tonija ar māsām un brāļiem vākuši guļbaļķu atgriezumus un nesuši uz mājām plīts kurināšanai. Tonija pat stāstījusi, ka vienubrīd Indānos dzīvojuši 28 pieauguši cilvēki. Jau no savas bērnības kaimiņiene bumbieri atcerējusies kā lielu un stipru koku. Tagad nolūzušo zaru vietā koka miesā ir dobumi, kur, visticamāk, mājvietu atradusi ne viena vien putnu ģimene.

G. Zante Indānos dzīvo kopā ar savu meitu Rasulīti. Dārzs ir izravēts, puķu dobes apkoptas, zāliens nopļauts. Par to jāpateicas arī saimnieces dēlam Valdim, kurš ar ģimeni dzīvo Salacgrīvā, bet ik nedēļas nogali brauc pie mātes un palīdz. Viņš nopļauj zāli, sagatavo malku, pieved produktus… Nav tāda tuvinieka, kurš savu reizi nebūtu piestājis pie bumbieres, pacēlis skatu uz koka lapotni un brīnījies, cik tas ir devīgs.  – Strādājot uz dzelzceļa, man viena kolēģe iemācīja, kā ar potēšanu pavairot augļkokus. Tas izdevās, tomēr šo bumbierīti neuzpotēju. Laikam likās, ka bumbieru nekad nepietrūks. Man pat meženis jau bija sagādāts, – stāsta Gaida. Viņa cer, ka lieliskā koka mūžs vēl turpināsies. Vēlāk, rādot dārzu, klausos, ka saimniecei par katru koku ir kāds īsāks vai garāks stāsts. Viņa tos mīlējusi kā labus, klusējošus draugus un spriež, ka tie pārdzīvojuši varas, karus, daudzu cilvēku mūžus. Tagad liepās san bites, rudenī kritīs ozolzīles, vēlāk tās meklēt salidos sīļi. Daudzkārt cilvēki teikuši, ka mīlestība pret Latviju sākas ar savu sētu, koku, puķi vai pļavu, un viņiem ir taisnība.

Valsts Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Dainis Ozols apliecina, ka augļu kokiem, kuri nav mežeņi, dižkoka statuss Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts, tomēr viņš atzīst, ka 2,3 m bumbierei ir izcils apkārtmērs. Viņš iesaka tomēr pieteikt koku akcijai. To var reģistrēt kā potenciālu dižkoku. Ja vēl kādam ir interese iesaistīties akcijā, noderīga informācija atrodama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv.

Gunitas OZOLIŅAS teksts un foto

Esi moderns

Aptauja

ASV par korupciju noteikusi sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai tas palīdzēs tiesvedībai pret viņu Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 4

Ieraudzīju – nobildēju

  • Dekoratīvā sēne
  • Rudens
  • Mežacūku rakums
  • Taurenis
  • Teātra māja
  • Lāča pēda
  • Kaķim savs SPA
  • Dzeltens taurenis
  • Kaķēns
  • Rudens ielās
  • Dālijas
  • Dzīvais un atmirušais
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Simtgades zeķes
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Gailenes
  • Špata dižbrūklenes
  • Mušmire
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • Mušmires
  • Dzērvene
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā