Ja gribi braukt ar autobusu, nodrošinies ar skaidru naudu (ziņa/aktualitāte)

Šāda zīme ir izvietota Limbažu autoostā

Pirms laika sociālajos medijos sākās diskusija par to, kādas ir sabiedriskā transporta pasažiera tiesības. Kur tas laiks, kopš autobusos var norēķināties ar maksājumu karti! Vai drīzāk nevar? Limbažniece Inese dalījās pieredzē. Viņa vēlējās iekāpt AS CATA autobusā no Limbažiem uz Rīgu. Tas neizdevās, jo skaidras naudas makā nebija, bet terminālis norēķinu karti nepieņēma. Sagaidīja nākamo reisu un vēlējās maksāt skaidrā naudā – ar 20 eiro naudas zīmi, kas izņemta no bankomāta. Nu bija jāskrien to samainīt mazākos nominālos… Uz Rīgu beigās aizbrauca, bet rūgtums palika. 

Paužot, ka līdzīgi gadījumi bijuši ne reizi vien, viņa sociālajā medijā Facebook lūdza padalīties pieredzē citus pasažierus. Uzzinājām, ka reiz Salacgrīvā, nevarot norēķināties ar karti, pieturā –20 grādu salā palika bērns. Labi, ka bijis, kur divas stundas gaidīt nākamo reisu. Liepupes pamatskolas direktore Arta Rubeze atklāja gadījumu, kad reisā Ainaži–Limbaži–Rīga vadītājs pagaidīja, kamēr skolnieces aizskrien līdz bankomātam. Bet kā būtu, ja kartē būtu centi braukšanas maksai, bet mazāk par pieciem eiro? Cilvēki ir pieredzējuši arī to, ka šoferi mēģina situāciju risināt. Piemēram, ir gadījies, ka aparātu var pierunāt darboties. Citkārt strikti tiek pateikts, ka ar karti samaksāt nevar, un viss. 

Lasot šos stāstus, rodas virkne jautājumu. Vispirms tos uzdevām VSIA Autotransporta direkcija (ATD). Tā ir vienotas valsts politikas īstenotāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā, un, tā teikt, kurš maksā, tas pasūta mūziku. Lai gan patiesībā maksātāji esam mēs visi, jo transporta pārvadājumi tiek subsidēti par nodokļu maksātāju naudu. Respektīvi, ikvienam iedzīvotājam ir pamats būt neapmierinātam, ja tā dziesma īsti neskan. Uz jautājumiem atbildēja ATD sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis. 

– Limbažu novadā sabiedriskā transporta pārvadājumus pārsvarā nodrošina AS CATA, atsevišķos mar­šrutos – SIA VTU Valmiera. Vai ar šiem uzņēmumiem noslēgtie līgumi paredz, ka obligāti jānodrošina iespēja norēķināties ar karti autobusā un autoostā?

– Šobrīd ar pārvadātājiem noslēgtie īstermiņa līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu paredz, ka starppilsētu nozīmes maršrutos ir jānodrošina tikai tādi autobusi, kuros pieejami bezskaidras naudas norēķini. Pārējos maršrutos tā nav obligāta prasība. Šī gada 1. jūlijā stāsies spēkā jauns ilgtermiņa līgums ar SIA VTU Valmiera. Tas paredz, ka bezskaidras naudas norēķini būs jānodrošina visos maršrutos. Šāds nosacījums būs arī iepirkumā, ko plānojam izsludināt par maršruta tīkla daļām, kuras šobrīd apkalpo AS CATA.

– Kāda ir pareizā rīcība, ja autobusā iekāpj cilvēks, kuram ir karte, bet terminālis nedarbojas?

– Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem paredzēts līgumsods, konstatējot gadījumus, kad autobusa vadītājs apzinātas darbības vai bezdarbības gadījumā pasažieriem nenodrošina bezskaidras naudas norēķinus. Taču jāņem vērā, ka pastāv arī objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams nodrošināt bezskaidras naudas norēķinus. Piemēram, ja līdzīgās situācijās tirdzniecības vietā (kafejnīca, veikals utt.) nedarbojas POS terminālis, tad klients nevarēs iegādāties izvēlēto preci, izmantojot norēķinu karti. ATD aicina arī pasažierus izvērtēt iespēju ņemt līdzi skaidru naudu.

– Vai ATD uzzina par gadījumiem, kad pasažieris palicis pieturā, jo nedarbojas karšu terminālis? Vai vajadzētu kaut kur sūdzēties?

– ATD veic regulāras autobusu kontroles visā maršrutu tīklā. Viens no aspektiem, kas tiek kontrolēts, ir fakts, vai autobusā tiek nodrošināti bezskaidras naudas norēķini. Gadījumus, kad autobusā nav bijusi iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm, ATD uzzina arī no saņemtajiem iesniegumiem, sūdzībām, kā arī pasažieru ziņām sociālajos tīklos. ATD veic pārbaudi par katru šādu situāciju, tāpēc aicinām pasažierus būt aktīviem, nesamierināties ar situācijām, kad autobusa vadītājs apzinātas darbības vai bezdarbības gadījumā pasažieriem nenodrošina bezskaidras naudas norēķinus. Lūdzam par šādiem vai citiem pārkāpumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā informēt ATD (info@atd.lv) vai konkrēto pārvadātāju, kuru kontaktinformācija ir pieturās izvietotajos kustības sarakstos.

– Cik ilgi pasažieru pārvadājumus turpinās nodrošināt CATA? Kad plānots jaunais iepirkums? 

– Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību pēc līguma laušanas ar AS Nordeka, tika noslēgts līgums ar AS CATA, kas beigsies šogad 30. jūnijā. Šī gada pirmajā ceturksnī plānots jauns iepirkums, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršruta tīkla daļās Limbaži, Sigulda un Cēsis.

Kā saka ministrija un direkcija, tā arī ir

No ATD pārstāvja paustā izriet, ka gadījumā, ja pasažierim nav skaidras naudas, tad, līdzīgi kā veikalā, preci (braucienu) viņš nesaņems. Tomēr vērīgi ļaudis citē Ministru kabineta noteikumus Par iekšzemes regulārajiem pasažieru komerciālajiem pārvadājumiem ar autobusu. 12. punktā ierakstīts: – Komerciālajos maršrutos (reisos) biļeti pasažierim pārdod saskaņā ar pārvadātāja apstiprinātiem tarifiem, nodrošina iespēju autobusā par braucienu norēķināties ar bezskaidras naudas norēķinu.

Vai to nevar traktēt citādi? Šo jautājumu uzdevām Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Tā sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Dace Kalniņa atbild, ka noteikumus izdevusi Satiksmes ministrija, pārvadājumus uzrauga un regulē ATD, līdz ar to atbilde uz jautājumu ir to kompetencē. Tomēr konsultante piebilst: – No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa raugoties, sabiedriskajā transportā ir svarīgi nodrošināt pilnu un patiesu informāciju, piemēram, brīdināt, ka norēķināties bezskaidrā naudā nav/ir iespējams, vai arī aicināt pasažierus iegādāties biļetes par precīzu naudu. Neparedzētās situācijās ir dažādi risinājumi, pamatojoties uz pasažieru un transportlīdzekļa vadītāja komunikācijas prasmēm, atsaucību un empātiju. 

CATA piedāvājusi risinājumu

AS CATA ražošanas direktors Lotārs Dravants uzskata, ka žurnālisti un tie, kuri pauž viedokli sociālajos medijos, rada lieku ažiotāžu situācijā, kad runa ir par dažiem izņēmuma gadījumiem. Viņš kategoriski noliedz, ka autobusu vadītāji nepieņem maksājumu kartes, jo negrib vai nemāk darboties ar termināļiem. Viņiem pašiem ir ērtāk, ja pēc reisa nav jāpārskaita skaidrā nauda utt. Traucējumus tīklā, kuru dēļ reizēm nedarbojas karšu termināļi, varētu novērst, vienīgi uzliekot mobilo sakaru torni uz autobusa jumta. Viņš teic, ka CATA nepārmetīs vadītājiem, kuri aizkavēsies pieturā, lai ļautu cilvēkam aiziet līdz bankomātam. 

Kā ar humāniem apsvērumiem? Vai atstāt bērnu salt pieturā? Vai nevar ļaut pasažierim pabraukt gabaliņu līdz vietai, kur zona ir, un ļaut norēķināties tur? L. Dravants atbild kategoriski – ka normatīvi aizliedz bez biļetes vest pasažieri, un viņam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Viens no tiem – pašam parūpēties, lai varētu norēķināties par braucienu. Tomēr, ņemot vērā, ka sabiedriskie pārvadājumi ir valsts subsidēts pakalpojums (turklāt ir runa par milzīgām summām), vismaz daļēji iedzīvotāji par to jau ir samaksājuši. Diez vai kāds saprātīgs nodokļu maksātājs iebilstu pret kādu atkāpi izņēmuma gadījumā. 

L. Dravants atbild, ka CATA savulaik piedāvāja konkrētu risinājumu, izsakot priekšlikumu vest cilvēku uz priekšu līdz vietai, kur, piemēram, pastiprinās signāls. – Saņēmām tikai atbildi, ka ATD konsultēsies ar Finanšu ministriju, – teic L. Dravants. 

Linda TAURIŅA