Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

04.01.2023.

Pašvaldību likums pieņemts, nākamais izaicinājums – to piemērot (ziņa/aktualitāte)

1. janvārī stājās spēkā jauns pašvaldību likums. Tā pirmajā rindkopā nosauktais mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī līdzsvarotu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Vai izmaiņas palīdzēs mērķi sasniegt, droši vien rādīs laiks. Tā sprieda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, kuri aicināja medijus uz sarunu par to, kādas ir izmaiņas likumā un to gaidāmā ietekme. 

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vispirms ieskicēja šī gada izaicinājumus pašvaldībām kopumā. Viens no allaž aktuāliem jautājumiem ne tikai jaunā likuma kontekstā ir par finansējumu dažādu funkciju nodrošināšanai. Arī jaunajā likumā norādīts, ka vietvarām ir funkcijas, kam finansējums jāatrod pašu budžetā, ja likums tām neparedz valsts atbalstu. Citas var pildīt brīvprātīgi (tikai par pašu naudu). Savukārt pašvaldībām deleģētie uzdevumi jāfinansē valstij. LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča norādīja, ka jaunajā likumā skaidrāk noteikts, ka, paplašinot funkcijas, jānorāda, kāds būs finansējuma avots. Neesot gan īsti izskaidrots, kā notiks to funkciju finansēšana, kas valstij un vietvarām ir dalītas.

G. Kaminskis noliedza dažu amatpersonu medijos pausto apgalvojumu, ka pašvaldības praktiski ir pārfinansētas. Tiek lēsts, ka šogad to finansējums kopumā pieaugs par 300 miljoniem. Tas izklausoties labāk, nekā būs patiesībā. Šo apgalvojumu runātājs pamatoja, uzskaitot, par cik pieaugs izdevumi dažādās pozīcijās. Energoresursu sadārdzinājums izmaksās 120 miljonu eiro, sociālajai jomai vajadzēs vēl papildu 20, preču un pakalpojumu sadārdzinājums prasīs aptuveni 100, vairāk vajadzēs brīvpusdienām skolēniem un citām funkcijām. Ietekme būs arī minimālo algu pieaugumam no 500 līdz 620 eiro mēnesī. LPS lēš, ka tas kopumā izmaksās apmēram 35 miljonus eiro. Pašvaldībās atalgojums esot zemāks nekā vidējais valstī, gana daudz darbinieku saņemot tieši minimālo algu. Viņš ieminējās arī par kādu aktuālu jautājumu – ar pašvaldībām neesot skaidri izrunāts par izmaksām, kas saistītas ar gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Kad visus izdevumus skaita kopā, droši vien savācas lielāka summa par 300 miljoniem.

Izmaiņas komentēt uzņēmās Limbažu novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja Aiga Briede. Viņa arī uzsvēra, ka to, cik likums veiksmīgs, pilnībā var novērtēt tikai praksē – sākot piemērot. – Joprojām nav atbilžu uz daudziem jautājumiem, kā saprast normas, kas ar tām domāts, – teica juriste. Semināros pašvaldības darbiniekiem pilnīgu skaidrību neesot guvusi. Pārmaiņu ieviešanai ir noteikti atšķirīgi pāreju laiki – dažām puse gada, citām – viens vai divi. Sarunbiedre atzina, ka viņai būtu komentārs par katru likuma pantu. 

Likumā liels uzsvars likts uz cilvēku līdzdalības veicināšanu pašvaldības darbā, lēmumu pieņemšanā. Veidot iedzīvotāju padomes nav obligāta prasība, bet A. Briede uzskata, ka tās būtu noderīgas. – Ir daudzi jautājumi, kuros pašvaldībai jānodrošina konsultācijas ar iedzīvotājiem. Šis ir veids, kā to darīt, – sprieda juriste. Piemēram, varētu aicināt cilvēkus izteikt priekšlikumus par līdzdalības budžetu. No 2025. gada noteikta pašvaldības budžeta daļa būs jāatvēl iedzīvotāju rosināto ideju īstenošanai. Paredzēts, ka cilvēki izteiks vēlmes, notiks balsošana un tad pašvaldība īstenos projektus. Tomēr konkursu var rīkot un naudu dalīt dažādi. A. Briede uzskata – ja izveidos iedzīvotāju padomes, teiksim, katrā pagastā un pilsētā, vajadzēs koordinatoru, kurš ar tām strādās. Likums ļauj rīkot vietējos referendumus un publiskās apspriešanas, ko var rosināt arī iedzīvotāji. Rodas jautājums – vai tiešām arī viens pilsonis varēs nākt uz domi ar šādu priekšlikumu? Likumā norādes nav. A. Briede spriež, ka iniciēšanas praktiskā norise būs jādefinē saistošajos noteikumos. 

Izmaiņas skar arī to pieņemšanu. Daļa saistošo noteikumu nebūs jāiesniedz apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tie stāsies spēkā līdz ar publicēšanu Latvijas Vēstnesī. A. Briede pauda uzskatu, ka šai medaļai ir divas puses, – it kā pašvaldībai ir lielāka rīcības brīvība, bet arī jāatzīst, ka ministrija veica zināmu kvalitātes kontroli. Varētu būt tā, ka saistošo noteikumu kvalitāte dažādās pašvaldībās atšķirsies. Turpmāk iedzīvotājiem būs obligāti jādod divas nedēļas, lai piedalītos noteikumu izstrādē (izteiktu viedokli). Te gan juriste saskatīja risku – ja cilvēki rosinās lietas, ko augstākstāvoši normatīvie akti ierobežo, un domei nāksies tās noraidīt, var gadīties, ka viņi zaudē motivāciju piedalīties procesā. – Iedzīvotājam radīsies jautājums, kāpēc viņam vispār kaut ko prasa. Droši vien pirms tam būs jāveic rūpīgs skaidrojošais darbs, – lēsa juriste. 

Ir arī izmaiņas, kas skar darbiniekus. Izpilddirektoru dome turpmāk apstiprinās amatā uz pieciem gadiem, pēc tam deputātiem būs jālemj par pilnvaru termiņa pagarināšanu. Kā obligāta prasība šim amatam noteikta augstākā izglītība. Pārejas periodā (pusgada laikā) var amatā apstiprināt līdzšinējo izpilddirektoru. – Bet viņam ir jāpiekrīt līguma grozījumiem, – norādīja A. Briede. Terminēts līgums izpilddirektoru nostāda neizdevīgākā pozīcijā. Darba līguma izbeigšanas gadījumā pēc pieciem gadiem var gadīties, ka viņam būs ierobežotas iespējas strādāt novadā, jo interešu konflikta dēļ nevar ieņemt amatus arī privātuzņēmumos, ar ko domes vārdā slēgti līgumi, jo izpilddirektora paraksts ir teju zem katra. Tāpat noteikts, ka darbiniekus iespējams pārcelt citos amatos pašvaldības ietvaros. Arī tādā gadījumā jāraugās, lai netiek aizskartas viņu tiesības. Iecere gan ir laba – motivēt cilvēkus veidot karjeru pašvaldībā, piedāvājot viņiem plašākas iespējas. 

Likumā skaidri ierakstīta norma, ka pašvaldības var lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā. Lai gan tā dublē Azartspēļu likumā pausto, teikums negarantē, ka vietvaru neiesūdzēs tiesā par viena konkrēta uzņēmējdarbības veida ierobežošanu. – Interesanti, ka darba grupa bija normu no likuma izņēmusi dublēšanās dēļ, bet Saeima atkal iekļāva, – piebilda A. Briede. 

Dažs pasākums, ko plāno ieviest ar šo likumu, Limbažu novadā jau tiek īstenots. Piemēram, valsts paģēr izveidot pašvaldības policiju. Izrādās, Latvijā 10 pašvaldībās tādas nebija! Obligāti jānodrošina atskurbināšanas pakalpojums. Mūsu pašvaldībai par to ir līgums ar Sarkano Krustu. A. Briede teica, ka ar to, iespējams, pietiks, atskurbtuve jābūvē nebūs. Tāpat likumā ir augstākas prasības pret darbu ar jauniešiem, kas novadā jau tiek pildītas. 

Linda TAURIŅA

Aptauja

Vai jums ir veicies loterijās?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks