Laikmeta zīmes
24.04.2024.Pie Limbažu Lielezera aizvadīts pasākums «Manas mājas Vidzemē» (ziņa/aktualitāte)
Par Limbažu Lielezeru, tā piedāvātajām atpūtas iespējām un apsaimniekošanu klātesošajiem stāstīja Limbažu novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas ALDA vadītājs Jānis Remess (no labās)
Svētdien Limbažu Lielezera pludmalē pulcējās ģimenes, kas pēc ārzemēs pavadīta laika atgriezušās Latvijā un sākušas dzīvi kādā no novadiem Vidzemes plānošanas reģionā. Šī bija jau ceturtā tīklošanās pēcpusdiena Manas mājas Vidzemē, uz ko reemigrantus aicināja reemigrācijas koordinatore Vidzemē Inga Madžule.
Pludmalē pulcējās vairākas ģimenes – pārdesmit pieaugušo un bērnu. Viņi Limbažos bija ieradušies gan no Cēsu un Siguldas, gan Valkas un Ogres novada. Mūspusi pasākumā šoreiz pārstāvēja limbažnieki Inese un Džeisons Banči. Daudzi pasākuma dalībnieki vēl nebija savstarpēji pazīstami, tādēļ organizatore bija sarūpējusi t.s. ledus laušanas aktivitātes, piemēram, noskaidrot, kura ģimene mērojusi visgarāko atgriešanās ceļu Latvijā. Reemigranti dzimtenē bija atgriezušies gan no Austrālijas, gan ASV, Brazīlijas, Čīles, Dānijas un Lielbritānijas.
Vidzemes plānošanas reģionā apvienojušies 11 novadi, tostarp Limbažu vietvara, un šādas tikšanās pēcpusdienas iecerētas katrā no tiem. Pagājušajā gadā sadraudzēšanās pasākumi aizvadīti Cēsu, Ogres un Valkas pusē, nu tāds notika arī Limbažu pašvaldībā, bet 29. maijā gaidāms Valmierā. Cēsniece I. Madžule, kura pati ar ģimeni Latvijā atgriezusies no Austrālijas, šādas aktivitātes reemigrantiem rīko, lai atbraucēji satiekas, dalās pieredzē, kādi katram bijuši atgriešanās un atkaliedzīvošanās izaicinājumi, sadraudzējas un jūt, ka dzimtenē ir gaidīti.
Pasākuma Manas mājas Vidzemē dalībnieki ekspedīcijā pa Limbažu Lielezera pastaigu taku. Otrā no labās – reemigrācijas koordinatore Vidzemē Inga Madžule
Svētdien Limbažu Lielezera pludmalē norisinājās tīklošanās pēcpusdiena reemigrantiem Manas mājas Vidzemē. Pasākums, ko organizēja reemigrācijas koordinatore Vidzemē Inga Madžule, pulcēja vairākas ģimenes no Limbažu, Valkas, Cēsu, Siguldas, Ogres novada. Latvijā tautieši atgriezušies gan no Austrālijas, gan Brazīlijas, ASV, Dānijas, arī Lielbritānijas.
Pasākuma dalībnieki, lai arī daudzi šādā tīklošanās pēcpusdienā iesaistījušies pirmoreiz, jutās omulīgi, iepazinās, čaloja un vienkārši baudīja kopējo nepiespiesto atmosfēru. Aleksandrs un Sandra Golubovi uz Limbažiem atbraukuši no Valkas novada. Viņu ģimene pasākumā bija viskuplākā – abiem ir piecas atvases (Sofija, Loreta, Madara, Pēteris un Emīlija), no kurām trīs jaunākās dzimušas Latvijā, kur ģimene pēc vairāku gadu dzīves Lielbritānijā atgriezās pirms septiņiem gadiem. Dzimtajā valstī viņi atgriezās bērnu dēļ, jo šeit viņu skatījumā labāka ir gan veselības aprūpes, gan izglītības sistēma, arī bērnus audzināšanai brīvāki un labvēlīgāki apstākļi. Dzīvojot Anglijā, jau sākuši domāt par kredīta ņemšanu mājokļa iegādei, taču nolemts atgriezties, tiklīdz vecākajai atvasei apritēs septiņi gadi, lai 1. klasi viņa sāktu jau Latvijā. Atkaliedzīvošanās dzimtajā valstī gan nav bijusi viegla. – Jebkurā vietā viss sākas no nulles. Tā bija gan tad, kad devāmies uz Angliju, gan tad, kad atgriezāmies Latvijā. Bet šajā reizē mums jau bija pieredze. Sākums vienmēr ir smags. Tas nav viegli un ātri, visam vajadzīgs laiks. Bijām pieraduši, kā ir tur. Kad atbraucām uz šejieni, pirmais bija šoks, kādēļ cilvēki tik norūpējušies, vēsi, nesmaida, – iespaidos dalījās Sandra. Ienākumu līmenis, salīdzinot ar to, kāds ģimenei bija Anglijā, šeit atšķiras, ir vairāk jārēķina, taču vecāki atzīst – ja paliktu Anglijā, vairāk par diviem bērniem nevarētu atļauties. – Šeit ir tādi apstākļi, ka varam radīt kuplu ģimeni, – teica sarunbiedri. Arī Alise Omeregie ar ģimeni (vīru Aisosa un bērniem Eliasu, Noa un Amaiju) dzimtajā Cēsu novadā atgriezās no Lielbritānijas. Uz turieni devusies studēt pēc vidusskolas absolvēšanas, bet pati smej, ka studiju laiks ievilkās... Dzimtajā pusē Alise pēc trīspadsmit gadu prombūtnes atgriezās pērnvasar. To, ka vēlas atgriezties Latvijā, vienmēr zinājusi un uz to tiekusies. Vīrs viņu tajā atbalstīja. Bērniem par šo lēmumu bijušas dalītas jūtas, taču tagad viņi priecīgi būt šeit un arī mammas dzimto valodu iemācījušies. Alise ar ģimeni atgriezās mammas mājās. Tas ir liels atspaids, turklāt lauku vidē bērni var apgūt dzīvei noderīgas prasmes. Alise atzina, ka dzīve Anglijā viņai pavēra citādu skatījumu uz dzīvi, taču viņa priecājas būt atpakaļ dzimtenē. Protams, ir dažādi izaicinājumi, piemēram, darba atrašana. Pati Alise to Cēsīs atradusi februārī, bet vīram vēl nesokas, tādēļ viņš apgūst programmēšanu, lai varētu strādāt attālināti jebkurā valstī.
– Aizbraucu viena, bet atpakaļ atvedu vēl trīs, – sacīja Ilze Maldupa no Cēsu novada. Viņa ar ģimeni (vīru Serhio un meitām Laimu Annu un Lauru Elzu) Latvijā atgriezusies no Čīles, kur pavadījusi apmēram astoņus gadus. Braucot prom no Latvijas, Ilze zinājusi, ka atgriezīsies, mainījās tikai datumi, līdz 2019. gada Ziemassvētkos četrotne atlidoja uz Latviju pavisam. Šo lēmumu ģimene pieņēma kopīgi. Sarunbiedres vīrs Latvijā jūtoties labi. Interesanti, ka abas meitas dzimušas šeit. Ilze skaidro – ņemot vērā, ka Čīlē aptuveni 90% dzemdību beidzas ar ķeizargriezienu, ko viņa nevēlējās, uz meitu pasaulē nākšanas laiku atgriezusies Latvijā. Ilze ar meitām ģimenē vienmēr runājusi latviski, bet vīrs – spāniski. Patlaban meitenes apguvušas arī angļu valodu.
Mūsu novadu šajā pasākumā pārstāvēja limbažnieki Inese un Džeisons Banči, viņi šādā tīklošanās pēcpusdienā piedalījās pirmoreiz. Abi atsaucās I. Madžules uzaicinājumam iesaistīties, lai iepazītu vēl citus, kuri atgriezušies Latvijā, apmainītos ar pieredzi un atrastu domu un sarunu biedrus. Abi Ineses dzimtajā valstī pirms dažiem gadiem atgriezās no ASV un šeit nodarbojas ar lauksaimniecību. Par lauksaimniecības SIA Ekoezis laikrakstā jau bijām rakstījuši. Limbaži un to iedzīvotāji Džeisonam patīk. Viņš sarunājies un iepazinis daudz interesantu cilvēku un viņu dzīvesstāstus. Tāpat viņš labprāt redzētu pilsētas attīstību, vēlētos, lai šeit sāktu darboties arvien vairāk uzņēmumu. Limbažiem vajadzīgs, kā viņš sacīja, savs cheerleader (domāts – iedrošinātājs, mudinātājs), kurš nepārtraukti un aktīvi popularizētu šo pusi kā labu vietu investoriem, uzņēmējdarbības attīstītājiem un citiem, kuri vēlētos te dzīvot.
Viena no saliedēšanās aktivitātēm bija arī gājiens gar Lielezeru. Nelielajā ekspedīcijā no pludmales pa pastaigu taku līdz putnu vērošanas tornim pasākuma dalībniekus pavadīja Limbažu novada publisko ūdeņu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Jānis Remess, sanākušajiem izstāstot gan interesantus faktus par vietējām ūdenstilpēm, gan ieskicējot to vēsturi. Kamēr pieaugušie klausījās stāstījumā, jaunākie dalībnieki vērīgi lūkojās apkārt un izsniegtajās darba lapās atzīmēja to, ko saskatījuši. Pasākuma noslēgumā visi baudīja uz ugunskura vārītu zupu un citus labumus.
Vairāk attēlu no pasākuma lūkojiet Ausekļa mājaslapas sadaļā Galerijas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto