Vidrižos kaislīgi spriež par pagasta nākotni (ziņa\aktualitāte)

Tikšanās zāle Vidrižu sporta un kultūras centrā bija labi piepildīta

Pulciņš novada pašvaldības amatpersonu pirmdien, 20. maijā, tikās ar aktīvākajiem Vidrižu pagasta iedzīvotājiem, lai padalītos ar nodomiem par teritorijas turpmāko attīstību.

Novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs klātesošos ar savu klātbūtni nepagodināja, toties pārējie monologa un diskusiju formā runāja ilgi. Iedzīvotāji beidzot varēja publiski izteikt samilzušās problēmas un uzdot jautājumus tieši amatpersonām.

Kā jau valsts un pašvaldību pārvaldē pierasts, liels uzsvars tika likts uz kārtīgi sagatavotiem dokumentiem, stratēģijām un citiem papīriem. Pirmā par jauno novada attīstības plānojumu (iepriekšējais ir novecojis) ziņoja SIA Grupa93 projektu vadītāja Sarmīte Lesiņa. Viņa uzsvēra, ka dokuments būs saistošs katram zemes īpašniekam novadā, regulēs būvniecību un saimniecisko darbību. Uzdodot jautājumu, vai kādu no klātesošajiem interesē būvniecība vai zemes transformācija, izrādījās, ka tādu nav. Tomēr katram gadījumam kundze piebilda, ka tad, ja nākotnē kaut ko vēlēšoties darīt ar zemi, plānojums lieti palīdzēšot. Viņa skaidroja, ka Vidrižu pagasta teritorijā nav tādu attīstības ierobežojumu kā piekrastē vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. S. Lesiņa arī aicināja nepalaist garām procesu un izteikt viedokļus, jo tas ir zemes īpašnieku interesēs. To, ka savas intereses plānā vajadzētu iedabūt jau laikus, apstiprināja arī domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Beļaunieks, uzsverot, ka pretējā gadījumā lokālplānojums var izmaksāt tūkstošus. Paredzēts, ka plāns darbosies līdz 2045. gadam. 

Uz SIA pārstāves teikto nekavējoties reaģēja klātesošais Bīriņu dzērveņu audzētājs Andris Špats, kurš pasludināja, ka plānojumā, izskatās, aizmirstas agresīvās sausās kūdras ieguves vietas Laugas purvā. Tās izdala CO2, maina mikroklimatu un pazemina temperatūru naktī, pasliktinot zemniekiem izdzīvošanu. – Viens ­hektārs kūdras ieguves vietā izdala 40 tonnas izmešu, – viņš sacīja un rēķināja, ka par to vajadzētu maksāt kārtīgu nodokli. Kūdras ieguvēji turklāt izvedot kūdru no lauksaimniecības zemēm, lai gan likumi paredz, ka to var izvest tikai no rūpnieciskām zemēm. S. Lesiņa šo jautājumu piefiksēja.

Savukārt M. Beļaunieks labi nolasīja prezentāciju un stāstīja ikdienišķus faktus par novadu un Vidrižu pagastu – te dzīvo 1300 cilvēku, tas ir 10. lielākais teritoriāli. – Gana labi izskatās uz citu fona, – viņš lēsa. Pašvaldības prioritāte, protams, esot cilvēks, dzīves kvalitātes uzlabošana, stabila uzņēmējdarbība, racionāli izmantoti dabas resursi, uzsvēra amatpersona. Vēl M. Beļaunieks minēja tādas frāzes kā zaļākais novads, ģimenei draudzīgākais novads, apmierināti iedzīvotāji. Kā jau ierasts, runa pievērsās naudai. Sabalansēt budžetu esot arvien grūtāk, bet finansējums no kopējiem valsts ieņēmumiem samazināts par 3%. Tajā pašā laikā ir palielinājušies procentu maksājumi par kredītiem. Skolotājiem pienākas dotācijas un algu pieaugums, minimālā darba samaksa palielināta. Vidrižu pagasts novada budžetā iemaksājot 4,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 4% no nekustamā īpašuma nodokļa. – Naudu cenšamies sadalīt godīgi, taisnīgi attiecībā uz iedzīvotāju skaitu, – demokrātiski sacīja M. Beļaunieks.

Viņš informēja, ka Vidrižos ceļiem šogad pašvaldība tērēs 46 tūkstošus eiro, un šī nauda ir sadalīta absolūti godīgi. Tas, ka finanšu nepietiek, arī esot pilnīgi skaidrs. Par pašvaldības dāsnumu runājot, vicemērs nosauca arī skaitli 100 tūkstoši eiro, kurus dome tērē biedrību uzturēšanai. Vidrižu pagastā vislielākā summa – septiņi tūkstoši eiro – iedalīta motoklubam Moto AZ. Arī citām biedrībām ticis, taču mazāk.

Par šo nekavējoties savs sakāmais bija A. Špatam. Viņš pasūdzējās, ka pašvaldība dod naudu Bīriņu pilij Vasarsvētku rīkošanai (kas principā esot laba lieta), bet biedrībai Bīriņu ezers ūdensvietnes tīrīšanai nedod. Amatpersonas savukārt atteica, ka nekāds tīrīšanas pieprasījums nav saņemts, un solīja noskaidrot lietas apstākļus. Bīriņu pils tika pieminēta vēlreiz, jo vidrižnieki varot būt lepni par divām pilīm novadā. Lepni sajutušies, Bīriņu iedzīvotāji uzreiz pasūrojās, ka par ieeju pils parkā viņiem jāmaksā tikpat, cik pārējiem mirstīgajiem, bet vietējie taču kārtīgi atskaita nodokļus un faktiski sponsorē pili. Te nu M. Beļaunieks sacīja, ka jāmēģina rast risinājums ar pils vadību.

Trešais runātājs bija Ainārs Liniņš, Skultes un Vidrižu pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītājs. Viņa sniegumā skanēja informācija par pagastā izdarīto un darāmo. Ceļu uzturēšana ir atkarīga no klimata ziemā, šogad plānots sakārtot septiņus ceļus, bet to varēs izdarīt tikai par 70%.

Viņš akcentēja, ka pērn Bīriņos pabeigta apgaismojuma projektēšana un drīz vien ciemu kārtīgi apspīdēs gaisma. Decembrī intensīvi sākts mainīt apgaismojuma ķermeņus, vecās lampas plānots nomainīt jau šogad. Vidrižos esot sakārtots celiņš pie tāllēkšanas bedres pamatskolas tuvumā. Plānots grants ceļos iestrādāt putekļu absorbentu, jau iztērētas trīs tonnas. Skolai izbūvēts jauns apkures katls, šogad piešķirti papildu līdzekļi lielākas tvertnes izbūvei, lai skolai un kultūras centram nav jāstreso, vai pietiks granulu. Bīriņu pludmale apsekota, atklātas bīstamas caurules ar metinājuma vietām. – Vietu plānojam atjaunot saviem spēkiem, vadoties no budžeta iespējām, – viņš teica. Pašvaldība centusies maksimāli atbalstīt sajūtu takas atjaunošanu Vidrižos. Un sākts tīrīt teritoriju Vidrižu centrā apkārt dīķim.

Nākamais uzstājās pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis. Viņš pauda dzelžainu apņēmību stratēģiski turēt Vidrižu pamatskolu un finansēt to līdz brīdim, kad viss atgriežas pie kaut kādas loģikas. Tad sacīja, ka Vidrižu pakalpojumu sniegšanas centrs tiks pārcelts uz Vidrižu sporta centru. Te nu kāda acīga iedzīvotāja bilda: – Ir novērots, ka parasti pārdod ēkas, kas nesen tikušas aprīkotas ar apkuri. Taisnojoties, ka vecās krāsnis bija sabrukušas, A. Ārgalis atzina: – Jā, tā gadījās.

Lielas emocijas izraisīja A. Ārgaļa prezentētā ideja par 300 tūkstošiem eiro būvēt Bīriņu sabiedrisko centru uz pašvaldības zemes netālu no pils un šosejas. Tajā pašā laikā izsolē varētu pārdot veco skolas ēku vai atdalīt to no īpašuma sastāvā esošajiem 10 ha zemes un nodot celtni biedrībām. – Varam ienest dzīvību Bīriņos ar sabiedrisko centru, kas pieejams gan bērnudārza audzēkņiem, gan jauniešiem, gan senioriem. Būs arī tūrisma punkts, turklāt tuvu pilij ar tūristiem. Tas iecerēts kā mūsdienīgs un moderns saieta nams kultūrai, vasaras pasākumu rīkošanai iedzīvotājiem, – viņš stāstīja. Kur ņemt naudu? Esot pieejami Eiropas fondi – 90 tūkstošu, Bīriņu skola novērtēta par 60 tūkstošiem. Ideja bīriniešus vienaldzīgus neatstāja, atskanēja gan par, gan pret, un konceptuāli tika izlemts, ka vajadzētu rīkot vienu apspriedi Bīriņos, lai par to parunātu.

Edmunds IMŠA

P.S. Sapulce ilga aptuveni trīs stundas. Daži klātesošie atzina, ka informācija par pasākumu izsludināta tik pāris dienu iepriekš. Labākas apziņošanas gadījumā interesentu būtu vēl vairāk.