Jana, Johanna, Hanna
2019. gada 15.decembris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Esmu piederīgs Latvijai

15.VIII

Latvijas-Lietuvas attiecības – draudzīgas un ciešas

Ausekļa redakcijas projektā Ar saknēm Latvijā jūlijā devos uz Viļņu, lai runātu ar tur dzīvojošiem latviešiem. Stāstus par to, kā viņi nonākuši kaimiņvalstī un ko tur dara, varēsiet lasīt kādā no avīzes numuriem. Iegriezos arī Latvijas Republikas vēstniecībā Viļņā. Par tās darbu, ikdienu un Lietuvu runāju ar vēstniecības vadītāja vietnieku, pirmo sekretāru Ivaru LIEPNIEKU.

Diplomātu pienākumu saraksts kaimiņvalstī – garš

I. Liepnieks Viļņā pavadījis pusotru gadu. Tas ir relatīvi īss laiks, taču pietiekams, lai veidotos zināms priekšstats par Lietuvu, tās galvaspilsētu, cilvēkiem. – Kad būs izveidojies pilnībā, nāksies doties tālāk, – viņš teic. Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieki postenī pavada 3—5 gadus.

Latvijas vēstniecība un virkne citu valstu pārstāvniecību atrodas klusā rajonā (tas nedaudz atgādina Mežaparku Rīgā). Tā ir vidēji liela, bet nozīmīga, jo ar kaimiņiem attiecības ir ļoti svarīgas un intensīvas. Tāpēc tuvākajās valstīs ĀM darbā norīko pieredzējušus cilvēkus. Šobrīd strādā trīs diplomāti, trīs vietējie līgumdarbinieki, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve un apkopēja (uz pusslodzi). Sarunbiedrs nosauc diezgan garu darbu sarakstu, ar ko šim kolektīvam jātiek galā.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir trīs galvenie uzdevumi. Pirmais – kopt valstu savstarpējās attiecības. Dažāda līmeņa amatpersonu vizīšu ir ļoti daudz. Kādam tās jāorganizē. Vēstniecībai jāpauž Latvijas viedoklis Lietuvā, kā arī jāuzzina, kāda ir kaimiņvalsts nostāja dažādos jautājumos. I. Liepnieks piebilst, ka lielās ārvalstis bieži vien interesē visu Baltijas valstu kopīgs skatījums. Diplomāti gan mēdzot jokot, ka, zinot, ko domā Latvija, jau var uzminēt, ko teiks Lietuva. Globālos jautājumos pretrunu nav. Vēstnieks apmeklē arī dažādus Lietuvas valsts pasākumus, kur bieži mastā velk arī mūsu valsts karogu. Vēl Lietuvas specifika – vēstniecības cilvēkiem jāorientējas abām valstīm saistītu un svarīgu nozaru (enerģētikas, transporta utt.) jautājumos. Otrs vēstniecības uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmējiem. Tulkošana, formalitāšu kārtošana, informācija, kontakti ir tikai dažas lietas, ko vēlas uzņēmēji. Piemēram, Lietuvā ir divas lielas ražotnes, piederošas Latvijas uzņēmumiem Sakret un Latvijas Finieris. Mūsu būvnieki un ceļinieki arī ir aktīvi Lietuvā un šobrīd īsteno vērienīgus projektus. Viena firma rekonstruē skrejceļu Viļņas lidostā par aptuveni 20 miljoniem eiro, cita Klaipēdas ostā rekonstruēs piestātni. Savukārt trešā darbības joma ir konsulārais atbalsts. Vēstniecībā kārto visu, kas saistīts ar dokumentiem, to nozaudēšanu, nozagšanu. Cenšas palīdzēt, kad notikusi avārija, kurā iesaistīts mūsu cilvēks, nāves gadījums vai kāds saskāries ar tiesībsargājošajām institūcijām.

Pirmais sekretārs atzīst, ka visu, ko vēstniecības kolektīvs vēlētos darīt, aizņemtības dēļ nevar paspēt. Labprāt vairāk strādātu ar diasporu, vietējiem latviešiem. To dara, cik iespējams. Vēstniecībā notiek kopīgi pasākumi. Viens no tiem bija dārza svētki pavasarī, kas pulcēja apmēram 70 vietējo. Tos rīkoja kopā ar Viļņas latviešu biedrību, kas līdztekus Kauņas un Klaipēdas organizācijām ir viena no aktīvākajām. Cik tieši latviešu dzīvo Lietuvā, precīzu datu nav. Tam ir dažādi iemesli, taču pirms dažiem gadiem statistika uzskaitīja aptuveni 2000 latviešu. Vēstniecības sarakstā ir apmēram 400, kuri vēlas aktīvi iesaistīties, saņem aicinājumus uz pasākumiem. Tiem, kuri Lietuvā uzturas pastāvīgi, savas dzīvesvietas būtu jāreģistrē konsulārajā sarakstā, tomēr ne visi to izdara. – Daudziem vēstniecība nav vajadzīga, jo dzimtene ir ļoti tuvu. Tālākās valstīs ir citādi – ja notiek kaut kas, saistīts ar Latviju, vēstniecība droši vien ir iesaistīta norisēs, bet šeit tā nav, – skaidro pirmais sekretārs. Ir arī vietējo iniciatīvas, piemēram, 4. maijā kāds latvietis aicināja uz Baltā galdauta svētkiem savā dārzā. Cita latviete rīko mūzikas nodarbības latviešu bērniem, kas reizē ir arī satikšanās. Ātra apmaiņa ar informāciju notiek Lietuvas latviešu grupā facebook.com

Lietuviešiem par iepakojumu svarīgāks ir saturs

Jautāts par to, kādi ir lietuvieši, pirmais, ko I. Liepnieks teic, – draudzīgi. Pret mums viņiem ir labvēlīga attieksme. Pirmajam sekretāram radies iespaids, ka lietuvieši atklātāk demonstrē patriotismu, lepojas ar valstisko piederību, nelaiž garām iespēju dziedāt savu himnu, turklāt ļoti ciena tās simbolus, to skaitā Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti. Viņi uzskata, ka valsts pirmsākumi nav 1918. gadā, bet daudz senāk, pat ja par konkrētu laiku diskutē. Tas, ka Baltijas valstis salīdzina sevi cita ar citu, pēc I. Liepnieka domām ir dabiski. – Mēs esam tuvu, mums ir līdzīga vēsturiskā pieredze un starta pozīcijas. Diplomātu lokā salīdzināšana kļūst nedaudz apnicīga, jo visu laiku jābūt gatavam pateikt, ka šis Latvijā ir labāk, šis – Lietuvā. Esot arī jāuzmanās, lai nepārkāptu robežu, ko var uzskatīt par iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās. – Mums patīk sevi salīdzināt ar igauņiem, savukārt viņi salīdzina sevi ar somiem, bet lietuvieši – ar poļiem, – klāsta sarunbiedrs. Taču viņam esot sajūta, ka mēs esam nākamie, ar kuru sasniegumiem kaimiņi salīdzina savējos. Tas diplomātiem ir pa prātam. – Mēs gribam intensīvas attiecības. Jo lielāka vienam par otru interese, jo mums vēstniecībā vieglāk strādāt, un daudz kas notiek bez mūsu aktīvas iesaistes.

Vēstniecības sekretārs stāsta, ka Lietuvas un Latvijas robežu rajoni ļoti jūt otras valsts tuvumu. Viņš zina teikt, ka Biržu un Klaipēdas mērs runā latviski. No sastaptajiem lietuviešiem viņš bieži dzird stāstus par to, kur tie Latvijā bijuši, ar ko runājuši, ko darījuši. Lielākā daļa Latvijas ārvalstu tūristu ir tieši no Lietuvas – aptuveni 350 000 tūristu gadā. – Vasarā uz ceļa starp Jūrmalu un Šauļiem divas trešdaļas mašīnu ir ar Lietuvas numuriem. Kaimiņi brauc uz mūsu jūras krastu, jo Latvijas pludmale ir tuvu, tā ir garāka un var atrast lētākas vietas. – Lietuva Latvijai ir galvenais tirdzniecības partneris, mēs viņiem esam otrajā vai trešajā vietā, – stāsta diplomāts.

Jautāju arī par aktualitātēm Lietuvā. I. Liepnieks teic – relatīvi nesen bija vēlēšanas. Uzvarēja partija, kas tikpat kā nemaz nebija pārstāvēta parlamentā, – Zemnieku un zaļo savienība. Tās līderis Ramūns Karbausks ir ļoti turīgs uzņēmējs, labi pazīstams, spilgta personība, viens no trim populārākajiem cilvēkiem valstī. Viņa partija ir koalīcijā ar sociāldemokrātiem, kuri vadīja iepriekšējo valdību. Jaunā valdība par savu uzdevumu uzskata reformas izglītībā, veselības aizsardzībā, nodokļu politikā un ekonomikas sfērā, kā arī mežsaimniecībā. Paši lietuvieši gan dažreiz atzīmē, ka ar tām gan neveicas tā, kā gribētos. Bet cilvēki jau sāk gaidīt rezultātu.

Runājot par Viļņu, pirmajā brīdī biju pārsteigta, redzot, ka pa pilsētu braukā veci, norūsējuši (nepārspīlējot) trolejbusi. Kā atgriešanās pagātnē... I. Liepnieks teic, ka lietuviešiem varbūt estētika nav tik svarīga, viņi vairāk iegulda saturā, nevis iepakojumā. Viņaprāt, to sevišķi grūti varētu būt pieņemt vidzemniekiem, kuriem tas ir ļoti būtiski. Lietuvas attīstībai labvēlīgs faktors ir tas, ka cilvēku ir par miljonu vairāk nekā Latvijā, tirgus ir lielāks. Viļņai tuvu ir Baltkrievija, no kuras ļaudis, piemēram, brauc iepirkties uz pagaidām Baltijā vienīgo IKEA veikalu. Polijas tuvums mazina cenas – tas, ka viss ir nedaudz lētāks, ir manāms. Vēl viena nianse ir tā, ka valstī ir vairāki lieli centri, līdz ar to attīstība vienmērīgāka. Viļņa ar aptuveni 600 tūkstošiem, Kauņa ar 300, Klaipēda ar 160, Šauļi ar 100 tūkstošiem savstarpēji ir līdzīgākas nekā mūsu lielās pilsētas. Rīgā dzīvo 600—700 tūkstošu, pārējās pilsētās iedzīvotāju skaits ir zem 100 tūkstošiem. Viļņā iedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Par to, kā to papildinājuši arī daži latvieši, varēsiet lasīt kādā no laikraksta numuriem.

Lindas TAURIŅAS teksts un foto

Esi moderns

Aptauja

ASV par korupciju noteikusi sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai tas palīdzēs tiesvedībai pret viņu Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 2

Ieraudzīju – nobildēju

  • Lāča pēda
  • Špata dižbrūklenes
  • Dzērvene
  • Simtgades zeķes
  • Vēl viens mežacūku rakums
  • Gailenes
  • Dālijas
  • Taurenis
  • Dekoratīvā sēne
  • Rudens
  • Kaķim savs SPA
  • Mušmires
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Teātra māja
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Dzīvais un atmirušais
  • Mušmire
  • Rudens ielās
  • Kaķēns
  • Mežacūku rakums
  • Dzeltens taurenis