Laikmeta zīmes
16.04.2024.Kā motivēt un palīdzēt pieaugušajiem izglītoties? (ziņa/aktualitāte)
Izglītības pārvaldes speciālistes Maija Andersone (no kreisās) un Vaira Ābele sagatavojušas prezentāciju par pieaugušo izglītību
9. aprīlī Limbažu Galvenajā bibliotēkā notika seminārs Sadarbība pieaugušo iesaistei izglītībā Limbažu novadā. To pašvaldības Izglītības pārvalde rīkoja kopā ar Valsts Izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību (LPIA). Seminārs, kas bija pulcējis vairākus desmitus ar izglītošanos tā vai citādāk saistītus cilvēkus, bija viena no aktivitātēm Eiropas izglītības programmas Erasmus+ projektā Uzlabot prasmju pilnveides ceļus un palielināt mūžizglītības iespējas pieaugušajiem. Uzreiz jāpiebilst, ka nosaukumi izklausās sarežģīti, bet saruna bija tiešām ieinteresēta, atklāta, visiem kopā meklējot idejas, veidus, kā izglītoties pašiem un pamudināt to darīt citus, palīdzēt ikvienam atrast piemērotas iespējas.
Semināru, kura pirmā daļa notika arī attālināti zoom platformā, atklāja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks. Viņš uzsvēra, ka nu jau visi apzināmies – izglītošanās jāturpina mūža garumā, nepietiek ar vienreiz iegūtu diplomu. Turklāt jāpapildina ne tikai savas profesionālās zināšanas, bet svarīgi arī sevi pilnveidot kā personību dažādās jomās. M. Beļaunieks gan atgādināja par Valsts kontroles atzinumiem, ka ne viss pieaugušo izglītības procesos Latvijā līdz šim noticis veiksmīgi un līdzekļu tēriņi ne vienmēr bijuši mērķtiecīgi. – Arī mums kopā jādomā, kā šo darbu padarīt jēgpilnāku un orientētu uz rezultātu, – akcentēja pašvaldības vadītāja vietnieks. Pēc viņa uzstājās VIAA Starptautiskās sadarbības programmu nodaļas vecākais projektu vadītājs Linards Deidulis, vairāk pastāstot par pērn uzsākto Erasmus+ projektu, kuru vada Eiropas Pieaugušo izglītības asociācija. – Ne jau tikai Latvijā ir izaicinājums meklēt veidus, kā pieaugušos iesaistīt profesionālo prasmju pilnveidē un izglītības procesos, lai viņi iekļautos tautsaimniecības attīstībā, mūsdienu mainīgajā ekonomiskajā un sociālajā vidē. Tas tikpat aktuāli ir citās valstīs, – sacīja L. Deidulis. Šī projekta viens no mērķiem ir apkopot dažādu valstu pieredzi, dalīties ar labo praksi. Apkopojums projekta mājaslapā būs pieejams ikvienam. L. Deidulis piebilda, ka arī Limbažu seminārā izskanējušās atziņas un idejas tiks tajā iekļautas.
Atskats vēsturē un sadarbības aizsākumos
Par Limbažu novada pieaugušo izglītības sadarbības tīklu jeb tīklojumu, tā rašanos un darbību prezentāciju bija sagatavojušas domes Izglītības pārvaldes speciālistes Vaira Ābele un Maija Andersone. V. Ābele vispirms īsi atskatījās vēsturē. 90. gados daudzviet Latvijā tapa Pieaugušo izglītības centri. Limbažos to izveidoja 1996. gadā, sākotnēji tur strādāja trīs darbinieki. 2000. gadā rajona padome centru reorganizēja un iekļāva Skolu valdē. Šajā laikā ar pieaugušo izglītību vairāk sāka nodarboties Limbažu 2. vidusskola, kuras telpās strādāja Lauksaimniecības universitātes un Daugavpils pedagoģiskā institūta filiāles. Tāpat vakarskola piedāvāja gan formālo, gan neformālo izglītību pieaugušajiem. Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) rīkoja dažādus kursus. 2011. gadā 2. vidusskolu pievienoja 3. vidusskolai, bet vakarskola kļuva par tās struktūrvienību. Iesāktais darbs pieaugušo izglītības jomā turpinājās, turklāt 2014. gadā novada dome sturktūrvienībai deleģēja pieaugušo izglītības koordinēšanu. Tad arī radās ideja par pieaugušo izglītības tīklojumu. Tika meklēti partneri, uzsākta sadarbība ar dažādām institūcijām, kopīgi organizēti pasākumi, piemēram, Rīgas reģiona seminārs par neformālo izglītību. Kopš 2017. gada vidusskolai šādas struktūrvienības vairs nav, toties Izglītības un kultūras nodaļā (tagad Izglītības pārvaldē) izveidoja amata pusslodzi speciālistam, kura ziņā ir tieši pieaugušo izglītība. Tajā gadā pašvaldība arī kļuva par VIAA partneri vērienīgajā Eiropas Sociālā fonda projektā Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide, kas radīja nepieciešamību iesaistīt partnerus, īpaši Sociālo dienestu un uzņēmējdarbības konsultantus, lai uzrunātu mērķgrupas. V. Ābele atzina, ka par pašreizējā pieaugušo izglītības tīklojuma pamatu var uzskatīt darba grupu, kas tika sapulcēta 2022. gada rudenī, lai izstrādātu atbilstošo sadaļu novada izglītības attīstības stratēģijā. Tīklojums kļūst arvien plašāks, jo gluži tāpat kā Rīgā nav un nevar būt gatavs. Pērn pašvaldība Izglītības pārvaldei piešķīra vēl puslikmi, tagad pārvaldē ir viena amata likme – galvenais speciālists–metodiķis mūžizglītības un tehnoloģiju jautājumos. Šobrīd šo darbu veic M. Andersone un V. Ābele.
Ieskats paveiktajā un iecerēs
M. Andersone pārskatāmi parādīja pašreizējo tīklojuma shēmu. Centrā ir četras mērķgrupas: nodarbinātie (darba ņēmēji un arī darba devēji), bezdarbnieki, jaunieši un seniori. Apkārt tīklojuma dalībnieki, kas ar šīm mērķgrupām strādā un pārstāv dažādas jomas: izglītību (Izglītības pārvalde, skolas, Limbažu Bērnu un jauniešu centrs, Dabas izglītības centrs Ziemeļvidzeme, pedagogi), sociālo sfēru (domes Sociālais dienests, klientu apkalpošanas centri, NVA, Skultes multifunkcionālais centrs), veselības aprūpe (Limbažu slimnīca), digitālā (domes IT nodaļa), kultūra (bibliotēkas, Limbažu muzejs, Kultūras pārvalde), nevalstiskās organizācijas (Limbažu fonds, Alojas Liepale, Limbažu filcītis, Limbažu un Skultes senioru biedrības), uzņēmējdarbība (pašvaldības Attīstības nodaļa, aģentūra LAUTA, Ungurpils Sala, Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu nodaļa). Abas speciālistes informēja arī par paveikto: regulārām tikšanās reizēm (šādu regularitāti iecerēts noturēt), semināriem par aktualitātēm novadā un valstī. Uzsākti pagastu apmeklējumi, jo katrā vietā ir atšķirīga situācija, kur un kurš var iedzīvotājiem palīdzēt uzzināt par iespējām izglītoties. M. Andersone uzsvēra turpmāko mērķi – strādāt efektīvāk, lai iesaistītu lielāku cilvēku skaitu un apzinātu viņu konkrētās vajadzības. Tiek domāts par sadarbību ar Vidzemes augstskolu, citiem novadiem, pašvaldības iesaistīšanos Atveseļošanās fonda, ESF un citos projektos.
Limbažu Galvenajā bibliotēkā uz semināru pulcējušies ar pieaugušo izglītību saistītie cilvēki
LPIA individuālā biedre, pedagoģijas doktore Ingrīda Muraškovska pastāstīja par martā veiktās aptaujas rezultātiem, ko mūsu novada pieaugušo izglītības tīklojuma aktīvisti paši domā par šiem procesiem, problēmām. I. Muraškovska, analizējot saņemtās atbildes, izteica domu, kāpēc, viņasprāt, šāds tīkls strādā efektīvāk un sasniedz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā to var viens speciālists. Īpaši, ja tiek domāts, lai tīklojumam būtu teritoriāls pārklājums, kam šobrīd tiek pievērsta uzmanība mūsu novadā.
I. Muraškovska arī vadīja semināra otrās daļas sarunu par idejām, kā labāk palīdzēt iedzīvotājiem iesaistīties izglītības norisēs, kā viņus motivēt. Sociālā dienesta vadītājas vietniece Jana Beķere pastāstīja, kā izdevās ieinteresēt, lai aprūpētājas pabeigtu centra Buts rīkotos kursus. – Uzreiz jutām, kā mainās viņu pašvērtējums, turklāt iegūtas jaunas prasmes. Gandarīts bija gan dienests, gan viņas pašas, – uzsvēra J. Beķere. Ziemeļvidzemes vadītāja Inta Soma ieminējās, ka cilvēkus vieglāk ir motivēt nevis sarunās kabinetā, bet neformālā gaisotnē. – Piemēram, mēs ejam pārgājienos, runājamies, jāizmanto arī būšana kopā dabā. Nodibinājuma Limbažu fonds valdes priekšsēdētāja Spīdola Lielmane atcerējās viņu pirms vairākiem gadiem īstenoto projektu Labas lietas manās mājās, kas vairākām ģimenēm palīdzēja saņemties un sarosīties, lai kaut ko savā dzīvē mainītu. Alojas uzņēmējdarbības centra Sala vadītāja Sabīne Stūre sprieda, ka varbūt būtu noderīga novada uzņēmēju aptauja nevis par vakancēm, kādas ir viņu darbavietās, bet prasmēm, kas vajadzīgas noteiktās jomās. Darba tirgus šobrīd ir tik mainīgs, ka mācības nav iespējams pielāgot vakancēm, jāapzina gan profesionālās, gan specifiskās prasmes, kas visvairāk nepieciešamas.
Diskusijā viena tēma, viena runātāja teiktais raisīja nākamo ideju, visi bija vienisprātis – sarunas vēl noteikti jāturpina nākamajās reizēs. Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Elīna Lilenblate rezumēja īsi – esam uz viena viļņa. Semināra noslēgumā Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Līga Liepiņa pateicās VIAA un LPIA pārstāvjiem par kopīgo saietu. Viesi savukārt uzteica limbažniekus par līdzšinējo aktivitāti un turpmākajām iecerēm.
Lailas PAEGLES teksts un foto