Laikmeta zīmes
19.04.2024.Tūrisma stratēģija – par to, kādi esam un gribam būt (publikācija)
Publiskajai apspriešanai nodota Limbažu novada tūrisma attīstības stratēģijas 2024.–2030. gadam 1. redakcija. Viedokli par šo plānošanas dokumentu iedzīvotāji var izteikt līdz 7. maijam. Aprīļa beigās iecerēts rīkot apspriedi, kurā stratēģiju varēs pārrunāt ar tās tapšanā iesaistītajiem pašvaldības darbiniekiem un pieaicinātajām Vidzemes Augstskolas (ViA) profesorēm un pētniecēm tūrisma jomā Dr.oec. Agitu Līviņu un Mg.geogr. Ivetu Druvu-Druvaskalni. Tikšanās būs hibrīdrežīmā – klātienē domes ēkā Limbažos un tiešsaistē. Šķiet, ir vērts ieskatīties dokumentā, piemēram, lai uzzinātu, kas tur ierakstīts par jūsu apdzīvoto vietu, rīkoto norisi un pakalpojumu. Tas pieejams pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā Publiskās apspriešanas par attīstības jautājumiem.
Visvairāk – Limbažos un Salacgrīvā
Dokumentā sniegta plaša informācija par to, kas novadā šobrīd notiek tūrismā. Informācija vākta, apkopojot datus, veicot iedzīvotāju aptauju, intervijas ar uzņēmējiem un pulcējot ar jomu saistītos cilvēkus sarunām fokusa grupās. Ir ņemts vērā arī citos pašvaldībai saistošos plānošanas dokumentos rakstītais.
Pašvaldības aģentūras LAUTA 2023. gada informācija par tūrisma piedāvājumu ir apkopota tabulā. Pēc datiem secināts, ka tas ir plašs un dažāds. Novada teritorijā ir 96 naktsmītnes. 66 vietās piedāvā aktīvā tūrisma iespējas, apmeklētājiem pieejami 56 kultūrvēsturiskie objekti, 36 vietās piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, ir 23 dabas objekti un 21 radošās vai izziņas tūrisma, kā arī 10 labjūtes piedāvājumi.
Pievēršot uzmanību tikai skaitļiem, var nospriest, ka lielākā tūrisma objektu, naktsmītņu un pārējo piedāvājumu koncentrācija ir Limbažu, kā arī Salacgrīvas pilsētā un pagastā, attiecīgi 68 un 76. Tiem seko Ainažu, Staiceles, Alojas pilsēta un pagasts, kā arī Vidrižu pagasts – katrā ir 20–30 piedāvājumu. Citos skaits ir nedaudz vai pat ievērojami mazāks. Piemēram, Brīvzemnieku pagastā ir saskaitīti tikai četri pieturpunkti, kas varētu interesēt tūristus. Limbažu pilsētā un pagastā nav neviena dabas objekta, kas stratēģijas veidotāju skatījumā ir alas, klintis, akmeņi, dārzi, parki u.tml. Sešos pagastos piedāvājumu ir mazāk par 10.
Ko varam piedāvāt
Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem tika jautāts, kuru tūrisma veidu attīstībai viņi dotu priekšroku. Visvairāk iedzīvotāju ir par aktīvās atpūtas piedāvājumu, kultūras vai izglītojošo tūrismu, kā arī dabas vai ekotūrismu. Uzņēmēju skatījumā visvairāk attīstāmais ir dabas vai ekotūrisms, otrajā vietā ir aktīvā atpūta, trešajā – zemnieku saimniecību piedāvājums. Abās grupās izteikti mazāk respondentu izvēlējušies burāšanas un makšķerēšanas tūrisma attīstību.
Viesmīlības uzņēmumu attīstība novada stratēģijā vērtēta kā augsta. Šajā ziņā nevarot paļauties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem par tūristu mītņu un gultasvietu skaitu. Saskaņā ar to ir 20 vietu, kur pārlaist nakti. Par ticamāku atzīta ViA sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta Hespi apkopotā informācija. Tā vēsta, ka Limbažu novadā ir 111 tūristu mītņu ar 592 numuriem un 1613 gultasvietām (+374 papildvietas).
Blīvākais tūrisma mītņu pārklājums ir gar Limbažu novada piekrasti (~47%), Limbažos un Limbažu pagastā. Vismazākais – Staiceles, Alojas, Katvaru, Pāles, Umurgas un Viļķenes pagastā, bet Brīvzemnieku pagastā tūristam nakšņošanas iespējas netiek piedāvātas. Pakalpojumu cenas ir no 50 līdz 70 EUR par nakti standarta divvietīgā numurā. Augstākās izmaksas par vienu nakti ir brīvdienu mājās, kur cenas svārstās no 100 līdz pat 300 EUR.
2022. gadā ēdināšanas pakalpojuma sektorā Limbažu novadā darbojās 37 uzņēmumi. 52% no tiem izvietoti piekrastes pilsētās un apdzīvotās vietās. 25% jeb deviņi ēdināšanas uzņēmumi strādā Limbažos.
Kultūras tūrisma piedāvājumu novadā veido kultūras pieminekļi, kultūras un ikgadējie tradicionālie, kā arī specifiski nišas pasākumi, muzeji un kolekciju piedāvājumi, slaveni cilvēki (dižgari).
Novadā kopā ir 132 kultūras pieminekļi: 75 valsts, 42 reģionālas un 15 – vietējās nozīmes. Muzeju un piedāvājumu veido 15 muzeju un kolekciju.
Stratēģijā norādīti 48 kultūras pasākumi ar tūrisma potenciālu. Limbažos to ir 12, Salacgrīvā seši, Staicelē pieci, Alojā četri, Liepupes pagastā trīs. Ir septiņi pasākumi, kas vienlaikus noris dažādās vietās visā novadā. Citos pagastos šādu norišu ir pa vienai divām vai nav vispār.
Dabas un aktīvā tūrisma piedāvājumu būtiski ietekmē tas, ka novada teritorija robežojas ar Rīgas līča piekrasti 61,9 km garumā. Novadā ir 82 dīķi, ezeri un upes. Var baudīt 22 dabas takas un pārgājienu maršrutus, apskatīt 25 dabas objektus. Saskaņā ar stratēģijas veidotāju informāciju novadā ir diezgan plašs ar atpūtu uz ūdens saistītu aktīvās atpūtas piedāvājumu klāsts – 24, ir deviņas velonomas un astoņi velomaršruti, kā arī vēl astoņi citi aktīvās atpūtas piedāvājumi. Veselības un labjūtes tūrisma jomā mums ir vairāk par 20 pirtīm, vietām ar kubliem u.tml. Cita veida piedāvājumu gan ir ievērojami mazāk.
Pieprasījums – izteikti sezonāls
Tūrisma un atpūtas pieprasījuma stratēģijā ir vērtēts no dažādiem aspektiem. Piemēram, viens ir trīs tūrisma informācijas centros (TIC) un vienā informācijas punktā (TIP) apkalpoto klientu skaits. 2023. gadā Limbažu TIC apkalpoti 5727 klienti, Staiceles TIC 5957, Salacgrīvas TIC 2962, Ainažu TIP – 900. Uzskaitīti gan cilvēki, kuri ienāk TIC, gan zvanītāji, rakstītāji u.c. Pašvaldības darbinieki piedāvājumu reklamē 10 sociālo tīklu profilos. Līderis ir profils Visit Limbaži sociālajā medijā Facebook ar 8363 sekotājiem.
Apkopojot datus par to, cik informācijas par Limbažu novadu meklēts platformā Google, var novērot sezonalitāti – vislielākais pieprasījums ir vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā.
Šobrīd pietrūkst pilnīgas statistikas par naktsmītņu pieprasījumu novadā, jo CSP ievāc datus tikai par daļu. Tomēr stratēģijas autori uzskata, ka tendences var redzēt. Galvenā ir sezonalitāte – trīs vasaras mēnešos naktsmītņu noslogojums ievērojami pieaug. Teiksim, jūlijā Latvijas tūristi tajās pavada desmitreiz vairāk nakšu nekā februārī, martā un novembrī. Ārvalstu viesi jūnijā, jūlijā, augustā te ir pavadījuši 9720 naktis. Pārējos mēnešos kopā – 1250. Vēl CSP informācija liecina, ka dažas tūristu mītnes viesus gada aukstākajos mēnešos pat neuzņem.
Ir, pēc kā tiekties
Jomas speciālisti, uzņēmēji un citi iedzīvotāji par Limbažu novada stiprajām pusēm uzskata teritorijas viendabību (to caurvij A1 šoseja, nākotnē Rail Baltica). Netrūkst dabas resursu – ir tīra vide un daudzveidīga ainava. Ir attīstītas kultūras, sporta un amatiermākslas tradīcijas un infrastruktūra, kultūras mantojuma objekti un kultūrvēsturiskās vērtības, pazīstami galamērķi (Limbažu vecpilsēta, Sudraba muzejs, Veczemju klintis, nēģu tači, Lībiešu muzejs Pivālind).
Vājās vietas ir tūrisma infrastruktūras kvalitāte (veloceliņi, stāvvietas); objektu un piedāvājuma pieejamība ar ratiņiem vai ratiņkrēslu; ir vāja sadarbība tūrisma nozarē; nepietiekams naktsmītņu un ēdināšanas uzņēmumu piedāvājums nesezonā; nepietiekami attīstīti tūrisma produkti ar augstu pievienoto vērtību; uzņēmēju vājā iesaiste tūrisma attīstības veicināšanā; kvalificēta darbaspēka trūkums; apbūve piekrastes teritorijā; ierobežota piekļuve pludmalēm un stāvvietu trūkums; vietējo gidu pieejamība novadā; nestabila tūrisma pakalpojumu kvalitāte un neatbilstība cenai u.c.
Stratēģijā norādīts, ka tūrismu varētu veicināt, veidojot vienotu zīmolu tūrismam un uzņēmējdarbībai (saskaņotu ar novada zīmolu); konkurētspējīgu produktu veidošana; pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana; dabas resursu, ainavas izmantošana gan kultūras pasākumiem, gan uzņēmējdarbības attīstībai; tūrisma pakalpojumu sniedzēju sadarbības veicināšana, kopīgu piedāvājumu veidošana; pārdomātu un kvalitatīvu pasākumu organizēšana visa novada teritorijā; tūrisma galamērķa pārvaldības stiprināšana; viedie risinājumi tūrisma jomas attīstībai, lielāka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana.
Tūrisma attīstībai patraucēt varētu konkurence, piemēram, līdzīgs piedāvājums kaimiņu novados; kvalificēta darbaspēka trūkums vasaras sezonā; tradicionālā dzīvesstila un kultūras tradīciju izzušana; citu Latvijas un Baltijas valstu reģionu/pilsētu konkurētspējas pieaugums; piekrastes teritorijas nepārdomāta privatizēšana.
Linda TAURIŅA
Mērķis – konkurētspēja un kvalitāte gada garumā
Programma tūrisma nākotnei – virsmērķis, ko balsta stratēģiskie mērķi un norādītie virzieni, kuros jādodas, lai iecerēto sasniegtu
Stratēģijā plaši aprakstīts, ko varētu darīt, lai tūrisms novadā attīstītos. Ir gan lietas, kas būtu jādara pašvaldības darbiniekiem (galvenokārt par tūrisma jomu atbildīgajai aģentūrai LAUTA), gan tādas, kurās jācenšas iesaistīt uzņēmējus un citus sadarbības partnerus. Ir paredzēts veikt arī konkrētus darbus, kuru augļus baudīs ikviens iedzīvotājs, ne tikai tūristi, piemēram, rīkot pasākumus, labiekārtot infrastruktūru u.tml. Arī šī dokumenta daļa ir gana plaša, tāpēc to nevaram atspoguļot pilnībā. Nedaudz ieskicēsim.
Aģentūra LAUTA iecerējusi efektīvi koordinēt un pārvaldīt tūrisma jomas attīstību atbilstoši savai kompetencei. Ir jāpilnveido komunikācija ar pakalpojumu sniedzējiem – jānodrošina informācijas regularitāte, kvalitāte, pieejamība utt. Jāuzlabo informācijas pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti, vājredzīgajiem u.c. Tāpat jāsaprot, kuru ārvalstu tūristi mums ir svarīgākie, lai piedāvātu informāciju viņiem saprotamā valodā.
Pašvaldībai regulāri jāpārvērtē, kā strādā tās tūrisma jomas darbinieki un iestādes (piemēram, TIC darbs). Ir iekļauts jau viens ļoti konkrēts punkts: – Izvērtēt Ainažu TIP atrašanās vietu un izskatīt alternatīvas informācijas saņemšanai.
Dokumentā lasāma vēlme ciešāk sadarboties ar tūrisma uzņēmējiem, iesaistot viņus lēmumu pieņemšanā un aktivitātēs. Tāpat iecerēts turpināt sadarbību ar citām piekrastes pašvaldībām – Saulkrastu un Ādažu novadu – klasterī Saviļņojošā Vidzeme. Nepieciešams tūrisma mārketinga plāns, ar ko mērķtiecīgi tiks ieviesti vienoti tūrisma zīmoli Visit Limbaži un Radīts Limbažu novadā. Uzskaitīti kanāli un veidi (publikācijas, video, pieredzes braucieni), kā reklamēt piedāvājumu.
Tūrismā strādājošajiem vajadzētu piedāvāt apmācības iespējas, lai viņi būtu kompetentāki un līdz ar to konkurētspējīgāki. Par izdošanos varēs uzskatīt, ja kāds tūrisma uzņēmējs pretendēs uz Latvijas mēroga kvalitātes balvu un vismaz divi saņems kādu no kvalitātes sertifikātiem. Tūrismam jāiet roku rokā ar vietējiem ražotājiem – to reklamējot, jāpiedāvā viņu preces.
Mazināt tūrisma plūsmas sezonalitāti varētu, izveidojot piedāvājumus laikam, kad tūristi ir mazāk aktīvi, – tematiskus pasākumus, aktivitātes telpās, pasākumus īpašām interesentu grupām. Mērķa sasniegšanai ir būtiski arī vākt datus (uzskaitīt, aptaujāt), lai varētu spriest, kādi ir aktivitāšu rezultāti, un plānot nākamās.
Ir iecere uzturēt vietas, kas dod pienesumu gan ciemiņiem, gan vietējiem ļaudīm. Piemēram, stratēģija piedāvā palielināt oficiālo peldvietu skaitu. Tādas varētu būt pie Ungurpils Dzirnavu ezera, Karogu dīķī, pie Salacas upes (Rēciems, Vīķu muiža, Krasta iela), Salacgrīva, ūdenstūristu atpūtas vietā pie Salacas pilskalna. Tāpat arī Salacgrīvā vajadzētu būt Zilā karoga pludmalei.
Norādīts, ka jāiedzīvina gan vietas, kur jau notiek pasākumi, piemēram, Burtnieku kvartāls Limbažos, stārķu zeme Staicelē utt., gan jāattīsta jaunas un tādas, kuru potenciāls nav pilnībā izmantos. Tās varētu būt, teiksim, Filca fabrikas komplekss un Hanzas parks Limbažos, Ozolmuižas pils u.c. Stratēģija piedāvā arī skatījumu uz to, kādi kultūras pasākumi un vēstures vērtības jāizmanto tūrisma veicināšanā. Būtiski, ka ikvienam dokumentā ierakstītajam darbiņam pretī norādīts tā darītājs vai atbildīgais.