Demokrātijas atslēga – pilsoniskā līdzdalība

16.08.2024.

Cik jauki, ka mēs tur bijām! (ziņa/aktualitāte)

Maza, bet svarīga daļiņa no Latvijas kuplās amatierteātru saimes – ar Ausekļa Limbažu teātra karogu dižojas Aldis Bērziņš (trešais no labās), ar Viļķenes amatierteātra karogu – Māriņš Dreiblats, bet Umurgas kolektīvu Kronis visam prezentē Jānis Friclejs

Aizvadītās nedēļas beigās un nogalē arī mūspuses kolektīvi devās uz Valkas pusē notiekošajiem XV Latvijas amatierteātru svētkiem, kam šoreiz bija dots nosaukums (Savs) ceļš. Tradicionālo pasākumu paši teātrinieki mēdz saukt arī par salidojumu, tā uzsverot, cik nozīmīga pasākuma daļa ir satikšanās. Šī ir viena no ievērojamākajām un vienojošākajām nozares norisēm, kaut vai tikai tādēļ, ka pulcē lielu skaitu dalībnieku. Rīkotāji lēš, ka šoreiz tie bija aptuveni 1800 teātra spēlētāji no 139 Latvijas un diasporas amatierkolektīviem.

Amatierteātru svētki notiek reizi četros vai piecos gados, tāpēc tieši šāda tikšanās ir gana reta, lai dalībnieki būtu pēc tās sailgojušies. Bet ir arī ilggadējie teātra spēlētāju, kuri piedalījušies daudzos salidojumos, piemēram, arī 1999. gadā, kad teātriniekus Valka uzņēma pirmo reizi.

Pasākuma dalībnieki pamatā dara trīs lietas – spēlē vai skatās izrādes, bauda kopābūšanu un iepazīst vietu, kur tas viss notiek. Šoreiz izrādes notika ne tikai Valkā, tās bija arī Strenčos, Kārķos, Vijciemā, Lugažos un robežas otrā pusē – Valgā. Ar pāris telpām nepietiek, lai nospēlētu vairāk nekā 40 izrāžu! Teātrinieki tās apmeklēja ar lielu entuziasmu, zāles lielākoties bija stāvgrūdām pilnas. Galu galā viņi brauca, lai skatītos, priecātos, pēc tam apspriestu redzēto, saprasto un, būsim godīgi, arī pakritizētu. Protams, mācīties no citu kļūdām ir grūtāk nekā uz tām norādīt, un amatierteātru aprindās reizēm domas dalās  – bija efekts vai defekts. Arī šoreiz mūspuses kolektīvi ar interesi skatījās, kā citi iestudējuši savulaik viņu izvēlētās izrādes. Tādas svētku repertuārā bija vairākas: Ineses Tālmanes Cerību ēnā, Aivona Menčela Rudenīgais blūzs, Slavomira Mrožeka Atklātā jūrā u.c. Kāpt uz skatuves salidojumā ir īpašs piedzīvojums, jo reti kur publika reaģē tik dzīvi, ja viņiem patīk spēle. Lai to piedzīvotu, starp dalībniekiem bija arī diasporas kolektīvi, kuri nebija žēlojuši laiku un līdzekļus, ar visiem rekvizītiem braucot no Londonas un Birmingemas. Jo cik gan bieži uz amatierteātra izrādi atnāk vairāk par 400 skatītājiem!

Šķita, ka Valka centās ciemiņus nedaudz pārsteigt pirmās dienas vakarā vērienīgā uzvedumā, strūklakā ar gaismu zīmējot projekcijas. Bija arī kārtīgs salūts. Tradicionālo gājienu aizstāja dižošanās ar kolektīvu karogiem – zibakcija. Tās laikā vislielāko atsaucību guva aicinājums uzdziedāt kopā ar labi pazīstamu valcēnieti – mūziķi Ventu Armandu Kraukli. Sestdienas vakara zaļumballe līdz vēlai nakts stundai laikam izcili laba bija ar to, ka izpalika oriģināli elementi. Varbūt kādā brīdī būtu gribējies vairāk redzēt un uzzināt par to, ar ko Valka šķiet unikāla, – Valgas tuvumu. Dalībniekiem no tā parādīja tik vien kā kultūras centru, kur notika dažas izrādes, un viņi paši devās uz igauņu veikaliem, kur pie kādas no kasēm varēja dzirdēt pārdevēju sūdzamies: – Šodien visu dienu ar mani kāds cenšas sarunāties angļu valodā! Nav viegli uzņemt ciemiņus pilsētās, kur iedzīvotāju skaita pieaugums par tūkstošiem diviem ir pamanāms!

Līksmā svētku noskaņā režisore Indra Rube (no labās) kopā ar Umurgas kultūras nama kolektīvu Kronis visam un arī Viļķenes kultūras nama amatierteātra aktieriem

Ausekļa Limbažu teātris ir piedalījies visos 12 salidojumos kopš 1968. gada, kad pasākums norisinājās Smiltenē. Režisore Inta Kalniņa atgādināja, ka sākumā norisē bija aicināti tikai Tautas teātri, bet šobrīd gaidīti ir visi. Atliek vien pieteikties un braukt. Viņasprāt, mūsu novads varēja būt arī plašāk pārstāvēts... Kāpēc pilnā sastāvā aizbrauca tikai limbažnieki, viļķenieši un umurdzieši? Vai citu pilsētu un pagastu kolektīvi neapzinājās, ka arī viņi ir gaidīti? Viļķenes un Umurgas kultūras nama kolektīvu režisore Indra Rube atzina, ka arī viņai radās līdzīgas pārdomas par to, vai amatierteātru kustība novadā nebūtu jāvada mērķtiecīgāk, šajā gadījumā, apzinoties, ka šis ir ļoti nozīmīgs pasākums, kurā jālepojas ar kolektīvu dažādību un bagātību, kas mums ir. Šī nu bija tā reize, kad varēja veicināt jomas attīstību pašvaldības teritorijā, pamudinot doties uz svētkiem un piedāvājot atbalstu, lai interesentiem būtu tāda iespēja.

– Vai, cik jauki, ka mēs tur bijām! – par salidojumu kopumā saka I. Rube. – Ir ļoti svarīgi to piedzīvot, būt iekšā tajā lielumā, radošajā enerģijā un piederēt kopumam. Mēs esam dažādi! Katram ir citāds skatījums, atšķirīgs radošums, iespējas un idejas, un tas bagātina. Kopā sanākšana rada iespēju iepazīties, sadraudzēties, lai vēlāk aicinātu ciemos. Viņa, būdama režisore ar ilgu gadu pieredzi, ir pārliecinājusies, ka tur, kur satiekas teātri, vienmēr valda draudzīga, labvēlīga attieksme citam pret citu un ir sajūta, ka esi savējo vidū. 

Linda TAURIŅA

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks