Demokrātijas atslēga – pilsoniskā līdzdalība
16.08.2024.Ozolmuižas pamatskolas salidojumā satikšanās prieks mijās ar skumjām (ziņa/aktualitāte)
Kādreizējās Ozolmuižas pamatskolas salidojumā tika sumināti tās direktori, skolotāji un darbinieki. No kreisās – direktori Juta Circene un Imants Kelmers
Sestdienas vakarā Ozolmuižas pilī Brīvzemnieku pagastā kopā sanāca Ozolmuižas pamatskolas absolventi, pedagogi un darbinieki, lai nosvinētu savas skolas trīsdesmitgadi. Uzrunātie atzina, ka uz salidojumu ieradušies ar divējādām sajūtām. No vienas puses ļaudis bija priecīgi atgriezties savā skolas laikā un satikt ilgāku laiku neredzētos klasesbiedrus, skolotājus, kolēģus. Taču svētki raisīja arī skumjas, jo viņu skola palikusi vairs tikai atmiņās. Šis bija pirmais absolventu salidojums kopš Ozolmuižas pamatskolas slēgšanas 2020. gadā.
Rūta Ezerniece, kura ar ģimeni dzīvo Ozolmuižā, Pirms svinīgās daļas izstaigāja savu skolu, kurā kopš izglītības iestādes slēgšanas nebija bijusi. Interesanti atcerēties, kas katrā kabinetā atradies viņas mācību laikā! Gribējusi redzēt, kāda ir ēka, kopš tajā saimnieko biedrība Pasaules latviešu mūzikas centrs «Vienoti mūzikā». Par to sarunbiedrei ir divējādas sajūtas. Ir labi, ka ēka tiek apsaimniekota, taču šķiet, ka īsta saimnieka rokas pietrūkst. Vai salidojumā piedalīsies kāds no klasesbiedriem, Rūta tobrīd vēl nezināja. – Jauki būtu satikties, jo reti kurš vairs dzīvo tepat. Ir tādi, ar kuriem sanāk kontaktēties, taču lielākā daļa devušies projām. Tāpat kā Rūtai, arī Braslavas pagasta iedzīvotājai Annai Dacei Majorei šis bija trešais absolventu salidojums. Viņa atcerējās iepriekšējo salidojumu 2018. gadā, kad par godu tam atkal sapulcināts skolas deju kolektīvs: – Savācāmies uz mēģinājumiem un salidojumā nodejojām riktīgi jautru deju. Tas bija ļoti jauki. Sarunbiedre priecājās atkal atgriezties Ozolmuižas pilī, kādreizējās skolas telpās un redzēt, ka senā ēka joprojām atrodas savā vietā un tiek uzturēta. – Gaidot salidojumu, raisījās nostalģiskas un pozitīvas atmiņas, gribējās redzēt, kā te tagad izskatās. Jauki, ka tiek sarīkots šāds pasākums, kaut skolas vairs nav. Var satikt klasesbiedrus, savas audzinātājas, kuras bija ļoti mīļas, – stāsta Anna Dace. Viņa strādā par pirmsskolas pedagogu, un tā jauki sanācis, ka divas kolēģes ir pašas kādreizējās skolotājas.
Skaistu koncertu sanākušajiem sniedza Ozolmuižas ansamblis Skani, kam pavadījumu spēlēja Vienoti mūzikā vadītājs Aigars Parms un viņa dēls Krists Kristafors. Sarīkojumu vadīja Brīvzemnieku un Braslavas pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītāja Dace Tauriņa. Šis salidojums ir D. Tauriņas un viņas komandas un kādreizējās Ozolmuižas pamatskolas direktores Jutas Circenes izlolots. Skolotājus un skolas darbiniekus zālē ieveda izglītības iestādes bijušie direktori Imants Kelmers un J. Circene. Katram no pagasta pārvaldes tika ziedi un neliela dāvaniņa par satikšanos. – Skolas dvēsele ir tās cilvēki – skolēni, absolventi, skolotāji un darbinieki. Dvēsele mīt skolas cilvēku stāstos un atmiņās, – sacīja D. Tauriņa un deva vārdu J. Circenei, kuras vadības laikos (no 2006. līdz 2020. gadam) piedzīvoti gan skaisti mirkļi, gan brīdis, kad skolas durvis tika aizvērtas. Direktore bija priecīga redzēt visus klātesošos, īpaši kolēģus, savas audzināmās klases skolēnus un skolas pirmā izlaiduma absolventus. – Paldies visiem skolotājiem un skolēniem, kuri bija kopā ar mani! Vienmēr 1. septembrī man ir bijuši visi skolotāji. 2014. gadā mūsu skolā ienāca pat pieci jauni pedagogi, no kuriem Monta Maksima bija mūsu absolvente, – atmiņās kavējās J. Circene, sakot paldies par sadarbību arī pašvaldībai. Viņas priekšgājējs I. Kelmers dalījās ar trim skatījumiem, kā uz šo vietu jāraugās, – no direktora, skolotāja un skolēna skatupunkta. Viņš dalījās stāstā, kā pamatskolas vadības groži nonākuši viņa rokās, un bija gandarīts, ka, vadoties pēc vidusskolu atsauksmēm, Ozolmuižā skolēniem tika ielikti kārtīgi zināšanu pamati. Ar klusuma brīdi tika pieminēts gan mūžībā aizgājušais skolas izveidotājs, tās pirmais direktors Dominiks Grizāns, gan pēc absolventa Mareka Bašena aicinājuma arī viņa lieliskais pedagogs Ludis Dārziņš.
Pedagoģe Dace Lapšāne sacīja paldies saviem lieliskajiem kolēģiem un skolas bērniem. Piešķirot salidojumam priecīgāku noti, viņa atgādināja vienu skolas Ziemassvētku pasākumu, kura laikā svētku rūķim Andim aizdegusies bārda. Nu par šo gadījumu var paspurgt, bet tobrīd visi bija satraukušies. Par laimi, starpgadījums beidzās veiksmīgi. Runātāja atgādināja, cik ļoti jauki skolā allaž bijuši pasākumi un svinības, kuros vienmēr iesaistījās un piedalījās visi. – Domāju, ka pēc pieciem gadiem mēs satiksimies kuplākā skaitā, jo acīmredzot visiem kopīgi jāpiestrādā, lai saaicinātu klasesbiedrus uz tikšanos, – sacīja D. Lapšāne. Arī M. Bašens un pirmā pamatskolas izlaiduma dalībniece Inga Grizāne, stājoties zāles priekšā, atzina – ļoti žēl, ka absolventu šoreiz gaužām maz... – Braucu uz šejieni kā uz svētkiem un mājām. Šeit ir mana bērnība, – sacīja Inga, pasākuma dalībniekiem stāstot dažādus jestrākus atgadījumus no skolas laikiem. Viens no tiem norisinājās kādā 1. septembrī, kad skolā sākusies satraukta rosība, jo pazudis bērns. Izrādās, mazajai pirmklasniecei skolā bija apnicis un viņa, nevienam nesakot, aizgājusi uz mājām. – Paldies visiem, kuri ieradās! Prieks jūs satikt. Ceru, ka šī mums ir svētku diena, – sacīja Inga.
Salidojuma oficiālā daļa noslēdzās ar svētku tortes baudīšanu. J. Circene ieviesa skaidrību, kādēļ uz tās uzdekorēts skaitlis 31, kaut pasākums ir veltīts izglītības iestādes trīsdesmitgadei. Viņa precizēja, ka 1993./1994. mācību gadā tā tika atvērta kā Ozolmuižas sākumskola, bet 1994. gadā tās statuss nomainīts uz pamatskolu. – Bija interesanti un labi satikties ar audzināmo klasi un kolēģiem, ar kuriem tas sanāk retāk. Ar daļu no viņiem mazā kompānijā tiekamies teju vairākas reizes gadā, ar citiem vienkārši sazinos. Skolēnu gan šoreiz bija mazāk, – sacīja pamatskolas pēdējā direktore, kura piedzīvojusi visus tās izlaidumus. Viņa novērojusi interesantu sakritību – salidojumus kuplāk apmeklē tieši agrāku gadu absolventi, ne tie, kuri nesen beiguši skolas gaitas. Kādreizējās skolas telpās J. Circene atgriezās ar divējādām sajūtām – prieku un skumjām. Labi, ka ēka apdzīvota, taču žēl par slēgto skolu. Tāpat viņa vēlētos, lai jaunie saimnieki pret vērtīgajām lietām pilī izturētos ar drusku lielāku pietāti. Organizējot pirmo salidojumu pēc pamatskolas slēgšanas, ļoti daudz palīdzējis tieši Brīvzemnieku pagasta pakalpojumu sniegšanas centrs. Par to sarunbiedre ir pateicīga. – Esmu apmierināta, – par satikšanās svētkiem sacīja J. Circene.
Svētku dienas turpinājumā varēja lustēties ballē kopā ar grupu Zeļļi, kas radušies tepat Ozolos.
Vairāk attēlu no Ozolmuižas pamatskolas trīsdesmitgades absolventu salidojuma – Ausekļa mājaslapā, sadaļā Galerijas.
Līgas LIEPIŅAS teksts un foto