Laikmeta zīmes

24.04.2024.

Policija rīko ātruma kontroles maratonu (ziņa/aktualitāte)

Policija strādā: aizturēts kārtējais ātrais braucējs

Aizvadītā nedēļa Latvijā bija atļautā braukšanas ātruma kontroles laiks – Valsts policija visā valstī pastiprināti rūpējās par satiksmes drošību. Piektdien norisinājās arī īpašs 24 stundu ātruma kontroles maratons. Nedēļas laikā Rietumvidzemes iecirkņa teritorijā tika noformēti 173 administratīvie pārkāpumi par ātruma pārsniegšanu.

Piektdien, maratona dienā, šo rindu autors devās izbraukumā ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas ekipāžu. Mērķis – kontrolēt situāciju uz ceļiem.

Rīts vēss, sēžos policijas auto kopā ar Elvi un Sintiju – policistiem no Limbažiem. Ierīkojos policijas auto otrajā sēdeklī un mazliet priecājos, ka esmu novērotāja statusā. Elvis ir policists ar stāžu, bet Sintija ir praktikante – viņas mācības Policijas koledžā tuvojas noslēgumam, pēdējos divus mēnešus pirms izlaiduma ir norīkota praksē, lai, kā pati saka, apgūtu zināšanas un varētu pilnvērtīgi strādāt. Darbs policijā ir viņas sapnis kopš 7. klases – lai palīdzētu veidot labāku pasauli. Uzzinu, ka Elvis ir pieteicies dronu operatora kursos. Prātīgi, jo tuvā nākotnē ierastā policijas patrulēšana vairs nebūs aktuāla, visu varēs novērot ar droniem. Secinu, ka policijas prestižs sabiedrībā ir krietni audzis, jo Limbažos esmu intervējis arī citus policistus, kuri atzīst, ka par darbu tiesībsardzības iestādēs ir sapņojuši jau kopš bērnības. (Atceros, ka manā bērnībā krieviski runājošie miliči nebija nekāda autoritāte un paraugs, gluži otrādi.)

Dodoties uzraudzīt atļautā ātruma ievērošanu, apvaicājos, vai kādreiz kāds apturēts arī par pārāk lēnu braukšanu. Nē, tādi gadījumi esot ļoti reti.  Vienojamies, ka man pašam jāsarunā ar pārkāpējiem, vai viņi vēlas patērzēt ar preses cilvēku. – Cilvēki mēdz būt dažādi. Varbūt kāds kļūst agresīvs, kad viņam tuvojas ar fotokameru, – saka Elvis. Tāpat pavaicāju, vai policisti izmanto Waze aplikāciju, kurā itin bieži redzamas policistu atrašanās vietas. Jā, tas tiekot darīts uz lielākajiem ceļiem, lai aplūkotu, vai programma ir piefiksējusi ekipāžu.

Pirmajā brauciena etapā pastāvam Limbažos pie Sporta ielas, kur maksimālais braukšanas ātrums ir 30 km/h, jo blakus ir izglītības iestādes. Secinām, ka visi auto pārvietojās godīgi, skolas tuvumā neviens sevišķi nesteidzas. Ātrums tiek pārbaudīts ar radaru, policijas transports ir labi redzams – varbūt arī tas disciplinē autovadītājus.

Mani kā žurnālistu interesē viss, kas saistās ar policiju. Uzzinu, ka darba maiņa parasti ilgst 12 stundu, iekļauts pusstundas pusdienlaiks. Pārsvarā ekipāža izbraucienā darbojas kā ceļu policija. Ja izsauc uz kāda notikuma vietu, ekipāžas darbības lauks paplašinās. – Darām visu: dokumentāli noformējam avārijas, braucam uz ģimenes konfliktiem, ja tiek nozagtas mantas, dodamies uz visām situācijām, – saka Elvis. Ir gadījies, ka kafejnīcā jāatstāj ēdiens uz paplātes, jo jāsteidzas kādam palīgā. Darba grafiks: četras maiņas pa 12 stundām, kas nozīmē divas dienas maiņas un sekojošas divas nakts maiņas, pēc tam četras diennaktis ir brīvas. Viss policijas auto un tuvajā apkaimē notiekošais tiek fiksēts videoierakstā, arī pie policistu apģērba ir piestiprinātas kameras, kuras ieslēdz, tuvojoties pārkāpējiem un aizdomīgām personām.

Vaicāju, vai kādā kritiskā situācijā darba laikā ir ticis šauts. – Nē, par laimi, ieroci pielietojis neesmu, – nopriecājas Elvis. Toties treniņi šaušanā un tuvcīņā ir regulāri. Fiziskās sagatavotības testi jākārto reizi gadā: tās ir šaušanas un tuvcīņas ieskaites, atspiešanās – vīriešiem 65 reizes (vai pievilkšanās 16 reizes), vairāk nekā 100 presītes no guļus stāvokļa, 100 m sprints jānoskrien 13 sekundēs. Jaunākās vecuma grupās 3 km vīriešiem jānoskrien vismaz 16 minūtēs, lai saņemtu vienu punktu no 10. Maksimālo punktu skaitu var saņemt, ja šo distanci pieveic 10 minūtēs. Sievietēm paredzētais gargabals, kas jāmēro uz laiku, ir viens kilometrs. Secinu, ka vismaz pāris reižu nedēļā jātrenējas, lai būtu formā. Tam esot visas iespējas: policijas iecirknī ir arī sporta zāle. Skriešanā jātrenējas saviem spēkiem, tas ir veselīgi, jo ikdienā darbs ir sēdus pozīcijā. – Ja ārpus darba pats neskrien, tad ieskaiti nokārtot ir diezgan pagrūti, – vērtē policisti.

Nākamais punkts – dodamies uz Raganas ceļu. Tur pārkāpēji sāk rasties. Ceļš gan ir tāds, pa kuru īpaši skriet nav nekādas vēlēšanās. Autobraucēja Evita (vārds mainīts), kura vada japāņu auto, tikko nesekmīgi mēģinājusi iziet tehnisko apskati, tas nav izdarīts. Ne visai priecīgā noskaņā braukusi un domājusi, no kādas summas nāksies šķirties, lai auto sakārtotu. – Visas domas bija tur, – viņa atzīstas. Rezultātā zīme nav ievērota, ātrums ir 91 km atļauto 70 vietā. Evita taisnojas: – 100 gadu sodi nav bijuši… Policisti noskaidro, ka sieviete patiešām nav recidīviste un vainu atzīst, tādēļ izsaka viņai brīdinājumu. Braucēja iekļāvusies Ceļu satiksmes likuma 55. panta trešajā daļā, kas par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km stundā paredz brīdinājumu vai naudas sodu. Un sevišķi strīdēties ar policistiem nav jēgas. Gadījumi, kad aizturētie paceļ balsi, sāk lamāties un runāt pretī, mēģina ieskaidrot, ka tāds ātrums nav bijis, tiek iztulkoti kā vainu pastiprinošs apstāklis.

Pēc izbrauciena pa Raganas ceļu nostājamies tā malā 29. km. Elvis stāv šosejas malā ar radaru, Sintija un žurnālists paliek automašīnā.  

Nākamo divu automašīnu vadītāji arī trāpa 55. panta 3. daļas robežās. Abi brauc cieši viens aiz otra, radars fiksē abu automašīnu ātrumu. Vadītājs Andris, kurš traucies ar 87 km/h, lēš, ka ātrumu ierobežojošā zīme bijusi pirms pāris kilometriem, neesot īsti to piefiksējis. Domājis, ka zīmes darbības rādiuss jau beidzies, jo bijis it kā krustojums… – Ja būtu šiltīte apakšā, cik kilometrus zīme darbojas, tad būtu skaidrība, – viņš saka. Nekur neesot bijis jāsteidzas. Viņš arī, izmantojot izdevību, pasūdzas par ceļa slikto segumu. Aiz Andra aizturētā busiņa vadītāja žurnālistam lakoniski atsaka, ka komentāru nebūs – gluži kā Holivudas filmā. Pie tā arī paliekam.

Nākamais apturētais vācu automašīnas vadītājs pārsniedz ātrumu vairāk nekā iepriekšējie pārkāpēji. Viņš skaidro, ka gluži vienkārši nav ievērojis ātrumu ierobežojošo zīmi. Pārkāpums tātad arī neuzmanības dēļ. Viņš iekļaujas 21–30 km pārsnieguma robežās, tādēļ būs jāmaksā naudas sods. – Visu laiku ir bijis 90, nepamanīju zīmi, pa šo ceļu nemaz negribas ātri braukt, – saka Vitālijs.

Vēl uzzinu, ka sabiedriskās satiksmes autobusa vadītāji atļauto ātrumu ievēro. Pēdējā laikā apturēts tikai viens, taču ar tīru dosjē un iekļāvies brīdinājumā.

Pēc kopīgā reida secinu, ka policisti ir tieši tādi cilvēki, kādi esam visi mēs. Darba specifika viņiem uzliek pienākumus, kuri ir grūtāk izpildāmi. Bez policijas būtu diezgan liela nekārtība.

Edmunda IMŠAS teksts un foto

P.S. Neatbildēts paliek retorisks jautājums: kāpēc autoražotāju piedāvātā jauda sniedz iespēju attīstīt ātrumu līdz pat 250 km stundā, ja lielākajā daļā pasaules valstu drīkst braukt daudz lēnāk…

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks