Laikmeta zīmes

12.04.2024.

Dzimtsarakstu nodaļas darbinieces ir kopā ar mums no šūpuļa līdz kapam (ziņa/aktualitāte)

Nodaļas vadītāja Iveta Beļauniece gatava darbam

Limbažu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Ivetai BEĻAUNIECEI darbs šeit ir sirdslieta, un katram tiek veltīts laiks un pienācīgā uzmanība. Vē nodaļā strādā viņas vietniece Aija Ozoliņa, bet Salacgrīvā – otra vietniece Līga Zālīte. Lai varētu strādāt Dzimtsarakstu nodaļā, jābūt juridiskajai izglītībai, jāprot uzstāties, pareizi runāt, vadīt laulību ceremoniju, strādāt ar dokumentiem utt.

– Vai ir vairāk darba kopš novadu apvienošanas?

– To neizjūtam, jo arī pirms tam daudzi brauca uz Limbažiem, gan no Salacgrīvas, gan Alojas novada. Protams, kopš var veikt reģistrāciju jebkurā vietā Latvijā, katrs var skatīties arī pēc izdevīguma. Piemēram, ja cilvēks no dzīves aizgājis Vidzemes slimnīcā, miršanas reģistrāciju veic Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā. Vai, ja Rīgā piedzimst bērniņš, tad dažas pašvaldības atbildīgās nodaļas darbinieks piebrauc klāt un ir iespēja bērniņu piereģistrēt uzreiz. Tomēr šo gadījumu nav daudz. Uz šejieni brauc arī tālab, ka var pietiekties pašvaldības vienreizējam piedzimšanas pabalstam, ja bērns un viens no vecākiem ir deklarēts novadā.

– Kāda ir pagājušā gada statistika?

– 2022. gadā izveidots 441 miršanas reģistrs (gadījums), bet pērn – 400. Šajā gadā vecākajai mirušajai sievietei bija 103, bet vīrietim 96 gadi. Līdzīgi bijis iepriekšējā, 2022. gadā, kad vecākajiem aizgājējiem attiecīgi bija 100 un 96 gadi. 

– Cik bērniņu piedzimuši? 

– Diemžēl dzimstība ir diezgan slikta, tāpat kā visā Latvijā. Salīdzinot ar 2022. gadu, kad reģistrēti 173 jaundzimušie, 2023. gadā bija 154 bērniņi – 74 zēni un 80 meitenīšu. 51 ģimenei pirmais bērniņš, 57 otrais. Vienas ģimenes pulciņu papildināja divpadsmitais bērniņš, vienas – septītais, divu – sestais, četru – piektais, 14 ģimeņu – ceturtais un 24 – trešais. Manā praksē šeit vēl nav bijuši trīnīši. 

– Vai vecāki ņem līdzi jaundzimušos uz reģistrāciju? 

– Kā nu katrs vēlas. Biežāk ierodas vecāki divatā vai viens no viņiem. Bet ir arī zvanīts un jautāts, vai jābrauc ar visu mazo un viņš jāatrāda… Tas, protams, nav jādara. Bet ir jauki, ja ierodas visa ģimene, arī brālīši un māsiņas. 

– Kā ar jaunajiem personas kodiem? 

– Tos ģenerē sistēma. Bet ir skumji, vecāki vairs nevar izvēlēties – ģenerēto kodu vai personas. Vēl neviens nav izteicis apmierinājumu ar šo jauno kodu.

– Kā novadā ir ar vārdu došanu? ­Kādi vārdi mazajiem ir populārākie, kādi – neparastākie? 

– Katrā ziņā bērna vārds ir vecāku izvēle, mēs nekādā gadījumā nemēģinām viņus atrunāt vai ietekmēt.

Interesanti, ka meitenēm visvairāk izvēlēti vārdi, kas sākas ar burtu A, bet zēniem ar E. 2023. gadā reģistrētas piecas Annas, četras Emīlijas, četras Melānijas, četras Amēlijas. Neparastākie vārdi ir Keidija, Loriana, Keilija. Zēniem ir trīs Kārļi un trīs Emīli. Neparastākie – Arons Enzo, Elisters, Dante Dao un Ville. Bet Limbažu novadā gan vēl nav gadījušies tādi ļoti neparasti, pat jocīgi vārdi, kādi dzirdēti citur Latvijā. Par laimi, nav nācies klusībā nodomāt – ak, vai!

Bet, neraugoties uz plašo kalendāra piedāvājumu, vecāki izvēlas latviskos vārdus. Mūsu pašu vārds Jānis vēl nav aizmirsts. Gan 2022., gan 2023, gadā reģistrēts pa diviem Jāņiem. Līga gan bijusi 2022. gadā vienreiz, pērn nevienu.

– Vai vārda reģistrācijas brīdī ir gadījies kāds misēklis? Kā stāstos, ka vārdiņš nav pareizi sadzirdēts un ierakstīts cits? 

– Tā mums nav bijis, jo vecākiem vārds jāuzraksta pašiem ar savu roku. Un šeit ir ļoti apzinīgi vecāki. 

– Vai gadās, ka cilvēks vēlas nomainīt vārdu? 

– Ļoti reti, bet ir. Kāds izteicis vēlmi pievienot otru vārdu vai, tieši pretēji, – no otra atteikties. Vairāk vēlas mainīt uzvārdu. Un tas nenotiek, tikai precoties. Bet bijis gan, kad cilvēki vēlējušies precizēt, vai pie laulības reģistrācijas ir jāmaksā 71 eiro valsts nodeva par uzvārda maiņu. Nē, ja līgava uzreiz pāriet līgavaiņa uzvārdā, jāmaksā vien nodeva par laulības iesniegumu – 14 eiro. Minētais 71 eiro jāmaksā, ja šo lietu kārto pēc laulības reģistrācijas. Tad tā jau pēc likuma ir uzvārda maiņa. 

Limbažos arī nav pārāk izteikta tendence, ka sieva saglabā savu iepriekšējo uzvārdu un lieto kopā ar jauno, tomēr arī tas notiek. 

– Kāda ir laulību reģistrācijas statistika?

– 2023. gadā reģistrētas 153 laulības. Aktīvākais šo ceremoniju laiks ir bijis augusts, tad jūlijs un septembris. Uz šo gadu arī visvairāk datumu jau rezervēti augustā un jūlijā. Pamazām kalendārs sāk pildīties, pāri par to interesējas. 

– Kur vēlas salaulāties? Jūras krastā, rātsnamā vai kur citur? 

– Lielākā daļa plāno mazas kāzas – līdz 10–15 cilvēkiem, savā ģimenes lokā. Lielākais skaits bija līdz 80 viesu, bet pārsvarā tomēr ne vairāk par 50. Un ceremonija notiek tikai valsts valodā. Apsveikuma runu pēc vajadzības var tulkot. Bet vasarā ļoti populāras ir izbraukuma laulības. Protams, tas ir maksas pakalpojums. Šobrīd pāri ir iemīļojuši Tūjā, viesu namu Tēva mājas garoza. Tur ir jauni īpašnieki, kuri paši ir ļoti aktīvi. Un cilvēkiem tur patīk, jo tas ir jūras krastā. Laulājas gan tur, gan pie viesu mājas. Pirms tam populārākā vieta bija lavandu lauki Lillas Lavender. Vasarā, protams, jāskatās arī pēc laikapstākļiem, tāpēc mēs vienmēr pārus brīdinām, lai ir kāda alternatīva ceremonijas vietai arī iekštelpās. Pagājušo gadu augstākie spēki, šķiet, stāvēja visiem pāriem klāt un viss izdevās lieliski. Tāpēc arī šogad, kad nāk pāri pieteikties, sakām viņiem, ka domāsim labas domas, lai viss sanāk, kā viņi to vēlas. 

Tāpat izvēlas ceremoniju Limbažu rātsnamā. Diezgan daudzi pāri nāk sarakstīties arī nodaļā, novada administratīvajā ēkā, un izvēlas dažādus datumus – gan darbdienas, gan nedēļas nogales. Un nāk ar lieciniekiem, jo viņiem  jābūt obligāti. Tomēr cenšamies šo dienu padarīt tādu svinīgāku, pat ja viņi šeit uz vietas ierodas tikai četratā parakstīt dokumentus. Reizēm arī runājam ar pāriem un dodam viņiem laiku pārdomāt, vai tomēr nevēlas šo mazo ceremoniju aizvadīt rātsnamā. Ja viņi piekrīt, pēc tam parasti saka lielu paldies, ka viss bijis tik jauki. 

Ļoti apsveicami, kad cilvēki iepriekš piezvana un noskaidro visu interesējošo, jo reizumis viss it kā saprotami uzrak­stītais tiek dažādi interpretēts. Piemēram, jaunums būs no 1. jūlija, kad laulības reģistrācija varēs būt bez lieciniekiem. Bet šeit ir nianse! Ja dokumenti par laulības pieteikšanu ir iesniegti pirms 1. jūlija un kāzas notiks pēc šī datuma, lieciniekus joprojām vajadzēs. Tikai piesakoties pēc 1. jūlija, laulību brīdī liecinieku klātbūtne vairs nebūs obligāti nepieciešama, bet viņi varēs būt klāt, ja jaunais pāris to vēlēsies. 

– Vai salaulāties izvēlas arī senioru pāri?

– Jā, un tas ir brīnišķīgi! Ļoti priecē, ka dzīves nogalē ir atrasta otra pusīte, tāpēc vēlamies iedrošināt, lai droši nāk un to dara, ja ir tāda vēlme. No tā nebūt nevajag kautrēties. Bet visvairāk patiesībā laulājas vidējā vecumā.

Ir arī gadījies, ka cilvēki atnāk ciemos izkratīt sirdi. Esam viņus šeit salaulājuši, bet pēc kāda laika laulības dzīvē rodas grūtības, un cilvēki vienkārši vēlas parunāties. Šeit mums diemžēl nav tikai priecīgie gadījumi. Arī pie miršanas reģistrējot bieži vien jāuzklausa, jo cilvēkam ir sāpju pilna sirds, viņam tajā brīdī vajag kādu, kas uzklausa. 

– Bet kā Jūs to spējāt? Jābūt gandrīz arī kā psihologam? 

– Pieredze nāk ar gadiem. Reizēm ir sajūta, ka tas smagums ir pārnācis pašam, bet vienlaikus pārņem gandarījums, kad cilvēks, ejot prom, pasaka: – Paldies, man kļuva stipri vieglāk! Ir laba sajūta, ja pie šīm sāpēm esi spējis kaut nedaudz palīdzēt. Pieredze, protams, nāk ar laiku, bet tālab jau mums ir jābūt runas un uzstāšanās spējām. Arī jāsajūt, kad cilvēku jāiedrošina, lai izrunājas, bet kad labāk visu atstāt, kā bijis. Tā jau ir – esam šeit no šūpuļa līdz kapam! 

Laura IRMEJA
Ivetas BEĻAUNIECES albuma foto

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks