Mīlēt cipariņus un Limbažus. Saruna ar grāmatvedi Agnesi Krūmiņu (ziņa/aktualitāte)

Agnese Krūmiņa ir grāmatvedības profesionālis. Analītika un matemātika ir viņas stiprās puses

Ikvienam, kas ir iemēģinājis sevi uzņēmējdarbībā, kļūst skaidrs, ka grāmatveža profesija ir mūžīga, bez tās neiztikt un labi grāmatveži nekad nepaliks bez darba. Ar individuālo komersantu Agnesi KRŪMIŅU tiekamies mazā, bet omulīgā ofisā Limbažu centrā. Ar mapēm piekrautie plaukti liecina, ka IK Leibuk patiešām ir īsta iegrāmatošanas iestāde. Limbažniece no matu galiņiem, Agnese ir drosmīga uzņēmēja, kas jau 16 gadu sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Fonā skan radio dziesmiņas, elegantā akvārijā peld zelta zivtiņas (šķiet, tas uz naudu).

– Kā un kur jūs ieguvāt grāmatveža izglītību?

– Latvijas Universitātē. Tur mācījos pēc Limbažu vidusskolas.

– Biju izbrīnīts, ka Limbažos ir vismaz pieci uzņēmumi, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus. Te taču pat normālu veikalu gandrīz nav…

– Jā, bet uzņēmēji ir, tikai citās jomās. Par veikaliem – pārtikas veikali šeit ir. 

– Kādi ir jūsu lielākie klienti?

– Pēc jomām tie ir privātā skola un divas zobārstniecības, kas strauji attīstās. Tie gan nav Limbažu uzņēmumi. 

– Strādājat attālināti, jums taču nav vajadzīgs fizisks kontakts ar klientiem?

– Mani klienti ir no Valmieras, Rēzeknes, Viļāniem un Siguldas. No katras pilsētas pa vienam, bet visi pārējie – no Limbažu novada. 

– Ko nozīmē termins bilancspējīgs grāmatvedis?

– Tas ir cilvēks, kurš pārzina visu grāmatvedību un var izveidot gada atskaiti, viņš viens var paveikt visu grāmatvedību. Bilance – tā ir gada atskaite. Ir arī tādi grāmatveži, kuri aprēķina tikai algas, veic vien kādu konkrētu darbību, viņi drīzāk ir uzskaitveži vai grāmatvežu palīgi. 

– Bilanci izveidot nav nemaz tik sarežģīti…

– Protams, nav, bet ir vajadzīgas zināšanas, kā pareizi, kā un kurā vietā pareizi kaut ko atspoguļot. Te apvienojas gan likumu zināšana un analītika, gan matemātika. 

– Vai ir kādas modernas programmas, kas atvieglo dzīvi?

– Tagad daudz ko var ieskenēt, datus automātiski ielasīt programmā, bankas kontus var importēt. Es agrāk, bet šajā gadsimtā, esmu pārņēmusi grāmatvedības, kas bija ar roku rakstītas uz papīra. Tās bija garas tabulas – papīri, kas līmēti kopā. Ir vecie grāmatveži, kas jau pensijā, bet turpina zīmēt un veidot. Grūti ir mainīties. 

– Vai grāmatvedība ir perspektīvs bizness? To varētu ieteikt skolēniem kā nākotnes sapņu darbu?

– Ja patīk, tad jā. Es katram iesaku darīt to, kas patīk. Labākie sev darbu atradīs. Nekad nav par sliktu mācīties grāmatvedību, jo, būdams uzņēmējs, vari kaut vai pats sev to veidot. Uzņēmējdarbības fakultāšu beidzēji ir mācījušies grāmatvedību, viņi vismaz var saprast savā uzņēmumā notiekošo. 

– Kas ir vissvarīgākais jūsu profesijā?

– Mīlēt cipariņus, būt radošam un pacietīgam, spēja domāt analītiski. Man patīk risināt krustvārdu mīklas, bīdīt cipariņus. Ir dažādi grāmatveži – vieni dara konkrētas lietas visu laiku. Man tas drīzāk nepatiktu. Es apkalpoju daudzus vidējos un mazos uzņēmumus, tur rodas dažādi jautājumi – ne visi ir par grāmatvedību. Tas ir interesantāk.

– Kas ir sarežģītākie uzdevumi, ar kuriem jāsastopas?

– Nevajadzētu kļūdīties, kļūdas var dārgi maksāt. Reizēm sarežģīti, ka dokumentus piegādā pēdējā brīdī. Ir tādas dienas, kurās strādāju ilgi, pēc tam kādu laiku es negribu nevienu redzēt. 

– Naktīs strādājat? Vai Ziemassvētkus un Jauno gadu svinat?

– Nē, naktīs vairs nestrādāju. Pirmajos gados gan gadījās. Tad darbs prasīja daudz laika, vajadzēja lasīt likumus un noteikumus. Reizēm strādāju brīvdienās, arī svētkos. Tagad brīvdienās to nedaru. Tomēr vakaros atskaišu dienās pāris reižu sanāk līdz pulksten deviņiem vai desmitiem. Arī tagad gadās saspringtāki brīži. Pavasaris bija noslogots – divi mēneši, arī rudenī ir kāds saspringts brīdis. Vairākos mācību centros vadu dažādus ar grāmatvedību saistītus kursus. Tāpat konsultēju biznesa plānu rakstītājus Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajos konkursos uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tajos valsts atbalsta jaunos uzņēmējus viņu biznesa uzsākšanā jebkurā jomā. Atbalsts ir 5000 eiro un vēl 750 eiro sešus mēnešus – kārtējiem izdevumiem, šķiet, šī programma darbojas jau daudzus gadus. Katram no viņiem pienākas individuālas konsultācijas tiešsaistes platformā 15 stundu apjomā. Šogad bija četras grupas, kuras rakstīja savus plānus, lai gan parasti tāda ir reizi gadā. Tikai vakar (21. decembrī) bija pēdējās konsultācijas. Kursantiem dotas četras nedēļas, es palīdzu uzrakstīt biznesa plānu, lai viņi varētu saņemt valsts atbalstu. Limbažu novadā to saņēmuši daudzi. Lielākoties tie ir mājražotāji, vēl ir bijusi velosipēdu remonta, sporta zāles, angļu valodas skolas iecere, būvniecība, autoservisi, audiovizuālie pakalpojumi, dažādu citu jomu speciālistu pakalpojumi, viesu mājas un tā tālāk. 

– Jūs esat cilvēks, kas maksimāli ieinteresēts, lai Latvijā būtu pēc iespējas vairāk uzņēmēju?

– Protams, jā. 

– Ja jūs būtu valsts vadītājs, ko mainītu grāmatvedības jomā?

– Neesmu domājusi, bet viss kārtībā noteikti nav. Ja būtu valsts vadītājs, padomātu nedēļu un noteikti sakārtotu. 

– Vai jums kādreiz ir bijis nodoms mainīt nodarbošanos?

– Visu sāku tieši krīzes laikā, bet to pat nepamanīju. Manā darbā ir arī pārmaiņas, apnīk taču darīt katru dienu vienu un to pašu! Vadu kursus, konsultēju, iesaistos projektos. Reizēm gan paņemu nedēļu brīvu, bet telefonu tomēr nedrīkst atslēgt. Ja braucu uz ārzemēm, klientus painformēju. Atskaišu iesniegšanas periodā laiks ir sa­springtāks, bet patlaban ir klusais periods. 

– Kas patīk Limbažos un vai ir bijusi doma aizbraukt kaut kur citur?

– Limbaži ir mana dzimtā pilsēta. Ir cilvēki, kuriem ir vienalga, kur dzīvot, bet man tā nav. Es nevarētu mainīt dzīvesvietu. Jāsaka gan, ka Limbažos jauniešiem un arī pieaugušajiem ir mazas izklaides iespējas. Daudzu lietu noteikti trūkst. Varbūt uz vietas tur tas, ka man nepatīk krasas pārmaiņas… Jā, patīk izaicinājumi, bet ne pārmaiņas! 

– Grāmatvedībai ir vajadzīgs introverts cilvēks?

– Ir vajadzīga spēja koncentrēties, nedzirdēt apkārtējos. Ekstravertie varbūt pavada pārāk daudz laika runājot. Man patiešām patīk daudzveidīgs darbs, patīk uzņemties jaunus izaicinājumus. Pēdējos gados sāku strādāt ar man jaunu jomu – tās ir daudzdzīvokļu mājas, ko apsaimnieko biedrības. Tie ir rēķini, kas jāsūta cilvēkiem. Bija interesanti iepazīties ar apsaimniekošanas biedrībām, jo iepriekš bija saskarsme tikai ar sporta un vai labdarības biedrībām. Darbus, kas man nepatīk, neuzņemos. Piemēram, tirdzniecību, jo tur ir liels dokumentu apjoms un vienveidība. 

– Kad grāmatvežiem gada laikā ir visvairāk darba?

– Gada sākumā. Reizēm arī decembrī. Tagad četras nedēļas, kad pasēžu ilgāk – līdz pulksten astoņiem, bet drīz tas beigsies. Janvārī ienāks decembra dokumenti, tad gads sāks kārtoties. Klāt gada atskaišu iesniegšana. 

Edmunds IMŠA