Laikmeta zīmes

13.02.2024.

Vēja ģeneratori mūspusē: cerības, izaicinājumi un bailes (ziņa/aktualitāte)

Jānis Urtāns (no kreisās) un Dainis Kanders valstij būvē vēja parkus. Viens plānots arī Limbažu novadā

Redakcijas viesi: Jānis Urtāns, SIA Latvijas vēja parki (LVP) valdes priekšsēdētājs un Dainis Kanders, AS Latvenergo Ietekmes uz vidi novērtējuma nodaļas vadītājs. LVP patlaban īsteno projektu, lai valstī uzstādītu aptuveni 120 vēja elektro­staciju (VES), 20 no tām Salacgrīvas un Viļķenes pagastā – 1900 ha platībā, aptuveni 5 km attālumā no Salacgrīvas. Patlaban notiek Limbažu VES ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process, kurā var piedalīties ikviens.

– Pastāstiet, lūdzu, ko cilvēki iegūst no vēja parkiem?

J.U.: Vēja parkus mēs attīstīsim astoņos valsts reģionos – Limbažos, Valmierā, Valkā, Ogrē, Aizkrauklē, Bauskā, kā arī Balvos un Ludzā – visā valsts teritorijā. Kopējā jauda ir plānota 800 megavati, kas ir līdzvērtīga Pļaviņu HES jaudai. Visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai reģiona iemītniekiem ieguvums būs zemākas elektrības cenas. Tāpat ieguvums būs uzņēmējiem, jo biznesā viena no izmaksām ir enerģija.

D.K.: Būvniecības fāzē ieguvēji būs piegādātāji, vietējās tūrisma naktsmītnes, ēdinātāji. Ik gadu maksa par katru uzstādīto megavatu nonāks pašvaldības kasē, vietvara to varēs izmantot iedzīvotāju vides uzlabošanai, varēs īstenot nepieciešamos projektus.

– Vai Latvijas izstāšanās no Nordpool biržas sistēmas atrisinātu augsto elektrības cenu jautājumu?

J.U.: Domājam, ka uz slikto pusi, jo mēs nenodrošinām sevi ar elektroenerģiju. Vairāk nekā 30% mēs importējam. Ja izstāsimies no Nordpool, mēs nezinām, par kādu cenu importēsim. Diez vai tā būs biržas cena…

– Vai Latvija tiešām sevi neapgādā ar elektrību? Viens no bijušajiem ­Latv­energo vadītājiem, 2013. gadā atklājot Rīgas TEC2, sacīja, ka tagad valstij pietiek.

J.U.: Ja skatāmies enerģijas patēriņu un saražoto apjomu, tie ir mīnus 30%. Otrs aspekts ir elektroenerģijas ražošanas sezonalitāte. HES saražo elektrību pavasarī un rudenī, pārējie ir tukšie jeb mazūdens periodi, kad enerģija jāimportē. Vēja enerģija ir mazāk sezonāla. Līdz ar to mēs problēmu risinātu, tomēr būs mēnesis vai divi gadā, kad būsim spiesti enerģiju iepirkt. Termoelektrocentrāļu saražotā ir dārgāka, tās izdevīgi darbināt tad, kad elektrības cenas ir salīdzinoši augstas. 

– Vai vēja ģeneratori ir labāks variants nekā atomelektrostacija?

D.K.: Īstermiņā AES nav risinājums. Ja pieņemam, ka šobrīd sākam diskusiju par AES, tad ātrāk par 2040. gadu tas nebūs iespējams. Attiecībā uz  vēja parkiem mēs jau runājam par tuvākajiem pieciem gadiem.

J.U.: 2022. gadā mūsu kopējais patēriņš bija vairāk nekā septiņas teravatstundas (TWh). No tām importējam 30% jeb vairāk nekā 2 TWh. Būvēt AES to segšanai gadā neatmaksājas. Būs daudz lielākas jaudas, ko mēs ar tām lai darām? Mums jāpārbūvē starpsavienojumi, lai tās nogādātu citiem klientiem Igaunijā, Lietuvā, Vācijā?

– Vai VES būves birokrātisko procedūru var paātrināt?

J.U.: Pirmās VES – Limbažu, Valmieras un Valkas – plānojam nodot ekspluatācijā 2028. gadā. Tas ir ilgs periods. Jā, tas ir birokrātiskais process. No otras puses, mums jāņem vērā vides prasības, jāveic pētījumi.

D.K.: Dabas izpētes sākām 2022. gadā. Tās notiek divas pilnas sezonas. Viss kopā aizņems trīs gadus. Vides un dabas prasības ir ļoti, ļoti smagas, sarežģītas, izpētes kopums ir milzīgs.

– Vai tad pasaulē nav skaidrs, kas notiek ar putniem VES tuvumā?

D.K.: Pasaulē ir skaidrs, lielākie riski ir sadursmes.

– Kas notiek ar citām dzīvām radībām? Dzirdēts, ka vēja ģeneratori apdraud murkšķu veselību Kurzemē.

D.K.: Tas vairāk ir mīts, jo VES ietekme uz murkšķu veselību nav zinātniski pierādīta. Ietekme uz putniem ir pierādīta, bet tā ir vairāk nejaušība nekā likumsakarība. Taču sugas Latvijā un Limbažu teritorijā ir citādākas nekā Vācijā, Somijā vai Dienvidamerikā. Piemēram, ir izteikti liela mazā ērgļa populācija – Latvijā ligzdo 25% no Eiropas mazo ērgļu populācijas. Mazais ērglis vai baltais stārķis Eiropā ir reta parādība.

– Kas notiks, ja atklāsies, ka ģeneratori kaitē putniem?

D.K.: Tas var notikt ar konkrētām turbīnām, ne visu vēja parku. Ja, pieņemot mazinošos pasākumus – pārvietojot turbīnu, uzstādot videonovērošanas, arī putnu reģistrēšanas un identificēšanas sistēmas –, šo ietekmi novērst nevarēsim, no turbīnas atteiksimies.

– Kāpēc VES jābūvē mežos, nevis jūrā, kur ir lielāks vējš?

J.U.: Mums iecerētas astoņas teritorijas Latvijā. Ir kritēriju kopums, lai varētu izbūvēt VES, viens no tiem – parkam jāatrodas iespējami tuvāk 110 vai 330 kilovoltu elektrolīnijai, lai vads nebūtu jāvelk n-tos kilometrus. Pretējā gadījumā palielinās izmaksas un samazinās projekta ienesīgums un jēga. Otrs kritērijs ir valdības noteiktie minimālie attālumi līdz dzīvojamām ēkām – 800 m.

D.K.: Ja VES cenšas novietot kartē vismaz 800 m attālumā no cilvēku apdzīvotām mājām, tad redzam, ka piemērotu vietu ir diezgan maz. Tad izņemam vēl ārā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas ir 12% no visas valsts teritorijas, pilsētu un upju aizsargjoslas, gaisa satiksmes joslu... Paliek pārsvarā lielie mežu masīvi. Mums kādreiz saka: – Lieciet Zemgales līdzenumā! Bet tur pusē no lauksaimniecības platībām valdības noteikumi aizliedz būvēt, jo tās ir nacionālas nozīmes teritorijas.

– Varbūt vienkārši nopirkt privātos zemes īpašumus? Tad būtu iespējams nevis 800 m, bet 8 km attālums?

D.K.: Nepietiek ar pāris mājām, ko varētu atpirkt. Mēs runājam par simtiem tūkstošiem hektāru, kas nepieciešami visam vēja parkam. Apdzīvotā vietā tas ir neiespējami.

– Labi izskaidrojāt par putniem, bet kā ar cilvēkiem? Vai viņu veselību VES ietekmē? 

D.K.: Būtiskākais ir troksnis. Mēs modelējam iespējamo situāciju. Ir pieņemti valdības noteikumi ar skaidriem robežlielumiem, kas ir pieļaujami dienā un kas naktī. Ja konstatējam, ka līdz mājai nonāk lielāks troksnis par pieļaujamo, ir divas iespējas – liekam klusāku turbīnu un veicam citus mazināšanas pasākumus vai arī no turbīnas jāatsakās. Ir trokšņaināki un klusāki modeļi.

– Vai grasāties uzstādīt pasaulē lielākās turbīnas?

J.U.: IVN esam iekļāvuši maksimālo turbīnu skaitu un maksimālu augstumu. Realitātē turbīnas augstums būs aptuveni 250 m. Saprotam, ka IVN rezultātā no daudzām turbīnām nāksies atteikties. Ja pieteikumā ir ierakstītas 60 turbīnas, noteikti būs mazāk. Pieredze rāda, ka jāatsakās no aptuveni 40%.

– Pārejam pie ekonomiskā pamatojuma. Esat teikuši, ka ir noalgota ārzemju kompānija, kas prognozējusi elektrības cenas 2027. gadam. Kā to vispār var izdarīt?

J.U.: Nu, principā tas ir tirgus.

– Vai varat pateikt precīzi, kāda būs elektrības cena Valentīndienā? 

Abi: Nē! 

– Tad kā var pateikt, kāda cena būs 2027. gadā?

J.U.: Gatavojot jebkuru aprēķinu, tajā ir pieņēmumi, tāpēc mēs arī prasām neatkarīgo vērtējumu.

– Lai pašiem nebūtu nekādas atbildības?

J.U.: Nē, lai mēs tendenciozi neieliktu vienu vai citu elektrības cenu. Projekts interesēs sabiedrību, arī akcionāru, un visiem vajadzētu būt pārliecībai, ka šis projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs. Cenu prognozes ņemam no starptautiskā konsultanta, no kura atzinumus ņem arī privātie investori, gatavojot aprēķinus privātiem vēja parkiem.

– Tad kāda būs elektrības cena 2027. gadā?

J.U.: To no galvas nepateikšu, tāpat to izpaust man neļauj konfidencialitātes līgums un komercnoslēpums. 

– Vai būtu labāk, ja 2027. gadā būtu augstāka elektroenerģijas cena? Lai Latvija varētu gūt ienākumus, pārdodot elektrību? Vai arī izdevīgāka ir zemāka cena, kas pieejamāka tautai?

J.U.: Protams, uzņēmumam labāk, ja cena ir augstāka, – jo lielāks ienesīgums, jo lielāka peļņa. Bet jāskatās plašāk. Ja saražosim vairāk, būs zemāka cena, un tas būs pluss ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tautsaimniecībai, jo uzņēmējs gribēs atvērt ražotni tur, kur ir pievilcīgas enerģijas cenas. 

D.K.: Tāpēc mums projektā arī paredzēts izvērtēt uzkrājošo bateriju tehnoloģiju. Brīžos, kad elektrība būs lētāka, varēsim saražoto uzkrāt, kaut nelielā apjomā. Pēc tam, kad elektrības cena augs, uzkrājumu var realizēt.

J.U.: Kad būsim saņēmuši IVN, būs norādīti ierobežojošie un kompensējošie mehānismi, kas konkrētam vēja parkam jāievēro. Mēs projektu realizēsim tikai tad, ja sapratīsim, ka konkrētais vēja parks sevi spēj atmaksāt. 

D.K.: Ir daudzas un dažādas izpētes, kas vērstas gan uz dabu un cilvēku, gan klimatu. Tas ir process, galarezultātu vēl nav. Kad viss ziņojums būs sagatavots, izpētes un rezultāti pavasarī salikti kopā, tad redzēs pilno situāciju.

– Par ieguvumiem iedzīvotājiem VES apkaimē – vai būs darbavietas VES apkopei, cilvēku izmitināšanas iespējas?

J.U.: Pilnīgi noteikti, jo vēja parks nevar rasties pats par sevi. Brauks būvnieki, konsultanti no ārzemēm, būvniecības uzraugi. Arī vietējie ceļu būvnieki būs ieguvēji, jo vajadzēs pārbūvēt ceļa posmus un izbūvēt jaunus līdz konkrētai turbīnai. 

D.K.: Tās ir iespējas vietējam biznesam. Labais piemērs ir mūsu dronu tehnoloģiju uzņēmums, kas visā pasaulē piedāvā VES apkopes (SIA Aerones – E.I.).

J.U.: Transportējot turbīnas, varētu tikt izmantotas Latvijas, nevis Igaunijas vai Lietuvas ostas. Skultes un Salacgrīvas ostas ir mūsu sarakstā.

– Vai VES būves laikā tiks izcirsti meži?

J.U.: Drīzāk nē, jo viens no kritērijiem, kur izvietot vēja parkus, ir cirsmas un jaunaudzes. Protams, būs vietas, kur mežs būs jāizcērt pilnīgi, teiksim, lai transportētu turbīnas lāpstiņu. Ja ir 90 grādu pagrieziens, mēs nevarēsim 100 m lāpstiņu izgriezt 90 grādu pagriezienā. Bet projekts paredz, ka mēs atjaunojam to, ko izcērtam. Tātad pretī tiek sastādīts mežs. Kopumā ietekme uz vidi būs, bet mēs to mazināsim.

D.K.: Jāsaprot, ka enerģētika ir nākamais produkts pēc pārtikas, bez elektrības nevar. Mēs skatāmies arī uz ģeopolitisko situāciju. Elektrība ir kritiski svarīga.

Intervēja un izprašņāja Edmunds IMŠA

Aptauja

Vai jums ir veicies loterijās?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks