Laikmeta zīmes
10.04.2024.Limbažu «Kāpēcītis» svin 60. jubileju (ziņa/aktualitāte)
Jubilejas ieskaņas pasākuma Tikšanās vieta – otrās mājas dalībnieki skandē “Daudz laimes, Kapēcīt!”. No labās – bērnudārza vadītāja Naira Martinsone un viņas amata priekšteči Monika Janitena, Sandra Dergača un Jānis Bumburs
Tūlīt pēc Lieldienām savu 60. jubileju atzīmēja Limbažu 2. pirmsskolas izglītības iestāde Kāpēcītis. Svinību laiks nebija izraudzīts nejauši – saulainais nams tika atklāts 1964. gada 4. aprīlī, bet pirmie audzēkņi tur ieradās 4. augustā no Limbažu 1. bērnudārza Buratīno. Kāpēcītis savu jubileju svinēja veselas četras dienas ar ļoti dažādiem pasākumiem un aktivitātēm, turklāt jau pirms tam visi čakli gatavoja rotājumus, veidoja īpašu fotostūrīti.
Bērnudārza vadītāja Naira Martinsone sacīja, ka tā nolēmuši rīkoties, lai svētku prieks tiktu ikvienam – mazam un lielam. Skaidrs, ka, sapulcējot visus uz vienu ballīti, intereses atšķirsies. Četru dienu laikā svētku noskaņa tika gan audzēkņiem (viņi uzstājās koncertā, sportoja, lustējās kopā ar animatoru), gan pedagogiem un darbiniekiem. Arī tiem, kuri vairs nestrādā, tātad vecmeistariem jeb bērnudārza zelta fondam – kā savu kolektīvu mēdza dēvēt pirmā vadītāja Monika Janitena. Trešdienas pievakarē Bērnu un jauniešu centra zālē bija īpašas svinības kopā ar viesiem, domes priekšsēdētāju Dagni Straubergu un Izglītības pārvaldes vadītāju Valdu Tinkusu, arī draugiem no citām izglītības iestādēm. Īpaši tika sumināti tie Kāpēcīša pedagogi un darbinieki, kuri dārziņā strādā jau gadu desmitiem, mācījuši un lolojuši daudzus jo daudzus mazos limbažniekus. Pašvaldības pateicības par ilggadēju darbu saņēma pirmsskolas skolotājas Iveta Tilcēna, Inita Franca, Antra Balode un Ilze Ozoliņa, skolotāju palīdzes Džigita Vorobjova un Inita Lūse, logopēde Inguna Strode.
Jubilejas nedēļa noslēdzās piektdien, kad rīta pusē nodarbības kāpēcīšiem vadīja pilsētas skolu direktori, vietnieki un pārstāvji (Gunta Lāce no Valsts ģimnāzijas, Ziedonis Rubezis no vidusskolas, Aivars Fridrihsons un Dāvis Strazds no novada sporta skolas). To, ar kura vecuma bērniem viņiem nāksies darboties, noteica liktenis jeb izloze. Interesanti bija visiem. Pēc nodarbībām jaunie pirmsskolas pedagogi ar grupiņu skolotājām un Kāpēcīša vadību pārrunāja gūtās atziņas. Vērtīgi secinājumi. Savukārt pēcpusdienā vecāki rīkoja dārza svētkus. Kaut laiks bija lietains, tika stādītas puķes, salikta minisiltumnīca bērnu zaļajām mācību aktivitātēm. Protams, bija arī svētku kliņģeris un vēl citi pārsteigumi.
Daļa no Kāpēcīša tagadējā zelta fonda – skolotājām un darbiniecēm, kas te strādā jau ilgus gadus. No kreisās – Iveta Tilcēna, Jolanta Demidova (pavārīte gan oficiāli ir SIA Daimet darbiniece, taču joprojām darbdienas rit bērnudārzā), Antra Balode, Džigita Vorobjova, Ilze Ozoliņa, Inita Franca un Inita Lūse
Aizvadītajā nedēļā savu 60. jubileju svinēja Limbažu 2. pirmsskolas izglītības iestāde Kāpēcītis. Raibais svētku karuselis iesākās otrdienas rītā ar dziesmotu pasākumu Tikšanās vieta – otrās mājas. Ciemos bija aicināti bijušie bērnudārza vadītāji un darbinieki. Tā kā 2. bērnudārzā allaž daudz dziedāts, tad arī šai tikšanās reizei, ko vadīja skolotāja Iveta Tilcēna, katra no četrām grupām (pavisam dārziņā ir nedaudz vairāk kā 100 audzēkņu) kopā ar savām audzinātājām un mūzikas skolotāju Līgu Bērziņu bija sagatavojusi priekšnesumus. Taču iesākumā braši izskanēja Kāpēcīša himna. Visi kopā arī atcerējās, ar ko iezīmīgas bijušas iepriekšējās mūzikas skolotājas. Atkal dārziņā viesojās Inese Šulce, Madara Briede un Sandra Ķirse, kura savulaik pati bijusi šī bērnudārza audzēkne un šeit mācījušies arī viņas bērni. Taču līdzīgi bijis ne vienam vien pedagogam. Lai ciemiņi redzētu, kā šobrīd bērnudārzā rit ikdiena, viņiem pēc koncerta vajadzēja piedalīties spēlē, apmeklējot visas četras grupiņas un kopā ar bērniem veicot dažādas aktivitātes. Par tām bija padomājusi metodiķe Aija Pelkaua un sporta skolotāja Elva Toriņeca. Savukārt pēc tam kādreizējais zelta fonds varēja omulīgi pie kafijas tases un cienasta pakavēties atmiņās un patērzēt ar tiem tagadējiem pedagogiem un darbiniekiem, kuru darba gadiem jau arī ir zelta prove. Protams, neizpalika apsveikumi, laba vēlējumi un sirsnīgi paldies vārdi.
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce vada nodarbību vienā no bērnudārza grupiņām, visi kopā mācās dzejoli, minot vārdus pēc zīmējumiem. Bija jautri un aizrautīgi
Kāpēcīša vadītāja Naira Martinsone pateicās sava amata priekštečiem par atstāto brīnišķīgo mantojumu – Monikai Janitenai, kura šo bērnudārzu vadīja 25 gadus kopš tā dibināšanas dienas, Sandrai Dergačai, kura arī šeit nostrādāja gandrīz gadsimta ceturtdaļu, Ritai Galiņai (viņa gan nebija ieradusies) un Jānim Bumburam. M. Janitena atcerējās, kā 1960. gadā sākusi strādāt 1. bērnudārzā Buratīno, pēc laika iecelta par tā vadītāju un vēlāk izsaukta uz Izglītības nodaļu, ka vajadzēs uzņemties jaunceļamā 2. bērnudārza vadību. – Sacīju, ka es no vadīšanas neko nesaprotu, bet iebildumi nelīdzēja. Ienācām šeit tukšā ēkā un pamazām sākām to veidot un iekārtot. Pirmā, kura ar savu grupiņu no 1. bērnudārza pārnākusi uz jauno, bija skolotāja Inta Baķe. Pēc gada sākusi strādāt Anna Martinsone. – Mums laika gaitā izveidojās brīnišķīgs kolektīvs, bijām kā ģimene, kur viens otru pazīst, katru bērnu varējām samīļot, sirsnīgi aprunāties ar vecākiem. Tas iespējams tikai nelielos bērnudārzos, – atzina Monikas kundze, neslēpjot, ka joprojām, ienākot Kāpēcītī, jūtas kā savās otrajās mājās. Tāpat S. Dergača sacīja, ka tiklīdz ieraudzījusi kolēģes, ar kurām ilgus gadus kopā strādāts, pārņēmusi īpaša sajūta. Aizkustinājis brīdis, kad pasākuma pirmās daļas noslēgumā mūzikas skolotājas visus vedināja nodziedāt Pie Dieviņa gari galdi. – Pirms tam mājās tieši domāju, ka vajadzētu visus kopā uzaicināt to nodziedāt un – re! – bijām vienādi jutušās, ka vajag tieši šo dziesmu. Arī J. Bumburs, kurš vadītāja amatā bija piecus gadus, turklāt viņam iekrita tik sarežģītais kovidlaiks, atzina, ka vēl arvien šajā bērnudārzā ir savējais. Tagad to apmeklē ģimenes vidējā meitiņa un gan jau arī jaunākā būs kāpēcītis.
M. Janitēna visu bijušo darbinieku vārdā jubilāriem dāvināja skarainās hortenzijas stādu. – Es jau paguvu izstaigāt pagalmu, paskatījos, kā aug iepriekšējās dāvanas, aplūkoju rotaļu laukumus. Radoši! – paslavēja pirmā vadītāja. – Lai radošs darbs arī turpmāk, jums visiem veselība un – tik uz priekšu! Savukārt S. Dergača novēlēja: – Esiet sirdī vienmēr kāpēcīši!
Lailas PAEGLES teksts un foto
P.S. Vairāk attēlu no jubilejas pasākumiem – laikraksta mājaslapas sadaļā Galerijas.