Jana, Johanna, Hanna
2019. gada 15.decembris

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Esmu piederīgs Latvijai

05.VII

Lāņu Tomsoni pulcējas dzimtas ceturtajā salidojumā

Lāņu Birzkalnos šogad Zāļu diena nāca īpaši gaidīta, jo līgotāju pulkā bija kupla radu saime. Tur savā ceturtajā salidojumā pulcējās Tomsoni. Stipra un bērniem svētīta ir šī dzimta. Lai gan daža atvase ieaugusi citviet, dzimtas koks spēcīgi turas šajā zemē un savu zaru padusēs lolo aizvien jaunas paaudzes.

Koks septiņpaaudžu garumā

Aina Tomsone, kura uzņēmusies virsvadību dzimtas pētīšanā, stāsta, ka apzinātas septiņas paaudzes. Saknes meklējamas 19. gs. pirmajos gados, kad pasaulē nākuši Gusts Gavrils Tomsons un viņa sieva Anna. Taču tieši ar Birzkalniem saistīti Aleksandra un Emmas Tomsonu vārdi ceturtajā paaudzē. Viņi bijuši šīs mājas radītāji un zemes kopēji. Tagadējo mājas saimnieci Lolitu Birzkalnos savulaik ievedis viens no abu sešiem bērniem – Jānis. Viņa vairs nav šaisaulē, bet gan jau pa reizei mājas saimnieks no mākoņmaliņas noraugās, kā sētā pulcējas viņa saime. Kādās rokās ir jauns auklējums, bet dažs šurp vairs neatnāks. Lolita atminas, ka Jānis bija pirmā salidojuma rosinātājs. Tad saime pulcējās Liepupes pagasta Vecpeldēs. Nākamie divi notika turpat Lāņos, dēla mājās Birzītēs, bet šoreiz īstajā vietā, kur saimniekojuši četru paaudžu Tomsoni. Visa dzimta būtu skaitāma vairākos simtos, bet Lolitas un Jāņa atzarā patlaban ir 123. Pērn bijis visvairāk dalībnieku – 67. Šoreiz sanākuši 46. Nu Ainu māc šaubas, vai vajadzēja salidot uz Līgo. Diena ir laba, lai radi kopā skaisti nolīgotu. Tomēr salidojumam, iespējams, vajadzējis izvēlēties citu reizi, jo aizprecētajām meitām nu jau ir savas saimes, kas svētkos grib būt kopā.

Stāstot par dzimtu, Ainas rokās pavīd pabieza burtnīca. Tur sarakstītas sīkākas ziņas. Tās tikšot pētniecības turpinātājam, ko viņa jau nolūkojusi. – Pētnieku gan mums ir daudz. Viens to lietu pavilkt nevar, – viņa teic. Aina izpētījusi, ka dzimtā populārākais vīru vārds ir Jānis. To ir 11, bet pieci ir Mārtiņi. Sievietēm biežāk izvēlēts Baibas vārds. Dzimtā esot gana ilgdzīvotāju. Aina shēmā norāda uz Mārtiņu no trešās paaudzes, kuram patlaban 98 gadi. Visjaunākā ir Šarlote, viņai apritējuši 5 mēneši. – Šobrīd Tomsonu uzvārdu nes septiņi dzimtas vīrieši, – Aina skaidro un norāda uz shematisko dzimtaskoku, kur redzams, ka vecākajās paaudzēs ģimenēs ir 5—8 bērni, jaunākajās pa 2—3. Birzkalnu saimniecei Lolitai ir ļoti kupla saime – astoņi bērni, 14 mazbērnu un viens mazmazbērns. Meita Inga jau padsmit gadu dzīvo Vācijā, Vēsma – Skotijā, pārējie – Jānis, Baiba, Rita, Edgars, dvīņubrāļi Mārtiņš un Pēteris – ir tepat Salacgrīvas novadā. Dvīņiem Līgosvētkos ir dzimšanas diena. Lolita stāsta, ka abus kopā viņus allaž visi uzrunā par Mārčpēču. Tā puišus bērnībā nodēvējis tēvs, sacīdams, ka tāpat viņus atšķirt nevar… Radi, sveicot jubilārus, smej, ka viņi arī ir ilgdzīvotāji, jo duetā nodzīvoti 80.

Dzīve uz pasaules nabas vakar...

Birzkalni Tomsoniem ir pasaules naba. Dzimtas salidojuma dalībniekam Rāpiņam ir savs skaidrojums. – Ja Svētciems ir zemeslodes centrs, tad Lāņi ir uz pasaules nabas un Tomsonu dzimtsmājas arī, – viņš smej. Pats, būdams svētciemietis, to labi zinot. Rāpiņam pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Joku plēsējs tā iesaukts igauniskā uzvārda Raap dēļ. Dzimtā iekļuvis, nočiepjot un apņemot par sievu Tomsonu dzimtas meiteni. Taujātiem, ko viņiem nozīmē dzimtas mājas, katram ir savs sakāmais. Kopā tas izklausās apmēram šādi: Birzkalni ir zelta ādere, jo vienmēr tur pulcējas ļaudis, allaž dzird bērnu smieklus un kaimiņos dzīvo labi cilvēki. Tostarp vīrs, kas prot darīt labāko alu, ko saulgriežos nobaudīt. Salds, gards un viltīgs tas esot. Stāstot par viņu, sarunbiedri piemetina, ka runa ir par īsto kaimiņu. Citādi, kopš mums ir deputāts, kuram uzvārdā ir Kaimiņš, kāds var pārprast, ka Saeima ir alus brūzis. Birzkalnu sienas glabā senus un šodienas stāstus, kas pulcēšanās reizēs skan no mutes mutē. Daudzi no tiem ir zināmi un tikpat palikuši noslēpumā. Daža bērnudienu teiksma tikai šodien nāk atklātībā. Īsti pērienu neviens mazotnē gan neesot dabūjis, no tā neesot jābaidās, bet, kā stāstīsi to, par ko vēsture tik ilgi klusējusi…

Stiķumeistaru Tomsoniem nekad nav trūcis. Lolitai vīrs savulaik stāstījis, kā viņi, bērni būdami, mājā ievilinājuši aitas. Tad kaimiņiem bija, ko raudzīties, kā pa Birzkalnu logiem avis lec laukā. Pats kā tēvs gan reiz ņēmis žagaru rokā, kad bērni ugunsblēņas sadarījuši. Tie gan neesot bijuši nekādi nedarbi, bet pētniecība. Kamēr mamma mežā avenēs, brāļiem Vēsmai bija jānodemonstrē, kā deg benzīns. Par laimi, eksperimentu pamanījis kaimiņš un liesmas netikušas līdz degvielas mucai un līdzās stāvošajam autiņam. Vēl iespaidīgāks bijis pētījums, ka bišu vasks deg dūšīgāk par benzīnu. Eksperiments noticis laikā, kad kaimiņienei ievajadzējies tikt pie telefona, kas no tuvējām mājām tolaik bija vienīgi Birzkalnos. – Kamēr abas pa vārdam, puika divreiz atskrēja, stāstīdams, ka nevar nodzēst uguni. Sacīju: “Tik mazs neesi, paņem ķeblīti, pakāpies un nospied!” Domāju, ka runa ir par elektrību, – atminas Lolita. Vēsma savukārt stāsta, ka tā paša telefona dēļ tikusi pie otra tēva. Mājās pie vectēva bijis ieradies kaimiņš (protams, īstais!). Mazā, domādama, ka sasauc tēvu, aicinājusi viņu pie telefona. Kopš tā laika kaimiņš viņu dēvējot par meitiņu. Kuriozi atgadījumi Birzkalnos un bērnu nedarbi pēc Lolitas stāstījuma ir pierakstīti. Kas to lai zina, varbūt dzimtā reiz būs kāds rakstnieks un tad tie atdzīvosies grāmatā. 

... šodien

Publika dzimtas salidojumā ir raiba. Tomsoni smej, ka pašiem ir savi mākslinieki, mūziķi un dancotāji, partejiskie un bezpartejiskie. Jaunie izvēlas dažādas profesijas, bet senči lielākoties bijuši zemes kopēji un jūras braucēji, arī Lolitas Jānis. Mīlestība pret dabu viņiem ir asinīs, tādēļ maz to, kuri izvēlējušies dzīvi pilsētā. Lolitai gan šķiet, ka nu arī lauki kļuvuši citādi. Viņa atceras, kā agrāk visi darbi Birzkalnos veikti kopā ar bērniem. – Neviens nebija jāpiespiež. Visi piedalījās ar prieku un allaž bija liela jautrība. 

Ikdienā dzīve rit ierasto gaitu. Mārčpēča ir savā fermā, par ko partapis kādreizējais barona zirgu stallis. Sievietēm darbi tur liegti. Lolitas valstība ir māja un dārzs. Viņai esība šeit ir pašsaprotama. Taču dzimtā, tāpat kā ļoti daudzās citās, ir ģimenes, kas darbu un dzīvesvietu atradušas ārzemēs. Rāpiņa ģimene paliek mājās, strādāt uz Norvēģiju viņš dodas viens. Nule ar skarbiem vārdiem apveltījis Latvijas valdību, kas nerisina sociālās un ekonomiskās problēmas, viņš pēkšņi teic: – Norvēģijā mani visu laiku velk uz mājām. Tā ir sajūta, ko nevaru izskaidrot. Jokdarim smiekli acīs pazuduši un balss aizlūst: – Te ir mana ģimene, tuvi cilvēki, pazīstama vide. Tur no tā, kas tagad ir uz galda, nekā nav. Pat maize ir citāda. Šeit izjūtu brīvību, tur patiesībā jūtos kā vergs.

Lolitas meitas Vēsmas ģimene savukārt dzīvo Skotijā un nu jau zina, ka Latvijā neatgriezīsies. Viņa teic: – Te ir jauki un mīļi, bet mūsu mājas tagad ir tur. Apliecinot savu piederību Skotijai, viņas vīrs Andris dzimtas salidojumā ir tērpies kiltos, tāpat skotu nacionālajos svārkos ir Džeimss. Vēsma ar Andri savulaik iepazinās ceļā uz Skotiju, vēlāk nodibināja ģimeni un tagad abi latvieši ir iejutušies svešajā zemē. Vēsma stāsta, ka tur viņai pietrūkst radu saietu nedēļas nogalēs un viņu jampadraču. – Arī skoti atzīmē savus svētkus, kas ir skaisti. Katrai tautai savas trakulības, – konstatē sarunbiedre. To­mēr Tomsonu dullības esot īpašas – tā secina Vēsma un piebilst, ka Skotijā tautiešu daudz, ir latviešu draudzes un bērniem svētdienas skola. Taču viņa atzīst, ka Džeimsam latviešu valodas prasmes ne tuvu nav tik labas kā Laurai, jo viņš ir dzimis Skotijā. Meita Laura, kura gatavojas drīz beigt studijas, turp devās kopā ar mammu. – Tur mums ir draugi, te Latvijā – ģimene. Ir tik labi, ka atkal varu samīļot mammu un sev tuvos cilvēkus, – Vēsma atzīstas.

Līdz vakaram, ko kārts galā gaida pūdele, vēl krietns laika sprīdis. Tad notikšot arī vainagu mešana. Tā neprecētās meitas zīlēs, kad izies tautās. Ja vainags paliks zarā, tad jau līdz nākamajiem Jāņiem. Aritmētika vienkārša – cik reižu jāmet, tik gadu vēl jāgaida. Sievietes smej, ka ticējums strādā – plus mīnus 10 gadu, un viss notiek. Vecākā gadagājuma sievietes atminas agrāko apdziedāšanās gājienu pa kaimiņmājām un īpašo svētku smaržu – pēc jāņuzālēm un svaigi ceptas karašas. Tad nāca laiks, kad padomju vara noliedza saulgriežu svinēšanu. Paklusām svinēts tāpat, bet tad tie tautā kļuvuši par plenču svētkiem. Nu tādi aiziet pagātnē un atkal atdzimst senās un skaistās līgošanas tradīcijas. Birzkalnos mielasta galdu klāj daudzas rokas, gatavo to, kas katram labāk izdodas. Uz balti klātajiem garajiem galdiem rindojas pīrāgu grozi, dažādas uzkodas, ēdieni no pašu zemē audzētiem dārzeņiem, Kristīnes un Anniņas sietais siers, Lolitas ceptā maizīte. Taču vispirms visi nobauda Kristīnes piedāvāto zupu no lielā katla uz ugunskura. Tā ir gardā un sātīgā soļanka, bet Birzkalnos – bubuļzupa. Par Bubuli, jokojot par viņas labā nozīmē raganiskajām ēverģēlībām, Kristīni iesaukuši mājnieki. Pie podiņa, kurā ir ar zaļumiem sajaukts sviests, Rāpiņš uzņēmies maizes apziedēja darbu. Nu gardās rikas tiek arī līdz tālāk sēdošiem ēdājiem, kamēr pašam zupa šķīvī atdzisusi. 

Jautrās sarunās un smieklos rūk laiks. – Vēl priekšā sportiskas izklaides, dziedāšana un danči, kad ieradīsies Rīgas muzikanti, – stāsta Lolita. Saimniecei pie kājām nogulstas Reksis Lords. Viņas roka mīļi paplūkā tumšo, biezo kažoku. No patversmes pieņemtais suņuks Birzkalnos kopā ar mājvietu ir ieguvis saimnieces un visu viņas tuvinieku mīlestību. Lolita mirkli pieklust, klusi noraugās saimē pie galda un bilst, ka tagad, kad dzimta sakuplojusi, bērnos un bērnubērnos viņa saredz gan sava tēva, gan vīra vaibstus. Reizēm tā ir tikai nejauša kustība, kas atgādina, ka viņi ir, kā mēdz sacīt, no viena kaula. 

Aijas SEDLIŅAS teksts un foto

Esi moderns

Aptauja

ASV par korupciju noteikusi sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Vai tas palīdzēs tiesvedībai pret viņu Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3

Ieraudzīju – nobildēju

  • Teātra māja
  • «Veči» Salacgrīvā
  • Kaķim savs SPA
  • Mušmire
  • Horizonts Augstrozes Lielezerā
  • Dzērvene
  • Dālijas
  • Simtgades zeķes
  • Mežacūku rakums
  • Mušmires
  • Gailenes
  • Špata dižbrūklenes
  • Dzeltens taurenis
  • Rudens ielās
  • Rudens
  • Rudens Augstrozes Lielezerā
  • Taurenis
  • Dekoratīvā sēne
  • Lāča pēda
  • Kaķēns
  • Dzīvais un atmirušais
  • Vēl viens mežacūku rakums