Laikmeta zīmes

02.02.2024.

Saruna pārmaiņu virpulī (ziņa/aktualitāte)

Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītājai Valdai Tinkusai šobrīd ir intensīva darba periods

Ar Limbažu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Valdu TINKUSU tikāmies pirmdien, kad Latvijā risinājās akcija Skolām būt. Pēc Rīgas Katoļu ģimnāzijas vecāku ierosinājuma daudzviet pie izglītības iestādēm pulcējās pedagogi, skolēni un viņu vecāki, iedzīvotāji, lai nodziedātu Dievs, svētī Latviju!, paužot cieņu mūsu valstij un aicinot saglabāt arī mazās skolas, kuru skolēnu skaits neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētās reformas kritērijiem. Pagaidām gan jaunais modelis valdībā nav apstiprināts. 

V. Tinkusa amatā strādā kopš pagājušā gada 1. septembra. – Nē, es noteikti nenācu šurp rīkot revolūcijas, taču tā sakritis, ka šis ir satraucošs laiks un esmu iekļuvusi dažādu pārmaiņu virpulī, – viņa atzīst un piebilst, ka vienmēr uzskatījusi – ikviens lēmums jāpieņem pārdomāti. It īpaši tie, kas skar lielu sabiedrības daļu. Un visi ar skolu saistītie jautājumi tādi ir, jo ietekmē ļoti daudzu cilvēku dzīvi, viņu nākotni. Tomēr, sākot sarunu, runājām arī par viņu pašu un pirmajām 150 dienām pašreizējā darbā. 

– Kas pamudināja pieteikties konkursam uz Izglītības pārvaldes vadītāja vietu? Iepriekš bijāt direktores vietniece Saulkrastu novada vidusskolā, strādājāt arī Zvejniekciema vidusskolā. 

– Man jau kādu laiku bija doma kaut ko pamainīt dzīvē un darbā. Ieraugot šo amata vakanci, nolēmu pieteikties – kāpēc gan ne. Iepriekš nezināju pašvaldības darbu no A līdz Z, tomēr zināms priekšstats bija, jo darbojos Pierīgas metodiskajā apvienībā, vadīju latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko darbu. Gatavojot pieteikumu konkursam, izskatīju arī Limbažu novada attīstības plānu, izglītības stratēģiju, budžeta sadalījumu. Tā nu pieteicos un biju priecīga, ka tiku uzaicināta uz interviju, saruna tiešām bija patīkama, un tad atlika gaidīt rezultātu. Tas bija pozitīvs. 

– Jums Limbažu novads nav svešs, ar to jau bijusi saistība.

– Esmu no Lauvām, pabeidzu Korģenes pamatskolu, pēc kuras mācījos Rīgas Pedagoģiskajā skolā. Pirmā darbavieta bija Alojas bērnudārzs, tad gandrīz desmit gadu nostrādāju Staicelē – gan pirmsskolas izglītības iestādē, gan skolā. Tas tiešām bija skaists jaunības laiks. Toreizējais skolas direktors Pēteris Mūrnieks bija lielisks vadītājs un mūs, jaunos speciālistus, motivēja studēt. Parasti tikai ar gadiem saprotam, ka izglītība tiešām ir vērtība. Esmu studējusi Liepājā, vēlāk Latvijas Universitātē. Tagad sakrājusies pamatīga diplomu kaudzīte, sākot no pirmsskolas pedagoģijas, filoloģijas līdz mūžizglītībai, iegūts maģistra grāds ne tikai pedagoģijā, bet arī komunikācijas zinātnē. Taču toreiz, pēc desmit gadiem Staicelē, pārcēlāmies ar ģimeni uz Zvejniekciemu, kur pedagoģijā nostrādāju vairāk nekā 26 gadus. Starp citu, mājas oficiālā adrese man ir Limbažu novada Skultes pagasts. Un, sākot strādāt Limbažos, uzreiz bija sajūta, ka tā ir atgriešanās. Tā jutos jau domes sēdē, kur tiku apstiprināta amatā. 

– Interesanti, ka esat studējusi arī komunikācijas zinātni. 

– Mēdzu sacīt, ka vienmēr esmu mācījusies kopā ar saviem skolēniem. Zvejniekciema vidusskolā ļoti nopietni organizējām skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus. Viens no manis vadītajiem bija par komunikāciju. Skolnieces ieguva godalgas arī valsts mērogā, apmeklējām Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti. Man tur iepatikās, ieinteresēja. Tā nu sanāca, ka audzēknes 2014. gadā iestājās bakalaura programmā, bet es – maģistrantūrā. Turklāt klātienē. Piepildīju savu jaunības sapni studēt klātienē. Iepriekš dzīve tā bija iegrozījusies, ka mācījos neklātienē, jo uzreiz pēc Pedagoģiskās skolas apprecējos, piedzima abas meitas. Vēl nesen līdztekus darbam skolā vakaros no pulksten 18 līdz 22 sēdēju lekcijās, rakstīju referātus, mājasdarbus. Nebija vienkārši visu pagūt, taču šis studiju laiks bija ļoti vērtīgs, deva dziļāku skatījumu uz lietām, notikumiem, procesiem. 2016. gadā aizstāvēju maģistra darbu par pārmaiņām Pierīgas novada skolās. Var teikt, ka daudz kas no apgūtā un izpētītā man ļoti noder tagad. Labprāt arī šobrīd vēl kaut ko jaunu pamācītos, piemēram, par tehnoloģijām. Tomēr patlaban esmu ļoti aizņemta, bet brīvajos brīžos vairāk gribas būt kopā ar ģimeni, man ir pieci mazbērni, sākot no trim līdz 13 gadiem. 

– Pirms šī mācību gada, tiekoties ar izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, īpaši uzsvērāt skolotāju metodiskā darba nozīmi.

– Tas man tiešām šķiet ļoti svarīgs, un varētu teikt, pašai tā ir stiprā puse. Esmu daudzu metodisko materiālu, grāmatu autore, sagatavojusi 30 mācību video portālā Tavaklase.lv. Šobrīd novadā visām metodiskajām jomām ir vadītāji, pārvaldei ir laba sadarbība ar Limbažu Valsts ģimnāziju, kas ir kā metodiskais centrs. Esam izraudzījušies prioritātes šim mācību gadam. Tā ir vērtēšana, jo turpmāk iecerēta jauna kārtība. Tāpat prioritāte ir tehnoloģiju jēgpilna izmantošana mācību procesā. Tomēr metodiskajā jomā būtu vajadzīga lielāka skaidrība no valsts puses, noteikti ceļa virzieni. 

– Šobrīd visus satrauc no 1. septembra gaidāmās izmaiņas skolotāju finansēšanā, kas nozīmēs, ka mazās skolas nesaņems visu vajadzīgo finansējumu no valsts budžeta. Ja pašvaldības nevarēs trūkstošo naudu pielikt, skolas varētu nākties slēgt. 

– Līdz šim bija modelis Nauda seko skolēnam uz pašvaldību, tagad ministrija izstrādājusi kārtību Programma skolā. Katras programmas īstenošanai ir vajadzīgs noteikts pedagoģisko likmju skaits un tam atbilstoši tiek piešķirta nauda. Taču valsts mērķdotācijas apmēru rēķinās, skatoties pēc skolēnu skaita klasē. Ja tas būs mazāks nekā ministrijas paredzētais, skola visu nepieciešamo finansējumu no valsts nesaņems. Tad pašvaldībai būs jālemj, vai trūkstošo iespējams maksāt no sava budžeta. Turklāt ir nosacījums, ka nedrīkst noņemt lielākajām skolām piešķirto valsts naudu. Limbažu novadā šāda pārdalīšana gan nenotika arī iepriekš, jo mums nav skaitliski ļoti lielu izglītības iestāžu, no kuru mērķdotācijas uzturēt mazās skolas.

– Kādi ir valsts noteiktie skolēnu skaita kritēriji? Vai mūsu skolas tiem atbilst?

– Visas Limbažu novada pamatskolas ietilpst kategorijā, kur katrā klašu grupā (1.–3., 4.– 6. un 7.– 9.) vajadzētu būt vismaz 30 skolēniem. Tiesa, ir pieļaujama arī skaita nobīde: 1.–6. klašu grupā līdz 25%, bet 7.–9. klašu – līdz 10%. Vidusskolām šie kritēriji ir atšķirīgi. 

– Prasītais skaits ir liels. Pat precīzi nezinot, cik katrā no novada skolām mācās skolēnu, liekas, daļa neatbilst. Ko darīs pašvaldība?

– Jā, daļa skolu šiem kritērijiem atbilst daļēji vai neatbilst kādā no izglītības posmiem. Jāpiebilst, ka novadā jau šobrīd ir septiņas skolas, kurām pašvaldība piešķir papildu finansējumu. Tagad visu janvārī strādājam darba grupā, tiekamies ar domes vadību, meklējot risinājumu. Apkopojam un analizējam datus ne tikai par skolēnu skaitu šobrīd un turpmāk, bet arī iestādes pieejamību, visām izmaksām, citiem rādītājiem. 

– Iepriekš bija kārtība, ka pašvaldībai lēmums par iespējamu kādas skolas reorganizāciju jāpieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pirms jaunā mācību gada. Tātad februāris ir pēdējais brīdis.

– Ministrija ir pateikusi, ka lēmumu var pieņemt arī martā un pat vēl maijā. Tomēr tā nebūtu labā prakse pēdējā brīdī paziņot, ka septembrī kādā skolā gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Tāpēc domājam, ka iespējamais reorganizācijas plāns tiks sagatavots laikus. 

– Vai reorganizācija nozīmē, ka kāda skola diemžēl tiks slēgta?

– Reorganizācija nenozīmē tikai slēgšanu. Arī ministrija piedāvā dažādus variantus, piemēram, izglītības pakāpes samazināšanu. Var būt gan modelis 1.–6. klase, gan 1.–3. klase plus pirmsskola, jo novadā pie visām pamatskolām ir bērnudārza grupas. Šobrīd izvērtējam visus variantus, balstoties uz datiem. Esam procesā, un šādi lēmumi vienmēr ir sāpīgi. Negribu pirms laika saukt konkrētu skolu vārdus, jo varianti vēl mainās. Protams, es izprotu vēlmi saglabāt visas mazās skoliņas, taču vēlmes jāsalāgo ar iespējām. Jau šobrīd pašvaldība izglītībai atvēl ļoti lielas summas.

Lailas PAEGLES teksts un foto

Aptauja

Vai jums ir veicies loterijās?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks