Laikmeta zīmes

06.02.2024.

Arī mūspuses lauksaimnieki vienojas protesta akcijā (ziņa/aktualitāte)

Skultē pie uzņēmuma Elagro Trade pulcējās Limbažu novada un, domājams, arī Pierīgas lauksaimnieki ar saviem spēkratiem, lai piedalītos protesta akcijā un pievērstu uzmanību lauksaimniecības sasāpējušiem jautājumiem

Vakar pie uzņēmuma Elagro Trade graudu angāriem Skultē pulcējās gan Limbažu novada, gan, iespējams, arī Pierīgas lauksaimnieki. Lielākoties viņi bija sabraukuši ar lauksaimniecības tehniku, bet kāds arī ar vieglajām automašīnām. Pie traktoriem bija piestiprināti plakāti ar dažādiem saukļiem, piemēram, Nav zemnieka, nav pārtikas, nav nākotnes, Par Latvijas laukiem vai Šodien pasts, rīt skola, parīt zemnieks? un tamlīdzīgi. Teju pie visiem spēkratiem plīvoja vismaz viens Latvijas karogs. Mūspuse bija viena no kopumā 16 vietām Latvijas reģionos, kur lauksaimnieki vienojās protestam, pievēršot uzmanību un aicinot rast risinājumu daudziem lauksaimniecības nozarē sasāpējušiem jautājumiem. 

Lauksaimnieki izvirzījuši prasības un tās atkārtoti iesniegtas Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem. Katrai no kopumā piecām prasībām ir konkrēts termiņš. Tiek prasīts Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums, 5% PVN likmes Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atjaunošana, nozaru konkurētspējas veicināšana. Tāpat aicināts samazināt birokrātiju lauksaimniecības nozarē, atteikties no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem, kā arī nodrošināt plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām. 

Tomasu Fosu no Limbažu pagasta z.s. Zeltiņi visvairāk skar samilzusī birokrātija lauksaimniecība nozarē. – Papīri jāraksta vairāk nekā reāli uz lauka vari pastrādāt. Birokrātija ar katru gadu palielinās. Turklāt ik gadu kaut kas mainās, pat nevar izsekot līdzi. Tas ir smacējoši, – vērtē uzrunātais lauksaimnieks, norādot, ka zemniekus kontrolē ļoti daudz iestāžu (Valsts ieņēmumu dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija utt.), kurās strādājošie katrs zina tikai savu šauru jomu, taču lauksaimniekam, ja grib strādāt, jāpārzina viss. – Reizēm sēdi un domā, vai tev to vispār vajag, – atzīst sarunbiedrs un norāda, ka visu šo iemeslu dēļ protestā vienkārši ir jābūt.     

Dzintra Eizenberga no Salacgrīvas puses protestā pārstāvēja gan dēla, gan paziņu saimniecības. Arī viņai birokrātija un tās slogs ir sāpīgs jautājums. Tāpat netaisnīgi ir Latvijā ievest graudus no Krievijas. Tādējādi pašu valstī audzētajiem samazinās cena, bet tajā pašā laikā, piemēram, mēslošanas līdzekļi kļuvuši dārgāki. Un ne tas vien ir netaisnīgi. Nesen ģimenē pārrunājuši lauku skolu slēgšanu. Pašus tas neskar, taču negodīga ir kopējā attieksme. – Laukos dzīvojošajam svarīga ir skola un tīrīti ceļi, par to viņš maksā nodokļus. Bet šobrīd vietām ne īsti ceļu tīrīšanu nodrošina, ne izglītības iestādi. Par ko tad maksāt nodokļus? – retoriski vaicā sarunbiedre un piebilst, ka valdība it kā ir par Latvijas laukiem un turienes cilvēkiem, strādā iedzīvotāju interesēs, bet to nejūt. 

Aija Ruža no Skultes pagasta z.s. Rasas protesta akcijā iesaistījās nesakārtoto elektronisko sistēmu (piemēram, lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēma), arī aizpildāmo dokumentu kaudžu dēļ. Viņa vairākas stundas pavadījusi pie datora, vairākkārt no jauna ievadījusi datus sistēmā, jo iepriekšējie vienkārši izdzēsās. Un vēl viņu satrauc daudz nebūšanu, lieki patērēta laika, ko labāk veltītu darbam saimniecībā, tāpat –  atbilžu no Lauka atbalsta dienesta gaidīšana. – Mums jāstrādā, lai perfekti nopļautu lauka malas, viss precīzi jāsarēķina, pretējā gadījumā kaut ko noņems, tikmēr otrā pusē viņiem kaut kas var nestrādāt, – pauž lauksaimniece. 

Aitu audzētājas, Limbažu pagasta SIA Mikaitas saimniece Aija Šneidere un Skultes pagasta z.s. Paparžkalni saimniece Ilona Lece piekrīt, ka tās piecas lietas, kas definētas, ikdienā ļoti traucē arī viņām. – Ir daudz nesakārtotu lietu. Nav laika pamatdarbam, kad jāpilda tik daudz atskaišu, ko turklāt nevar iesniegt, jo nav sakārtotas datorsistēmas. Solījumi ir, taču sezona tuvojas un šīs lietas joprojām nav kārtībā, – abas norāda un piebilst, ka birokrātijas slogu vajadzētu ļoti samazināt. – Jēru dzimšanas laikā ar datoru kūtī nesēdēsi, – teic I. Lece. Zemnieces iestājas arī par to, lai Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atjaunotu 5% PVN likmi. Vairākus gadus tas bija un ļoti labi strādāja. – Ir jāprot nosargāt savus tirgus, jāēd sava pārtika un jāmaksā par to, kas audzis pie mums. Tāpēc jāaizliedz arī imports no Krievijas un Baltkrievijas. Galvenais, lai skolu un bērnudārzu galdos būtu mūsu dārzeņi un augļi, uz vietas saražotā pārtika, nevis ievestā, – abas runātājas ir vienisprātis. Vai lauksaimniekus sadzirdēs? Aitu audzētājas cer, ka nebūs jābrauc protestēt uz Rīgu, ka valdībai un lauksaimniekiem veidosies rezultatīvi dialogi. Ja ne, zemnieki gatavi kopā doties arī uz galvaspilsētu. 

Salacgrīvas pagasta z.s. Robežnieki saimniece un biedrības Zemnieku saeima pārstāve Ieva Alpa-Eizenberga, kura ir lauksaimnieku protestu mūspusē koordinatore, saskaitījusi vairāk nekā pussimt lauksaimniecības tehnikas vienību, papildus arī vieglos auto. Pārstāvētas dažādas lauksaimniecības nozares un atšķirīga lieluma saimniecības. – Mūsu ir daudz vairāk, nekā sākotnēji pieteicās. Tas nozīmē, ka arī no apkārtnes pievienojušās saimniecības, kas ir neapmierinātas ar šo situāciju. Esmu priecīga par lauksaimnieku vienotību, – apliecina sarunbiedre. Plkst. 11 protesta akcijas dalībnieki cits pēc cita vienotā ātrumā devās uz A1 šoseju virzienā uz Rīgu, tad uz Bīriņu pārvada grasījās apgriezties un braukt atpakaļ uz sākumpunktu, lai dotos šajā maršrutā atkārtoti. Šādi braucieni tika plānoti līdz pat vakaram. Kādi būs turpmākie soļi? – Gaidām, ka Ministru kabinets, Ministru prezidente Evika Siliņa ar lauksaimniekiem sāks sarunāties. Gaidām koalīcijas un Ministru kabineta vienotu darbību, – teic Ie. Alpa-Eizenberga. 

Vairāk attēlu no protesta akcijas – Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas

Līgas LIEPIŅAS teksts un foto

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks