Laikmeta zīmes

09.02.2024.

Ne visi lauksaimnieki protestē (ziņa/aktualitāte)

Nedēļas sākumā padsmit vietās reģionos lauksaimnieki vienojās protestā, aicinot risināt nozarē sasāpējušus jautājumus (izvirzīti pieci). Ne visi lauksaimnieki tam atsaucās, un ne tikai apstākļu spiesti. Daļa nozares pārstāvju šajā notikumā neiesaistījās apzināti, lai gan vienam vai vairākiem risināmajiem jautājumiem piekrīt. Daži no mūspuses lauksaimniekiem dalījās savos uzskatos par pirmdien un vispār lauksaimniecības nozarē notikušo un notiekošo.

Limbažu pagasta piemājas saimniecības Grīvas īpašnieks, Limbažu Zemnieku biedrības vadītājs Dainis Jurka teic, ka kāds no biedriem protestā, iespējams, piedalījies, taču viņš nevienu uz to nav aicinājis. Daudzi jautājumi labāk risināmi, satiekoties un konstruktīvi sarunājoties. Biedrība atbalsta birokrātiskā sloga atvieglošanu lauksaimniecības nozarē, tāpat vēlētos mazināt pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem, veicināt nozaru konkurētspēju, kā arī piekrīt, ka veikalos pie produktiem turpmāk nepieciešams norādīt ražotājvalsti.

Brīvmācītājs un mazais zemnieks no Katvaru pagasta Valters Korālis protestu principā atbalsta, taču viņam žēl, ka zemnieki Latvijā ir ļoti noslāņojušies. Ir lielie ar tūkstoš un vairāk hektāriem platību, vidējie ar dažiem simtiem hektāru un mazie zemnieki, kāds ir arī pats V. Korālis, kam 10 ha lauksaimniecības zemes. – Mēs neesam uz viena starta, pat ne finiša taisnes. Lielie lauksaimnieki saņem lielākas subsīdijas, degvielas atbalstu, spēj īstenot tehnikas iegādes projektus. – Ar kādu tehniku viņi devās uz protestu! Tā tikai sabiedrību pret sevi noskaņo. Pēc tam daudzi komentāros internetā rakstīja, par ko tad miljonāri protestē. Mēs, mazie, strādājam ar tām pašām krievu “tarataikām”, jo ar saviem nelielajiem apjomiem tajās projektu mērvienībās nevaram trāpīt, lai dabūtu kādu atbalstu. Tehnikas pakalpojumu man atliek lūgt. Paldies Dievam, man ir ļoti labi kaimiņi, kuri palīdz. Ar daudziem zemniekiem savā pagastā ļoti labi sadzīvojam, – stāsta sarunbiedrs. 

V. Korālis interesējas, kādēļ, protestējot par Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu, graudu importu, kopā ar tām netiek pieminēta Ukraina. – Pēdējos gadus pēc Ukrainas graudu ieplūšanas Latvijā, mūsu graudu cenas katastrofāli kritušās, jo Latvijai dažādo klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nākotnē konkurēt ar Ukrainu šajā jomā. Šo apzinās Vācijas, Francijas un citu Eiropas Savienības valstu zemnieki un runā skaidru valodu savu valdību priekšā. Viņa skatījumā prasībai būtu jāskan šādi: – Latvijas zemnieki kategoriski iebilst pret Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas un jebkādu citu valstu graudu, kartupeļu, sakņu, augļu, gaļas, piena produktu un citu lauksaimniecības produktu nonākšanu Latvijas tirgū, ja attiecīgo sortimenta kvalitatīvs piedāvājums jau ir pieejams Latvijā. Jā, Ukrainai jāpalīdz, taču sarunbiedrs uzsver, ka tas, kurš nespēj vai nevēlas vispirms palīdzēt sev un savai tautai, nepratīs un nespēs palīdzēt citiem. Ja to darīs, tad, tikai aplaupot sevi un savējos. Arī pašam, gaidot augstāku iepirkuma cenu, glabājas 18 t kviešu. Viņš nav gatavs pārdot graudus par 210–220 eiro tonnā, kas neatmaksājas, ņemot vērā to audzēšanā un novākšanā ieguldīto darbu un līdzekļus. V. Korālis norāda – tiem Latvijas mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kuri savu produkciju pārdevuši vispirms vietējiem, būtu vajadzīga sava veida kvotu sistēma, jo nevar likt viņiem sacensties ar starptautisko iepirkumu haizivīm un cerēt, ka vietējie būs ieguvēji. 

Tāpat V. Korālis jautā, kādēļ lauksaimniekiem nav iebildumu pret Eiropas zaļo kursu, kas faktiski ir tradicionālās zemniecības iznīcināšana. Viņš norāda, ka prasībām bija jābūt daudz kardinālākām un ar iestāšanos par mazajiem lauksaimniekiem, jo tieši viņi ir labākie lauku vides veidotāji. – Sev raksturīgo ainaviskumu, viensētas Latvija nedrīkst pazaudēt. Lai nebūtu tukšas runāšanas, mums jāveido speciālas programmas mazajiem, ar uzsvaru uz ainavas saglabāšanu, tradicionālo dzīvesveidu. Ja tiekam atbalstīti vispārēji tikai ar platību maksājumiem, marķēto dīzeļdegvielu, lielie lauksaimnieki mūs apiet jau pirmajos soļos. 

Viļķenes pagasta bioloģiskās saimniecības SIA Krogzeme pārstāve Diāna Krogzeme teic, ka saimniecība protestā nepiedalījās. – Lai arī piekrītam, ka visas protestos izvirzītās prasības tiešām ir aktuālas lauksaimniekiem, saprotam, ka tās radušās iepriekšējo zemkopības ministru laikā pēdējos trīs četros gados. Nevēlamies, lai “nomet” zemkopības ministru Armandu Krauzi, jo beidzot mums ir ministrs, kurš ir lauksaimnieks un pats izjūt, un saprot visas šīs problēmas. Vēl vairāk – viņš aktīvi risina tās kopš pirmās ministrēšanas dienas, un daļa no tām pat jau atrisinātas, – uzsver sarunbiedre. Viņa uzskata, ka protests organizēts ar iemeslu gāzt A. Krauzi, lai viņa vietā nāktu zemkopības ministrs, kurš atkal būs paklausīgs tikai Zemnieku saeimas interesēm. – Ne velti prasībām noteikti tik īsi termiņi. Ja ministrs tās neīstenos noteiktajā laikā, tiks prasīta viņa demisija, – spriež D. Krog­zeme.

Arī Limbažu pagasta Virbotņu saimniece Modra Puisīte pirmdienas akcijā nepiedalījās. – Atbalstu visu, kas saistīts ar lauksaimniecību, bet ne šādā veidā. Protestu rīkoja paši “zaļie zemnieki”, lai spodrinātu savas spalvas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. No izvirzītajām prasībām viņa atbalsta birokrātijas samazinājumu lauksaimniecības nozarē un 5% PVN likmes atjaunošanu augļiem, ogām un dārzeņiem. Tiesa, M. Puisīti uzmanīgu dara prasības formulējums – proti, atjaunot likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. – Mēs analizējam katru vārdu. “Latvijai raksturīgajiem” tātad nozīmē, ka, piemēram, Indijas burkāni vai kādas citas valsts kartupeļi arī ir mums raksturīgie. Kur paliek mūsu pašu audzētie, kāds mums ieguvums? Vai bija grūti formulēt, ka Latvijā audzētajiem augļiem, ogām un dārzeņiem jāatjauno 5% PVN likme? – taujā saimniece. Tajā pašā laikā iztrūkst prasības par vienādiem vai vismaz līdzvērtīgiem vidējiem atbalsta maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā. Latvijā pagaidām tie ir vieni no mazākajiem. Tāpat netiek runāts par jauno kadastrālās vērtības noteikšanas modeli, kas gaidāms no 2025. gada. Lauksaimniecības zemēm kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, pieaugšot teju divkārt. – Kur paliek prasība par samazinātu kadastrālo vērtību lauksaimniecības zemēm? Par to, kas interesē un skar tieši mazos zemniekus, vispār nebija runas. Par mazajiem lauksaimniekiem netiek domāts, – pauž M. Puisīte. 

Apkopoja Līga LIEPIŅA

P.S. Pēc pēdējo dienu notikumiem, lauksaimniekiem tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu un zemkopības ministru A. Krauzi, Zemnieku saeima paudusi, ka vēl neizslēdz iespēju vienoties protesta nākamajā posmā – pirmdien doties ar traktoriem uz Rīgu. Pats A. Krauze informējis, ka nacionālā līmenī lauksaimnieku prasības izpildītas, tādēļ vēl viens protests nebūtu vajadzīgs. Ceturtdien Zemnieku ­saeima ar Zemkopības un Finanšu ministriju pārrunāja samazinātās PVN likmes piemērošanu.

Aptauja

Vai jums ir veicies loterijās?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks