Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

31.03.2023.

Kapsētas dabā un digitālajā vidē (publikācija)

Limbažu kapsētās, tostarp Jūras ielā, pērn apbedīti 138 iedzīvotāji

Kapu kopšanas tradīcija mūsu valstī ir ļoti dziļa, tā pat iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Dzīvē neizbēgami pienāk brīdis, kad nākas gādāt aizsaulē aizgājušajiem tuviniekiem mūža mājas. Kā pie tām tikt, kurš ir atbildīgs par to uzturēšanu kārtībā un vai sabiedrībā kapu kultūras līmenis ir gana augsts? Kā notiek kapsētu digitalizācija, un kāds no tās ieguvums? Savs viedoklis par kapsētām, došanos mūžībā un nākotnes tēmu kolumbāriji ir arī iedzīvotājiem.

Cilvēkiem jābūt atbildīgākiem

Limbažu apvienības pārvaldes vadītāja vietnieks Edmunds LIEPIŅŠ ir pārliecināts, ka vismaz tuvākajā desmitgadē Limbažu kapsētās vietu būs pietiekami. Saskaņā ar kadastra sistēmas datiem Limbažos Jūras ielas jauno kapu teritorija ir aptuveni 2,9 ha, veco kapu – 5,9 ha (ar retiem izņēmumiem pieejami tikai virsapbedījumi). Savukārt pareizticīgo kapi Dzegužu ielā aizņem aptuveni 0,89 ha, turklāt tiem piegulošā teritorija pieder pašvaldībai. 

Vismaz pēdējos gados apbedījumu skaitā Limbažu kapsētās nav vērojamas krasas svārstības. 2019. gadā tajās apglabāti 134, 2020. – 129, 2021. – 136, bet pērn – 138 cilvēki. Zīmīgi, ka Covid-19 pandēmijas gadi šajā ziņā īpaši neizceļas. Ņemot vērā, ka ļaudis izvēlas tuviniekus kremēt, rodas jautājums, vai ar laiku būs vajadzīgi kolumbāriji jeb vietas, kur glabāt urnas ar aizgājēju pelniem. E. Liepiņš teic, ka nākotnē šādu iespēju neizslēdz, bet pagaidām par to nav domāts. Turklāt šāda objekta ierīkošana nemaz nav tik vienkārša, jo jāveic gan būvniecības darbi, gan jāgādā par tā apsardzi.

Ja kapsētā jau ir ģimenes kapi un tajos ir brīva vieta, atdusas vietas atrašana, protams, ir vienkāršāka. Savukārt, ja tie ir pilni un vēl nav pagājis likumā noteiktais laiks, pēc kura var veikt virsapbedījumus (20 gadu, atsevišķos gadījumos ar Veselības inspekcijas atļauju – 15), jāmeklē cita vieta. Lai personu varētu apbedīt, piemēram, Limbažu kapsētās, tai jābūt deklarētai Limbažu novadā. Tomēr ir iespējams, ja citviet deklarētas personas piederīgie vērstos pašvaldībā ar pamatotu rakstveida iesniegumu par radinieka apbedīšanu šeit, to varētu atļaut. Tas gan nebūtu vienpersonisks lēmums. 

Kapavietas atrašana un personas apbedīšana ir vienreizējs pasākums, tomēr par kapavietu uzturēšanu un kopšanu jāgādā ilgtermiņā. Ja ir noslēgti līgumi par kapavietu piešķiršanu, par to atbildīgās personas ir zināmas. Limbažu novada pašvaldības 2021. gada 28. oktobra saistošie noteikumi Nr. 23 Par kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu Limbažu novadā gan reglamentē kapavietas uzturētāja pienākumus un teritorijas nekopšanas gadījumā paredz pat tās nolīdzināšanu, tomēr E. Liepiņš lēš, ka sodīt par kaut kā neizdarīšanu kapos tomēr ir nedaudz nepieņemami. Cilvēkiem pašiem būtu jābūt saprotošākiem un pretimnākošākiem. – Savu piederīgo kapavietu sakopšanas kultūra Limbažos ir uz desmitnieku, bet šajā procesā radušos atkritumu iznešana un izmešana – ar mīnuszīmi. Tajā pašā laikā ļaudis sūdzas, ka viss ir slikti – nokritušam zaram pārkāpt pāri grūti, sniegs traucē, zāle par garu, ūdens vai smiltis par tālu… – viņš vērtē situāciju Limbažu kapos. Cilvēki labi zina, ka lapu kaudzēs nedrīkst mest apmales, plastmasas maisus, stiklus, sveces un tamlīdzīgus priekšmetus, bet to neievēro. Tāpat mēdz ar savāktajām lapām apbērt citas kapavietas vai netālu no kapličas esošo nogāzi uz stāvlaukumu…

Kā pret to cīnieties? Varbūt īstenot kādus izglītojošos pasākumus? – Tie nedarbojas, – atzīst amatpersona. Kapos bijusi zīme, ka konkrētajā vietā atkritumus izmest nedrīkst. Tā izrauta, nosviesta zemē un apbērta ar gružiem. Atvērts paliek jautājums, vai tiešām arī šādā vietā pašvaldībai būtu jāiegulda līdzekļi novērošanas kameru ierīkošanai. E. Liepiņš arīdzan uzskata, ka kapsētu apsaimniekošanā iesaistīto struktūrvienību darbiniekiem nav jāskrien aiz katra cilvēka un jāvāc atkritumi.

Digitalizācija nav gadiem ilgs process

Iepriekš minētie pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka kapu apsaimniekotājs pats vai tā nolīgtais pakalpojumu sniedzējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Viens no mūsdienīgiem veidiem, kā to izdarīt, ir kapsētas digitalizēt. SIA Cemety projektu vadītāja Marta RONE stāsta, ka no 14 Limbažu novadā esošajām kapsētām šobrīd digitalizētas sešas – Alojā, Ārciemā, Limbažos, Pālē, Staicelē un Vidrižos. 

Digitalizācijas darbs sastāv no trim posmiem. Vispirms notiek teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana. Pēc tās mērnieku failus augšuplādē sistēmā, sagatavojot platformu turpmākajam darbam, proti, datu inventarizācijai. Uzņēmuma darbinieki ar mērnieku sagatavotajām kartēm (papīra formātā) dodas izstaigāt pilnīgi visu kapsētu, nomēra katru ģimenes kapavietu, no pieminekļiem, krustiem, plāksnītēm noraksta visus redzamos datus, bet pēc tam tos ievada datorā. Tad uz kapsētu sūta kvalitātes kontrolieri, kurš ar planšetdatoru vēlreiz teritoriju izstaigā un pārbauda, vai pierakstos nav kļūdu. Katru kapavietu nofotografē un attēlus augšupielādē sistēmā. Kad visa informācija, tostarp sarunās ar kapu pārziņiem un kapu grāmatās iegūtā, ir ievadīta, kapsētu var nodot, apmācīt sistēmas lietotājus (pārsvarā tie ir kapu pārziņi) un aicināt arī iedzīvotājus vietnē www.cemety.lv virtuāli izstaigāt kapsētas un iesaistīties nezināmo kapavietu identificēšanā, kā arī sniegt papildu ziņas. To var izdarīt, nospiežot pogu Datu papildināšana.

Visbiežāk SIA Cemety ar pašvaldībām ir vienojusies par to, ka atsūtīto informāciju uzņēmuma pārstāvji ievada sistēmā paši un piezīmēs ieraksta, no kā tā saņemta un kā pašvaldību pārstāvjiem sazināties ar tās sniedzēju šaubu vai neskaidrību gadījumā. Tāpat pastāv iespēja iesūtīt jaunākas kapavietu fotogrāfijas, jo ne vienmēr Cemety pārstāvju ierašanās brīdī tās ir skaisti sakoptas. – Sistēmā var ievadīt ļoti daudz noderīgas informācijas, bet publiski rādām to, ko kapsētā var redzēt ikviens, – precizē M. Rone.

Cemety projektu vadītāja lēš, ka vidēji izdodas atšifrēt aptuveni 50% kapavietu. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, tā, cik jauna vai veca ir kapsēta. Tāpat, ja uzlikts piemineklis ģimenei, bet ir četras kopiņas, var būt diezgan sarežģīti uzzināt, kurš tieši zem katras apbedīts. Ja vēl kapu pārzinis strādā nesen un viņam mantojumā nav nodotas kapu grāmatas… Pat ja tādas ir, bieži vien tajās var uzzināt mirušās personas datus, kad notikušas bēres, kas apglabājis, bet nav norādīta vieta. Dažkārt vecākās grāmatās minēts, ka kapavieta, piemēram, atrodas četrus metrus no akas pie ozola.

Darba apjoms ir liels, tomēr, ja ar pašvaldību panākta vienošanās par kapsētas digitalizāciju, process neilgst gadiem. Ja kapu kopējā platība ir, teiksim, 10 ha, uzņēmums drošības labad apņemas to paveikt sešos mēnešos. Pieredze rāda, ka mazo kapsētiņu digitalizācija norit diezgan ātri, bet arī lielajās tā notiek bez kavēšanās. Piemēram, pērn uzņēmums pēc aptuveni gadu ilga darba pasūtītājam nodeva trīs lielas Rīgas kapsētas – Pļavnieku, Bolderājas un Jaunciema – kopumā gandrīz 200 ha platībā.

Tēma ar turpinājumu

Aicinājumam piedalīties vispārīgā aptaujā par kapsētām un došanās mūžībā tēmu atsaucās 150 respondentu, lielākā daļa no viņiem jeb 86,7% bija vecumā no 26 līdz 65 gadiem. Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 68,7% aptaujāto atzina, ka tuvinieku atdusas vietas apmeklē un kopj regulāri. 14% to dara tikai kapusvētkos un/vai svecīšu vakaros, bet 14,7% pauda, ka par to gādā citi tuvinieki, draugi vai paziņas. Savukārt četri atbildētāji tam kādu algo. Par senāku senču vai attālāku radu atdusas vietām ir interesējušies 62% aptaujas dalībnieku.

Uz jautājumu, vai kādreiz ir izmantojuši vietni www.cemety.lv un izstaigājuši kapsētas digitāli, divas trešdaļas (67,3%) atbildēja, ka to vēl nav darījuši, bet 6,7% tas neinteresē. 18% vietni ir aplūkojuši tikai intereses pēc bez konkrēta mērķa, vēl 9,3% vajadzīgo informāciju ir tur atraduši, bet 4,7% tas nav izdevies.

Kapavietas izvēle, protams, nav ikdienas vajadzība, bet 46% aptaujas dalībnieku zina, kur par to interesēties, savukārt 54% to vajadzības gadījumā noskaidros. Par savu atdusas vietu nākotnē domājuši daudzi. Teju ceturtdaļa (24%) jau zina, ka viņiem būs vieta dzimtas kapos vai jau sagādājuši jaunu kapavietu, 30% par to ir domājuši, bet konkrētas vietas vēl nav, savukārt 29,3% vēlas, lai viņus kremē un pelnus izkaisa – tātad nepiesaista noteiktai vietai.

Vairāk nekā puse (52%) uzskata, ka par nesakopto kapavietu uzturēšanu jāgādā pašvaldībai, gandrīz trešdaļa (31,3%) – ka to vajadzētu darīt tuviniekiem. Atbildi, ka jārīko talka un jāiesaista līdzcilvēki, izvēlējās 16,7%. Tajā pašā laikā pilnībā pārliecināti, ka kapu nekopēji jāsoda, ir tikai 5,3% aptaujāto. Vairums jeb teju 60% domā, ka katrs gadījums jāizskata individuāli.

Jautājām arī, vai ģimenē un tuvāko draugu lokā ir jārunā par došanos aizsaulē un ar to saistītajiem organizatoriskajiem pasākumiem, piemēram, bērēm. 66% atbildēja, ka to ir vērts darīt, 24% – ka jāskatās, kā cilvēks to uztver, bet 4% – ka tādas tēmas pirms laika cilāt nevajag.

Par kolumbārijiem respondentu domas dalās. Vieni, ņemot vērā kremācijas izplatību, uz to raugās pozitīvi un kā uz loģisku pakalpojumu attīstības ķēdi. Vairāki gan piebilda, ka šāds risinājums varbūt būtu nepieciešams lielajās pilsētās, bet ne laukos. Tāpat diezgan daudz ir to, kuriem šāda aizgājēju pīšļu glabāšana šķiet nepieņemama, jo tā nav latviska tradīcija un galu galā tuviniekiem jāatdusas kopā neatkarīgi no tā, kādā veidā cilvēks apglabāts. – Vai tad zemes trūkst? – jautāja ne viens vien.

Vaicāti par viņiem aktuālajās kapsētās nepieciešamajiem uzlabojumiem, daļa aptaujāto pauda, ka viņus viss apmierina, un apsaimniekotājiem veltīja atzinīgus vārdus. Savukārt vajadzību loks ir diezgan līdzīgs. Iedzīvotāji vēlētos, lai biežāk tiktu izvestas komposta kaudzes un pievestas smiltis, sakopti celiņi un sakārtoti piebraucamie ceļi, nopļauta zāle un izzāģēti sapuvuši koki vai to zari, kas draud uzkrist virsū. Bija rosinājumi pakontrolēt, lai kapsētu konteineros neizmet sadzīves atkritumus. Cilvēki priecātos arī par pārējo novada kapsētu digitalizāciju un informatīvajiem stendiem un norādēm, labprāt izmantotu koplietošanas grābekļus, ķerras un spaiņus. 

Tēma ir ļoti plaša, tāpēc, tuvojoties vasarai, aktīvākajam kapsētu apmeklēšanas laikam, gaidām jūsu priekšlikumus un ierosinājumus par to, kuru novada kapsētu ceļus un neceļus vajadzētu pašķetināt sīkāk. Rakstiet uz e-pastu ieva@auseklis.lv vai zvaniet pa tālruni 28447050!

Ievas OZOLAS teksts un foto

Aptauja

Vai jums ir veicies loterijās?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks