Limbažu novada māju tirgus sarūk (ziņa/aktualitāte)

Ēka Limbažu vēsturiskajā centrā bija izlikta pārdošanā

Limbažu novadā 2023. gadā reģis­trēti 177 privātmāju pirkšanas un pārdošanas darījumi, liecina oficiālā statistika. Salīdzinājumam: 2022. gadā mūspusē tika pārdotas 238 mājas, tātad kopējais darījumu skaits ir sarucis par 26%. Dārgākie īpašumi cenu kategorijā no 170 līdz 275 tūkstošiem eiro bijuši netālu no jūras. Latio Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Blumberga stāsta, ka realizēto īpašumu zemes teritorija lielākoties bijusi platībā 600–1500 m². Viņa uzsver, ka Limbažu novadā neeksistē no jauna uzbūvētu ģimenes savrupmāju piedāvājums, kāds pieejams Pierīgā. 

Vispieprasītākais ir vidējs izmērs un vidēja cena

Senajā Hanzas pilsētā darījumu skaits ar savrupmājām pēdējo divu gadu laikā skaitliski bijis gaužām niecīgs: pieci 2022.  un astoņi 2023. gadā. 2021. gadā pilsētā, kur dzīvo mazliet vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku, reģistrētas 17 māju pirkšanas (par spīti tālaika ierobežojumiem). 

Nekustamo īpašumu aģentūras AVER VIDZEME darbinieks Pēteris Gabrāns skaidro, ka novada pilsētās vispieprasītākās ir mājas 100–140 m² platībā par 100–150 tūkstošiem eiro ar aptuveni 1200 m² zemes platību. Lielas mājas šobrīd nav pieprasītas, jo īpaši, ja ir nepieciešami uzlabojumi vai remonts. Tad cilvēki izvēlas atlikt iegādi uz vēlāku laiku. Tas izskaidrojams ar augsto Euribor kredītu likmi. Turklāt krietni pieaugušajiem hipotekārajiem maksājumiem pievienotos arī remonta izmaksas, kas ir krietni lielākas nekā, piemēram, pirms trim gadiem. Tādēļ pircēji dod priekšroku mazākām un lētākām mājām.

P. Gabrāns māju tirgū kā atsevišķu segmentu izdala lauku viensētas, kuru pirkšana un pārdošana atšķiras. Vispieprasītākā viensētu platība ir 3–5 ha, par mazākām interese ir niecīga. Ja piegulošās zemes platība ir lielāka par 10 ha, potenciālo pircēju skaits samazinās, jo tādas var iegādāties tikai lauksaimnieki. Pērkot viensētas, īpaša uzmanība jāpievērš komunikācijām un to ierīkošanas cenrādim. P. Gabrāna praksē bijis gadījums, kad elektroenerģijas piegādes ierīkošana īpašumā izmaksāja 18 000 eiro. Runājot par jaunākajām tendencēm, viņš uzsver, ka patlaban iecienītas ēkas ar laukakmens pamatiem, kuru izbūve no jauna būtu ļoti dārga. – Rīdzinieki pašlaik bieži meklē iespēju mūspusē iegādāties viensētu, viņiem galvenais kritērijs, lai tā būtu ne vairāk kā 100 km attālumā no galvaspilsētas, – stāsta speciālists. – Bet lauku viensētu pirkšanai kredītu saņemt ir daudz grūtāk, – rezumē P. Gabrāns.

Summas par iegādi sarūk

Analizējot summas, par kādām notiek darījumi, P. Gabrāns teic, ka cenas šobrīd ir kritušās. – Vasarā bija sasniegts augstākais punkts, bet tad sāka diezgan strauji kristies. Tad bija pārdevēju tirgus, šobrīd toni nosaka pircēji, – viņš saka. Savukārt D. Blumberga, stāstot par pieprasījuma niansēm, atklāj, ka pircēji Limbažu novadā meklē informāciju, kuras teritorijas šķērsos jaunā Rail Baltica dzelzceļa līnija, apsverot visus iespējamos komforta un loģistikas apgrūtinājumus, kas būtu saistīti ar šo jautājumu nākotnē. Tajā pašā laikā īpašumi aptuveni 100–150 km attālumā no Rīgas vilina tos, kuri lūkojas pēc pastāvīga īpašuma laukos.

Daļa māju nav piemērotas kreditēšanas nosacījumiem. Tās ir ēkas, kas celtas pagājušā gadsimta 50.–80. gados, nav renovētas, ar daļējām komunikācijām, bojātu jumta segumu un zemu energoefektivitāti. To iegādei un remontam nepieciešami krietni līdzekļi, tāpēc arī cenas šādām mājām ierindojas 30–40 tūkstošu eiro kategorijā. Dzīvojamās mājas, kurās vismaz daļēji ir veikti uzlabojumi vai renovācija, tiek pārdotas par 70–125 tūkstošiem eiro, saka Latio speciāliste.

Jaunās prasības apgrūtina būvniecību

Arco Real Estate darbinieks Māris Laukalējs uzsver, ka šobrīd būvatļaujas jaunas mājas būvniecībai var saņemt tikai tiem projektiem, kam paredzēta augstākā (A klases) energoefektivitāte. – Rīgā un Rīgas reģionā tādas tiek būvētas, bet tālākās vietās no galvaspilsētas es praktiski neredzu, ka tas būtu iespējams, jo starpība starp A klases mājas būvizmaksām un to tirgus vērtību, ko vērtētājs var apstiprināt pēc notikušajiem darījumiem, ir ļoti liela, – saka M. Laukalējs. Viņš arī uzskata, ka aktivitāte tirgū būs zemāka nekā citus gadus, kamēr Euribor likme nesamazināsies. – Tiklīdz būs pirmās pazīmes, ka šīs likmes samazināsies, tirgus noteikti atgūsies, taču mēs diemžēl nevaram pateikt, kurā brīdī tas notiks. Vienīgais veids, kā atdzīvināt tirgu, esot pašvaldību naudas vai Eiropas fondu finansējuma iepludināšana nozarē. 

Kas nopērkams mūspusē? Sludinājumu apskats

Ja mans nams ir mana pils un līdzekļi atļauj, tad piemērotākais īpašums tiek tirgots Tūjā – tā ir jaunbūve par 800 tūkstošiem eiro 984 m² platībā ar 8500 m² zemes. Savukārt īpašums pie Sarkanajām klintīm Salacas krastā maksā pusmiljonu. Tas tiek reklamēts kā unikāla atpūtas vieta 9 km attālumā no šarmantas mazpilsētas Rīgas līča austrumu krastā – Ainažiem. Īpašumā ietilpst dzīvojamā māja (494 m²), iekopta piemājas teritorija (0,95 ha), kā arī 11 ha zemes ar mežu, pļavu un dīķi. Vēl viens no vidēji dārgajiem īpašumiem ir uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs tirgotais īpašums Liepupes pagastā ar piekļuvi pie jūras. Cena 210 tūkstoši eiro, kompleksā ietilpst mācību bāze un šķūnis.

Aktuālie novada sludinājumi ir ļoti atšķirīgi. Piedāvājumā, piemēram, ir jaunuzcelta māja Ainažu lauku teritorijā kilometra attālumā no jūras un pāris kilometru attālumā no Igaunijas robežas par 146,5 tūkstošiem eiro. Tajā pēc uzbūvēšanas vēl neviens pastāvīgi nav dzīvojis. Interesanti, ka šo īpašumu ir iespējams mainīt pret līdzīgu Apvienotajā Karalistē. Bīriņos māja ar platību 190 m² salīdzinoši labā kārtībā maksā 132 tūkstošus. 185 m² plaša māja Tūjā tiek piedāvāta par 165 tūkstošiem.

Ir arī lētāki piedāvājumi: Katvaros pieejama budžeta varianta māja par 25 tūkstošiem. Vēl nedārga māja, kas prasās pēc pamatīga remonta, nopērkama Svētciemā netālu no jūras, tās platība ir 297 m², piegulošā zeme – 1040 m², tā būvēta kā daudzdzīvokļu nams, sastāv no deviņiem dzīvokļiem, kuros ir 20 istabu. Limbažu pilsētā divu dzīvokļu vienstāva māja pilsētas centrā tiek tirgota par 60 tūkstošiem, piedāvājumā ir arī ēka par 56 tūkstošiem. Namu Limbažos, Baumaņu Kārļa laukumā 2, ar veikalu 1. stāvā un īres dzīvokļiem 2. var dabūt par 130 tūkstošiem. Liep­upes Baltā māja, kas celta kā pienotava, tiek piedāvāta par 160 tūkstošiem, savukārt vienstāva māja Staicelē – par 42 tūkstošiem. Par 20 tūkstošiem eiro tiek pārdota māja Katvaros tuvu vēsturiskajai Katvaru muižai un Katvaru ezeram. Tā tiek pasniegta kā pamatīga akmens mūra ēka jeb Piena māja, kas ir saglabājusies labā tehniskā kārtībā no kādreizējās lielsaimniecības laikiem. Ēkas kopējā platība – 116 m². Interesants šķiet telpu plānojums – daļā no ēkas ir dzīvojamās telpas ar atsevišķu ieeju (virtuve un divas istabas), bet otrā ir piena svēršanas, separēšanas, sadales, ūdens karsēšanas telpa un palīgtelpas ar divām ieejām. 

Vislētākā (10 tūkstoši) ir krietni sagrabējusi lauku viensēta Brīvzemnieku pagastā. Īpašumā atrodas dzīvojamais nams, klēts, šķūnis, kūts. Piedāvājumā ir arī mājele Braslavas pagastā par 15 tūkstošiem ar dārzu, elektrību un artēzisko urbumu. 

Interesanti, ka tikai ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav sūdzību par savu mājokli, un tas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs. Lietuvā ar savu dzīvesvietu pilnībā apmierināta ir trešdaļa jeb 31%, bet Igaunijā 28% iedzīvotāju. Par to liecina nesena socioloģiskā aptauja. Tā ļauj secināt, ka vislabākā situācija ar mājokļiem ir Pierīgā un lauku reģionos, kur par savu mājokli sūdzību nav attiecīgi 31% un 30% iedzīvotāju.

Edmunda IMŠAS teksts un foto