Jānis Zariņš par to, ko citi gidi jums nestāsta (ziņa/aktualitāte)

Limbažnieks Jānis Zariņš uz prāmja atceļā no Hījumā, kur grupai rādīja gan dabu, gan interesantus militāros objektus

Tieši pirms nedēļas bija Starptautiskā tūrisma gidu diena. Tie jau vairāk nekā 14 gadu ir arī limbažnieka Jāņa ZARIŅA profesionālie svētki. Viņš šim amatam nopietni pievērsās 2009. gadā, kad izveidoja SIA Dzīvojam zaļi un aktīvā tūrisma centru pārgājieni.lv. Jānis organizē ne tikai pārgājienus dabā, bet arī ekskursijas grupām un saliedēšanās pasākumus kolektīviem. Viņam ir arī komanda – kad nepieciešams, limbažnieks aicina palīgā kādu no kolēģiem (ir sadarbība ar aptuveni 10 gidiem).

Bet šī Jānim nav vienīgā nodarbošanās. Ikdienā viņš ir SIA Uzdevumi.lv pārdošanas speciālists. Šis nosaukums labi zināms pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem, kuri izmanto portāla Uzdevumi.lv pakalpojumus. Jānis strādā ar 230 skolām, tostarp visām, kas atrodas Limbažu novadā. Turklāt skolēni ir vieni no galvenajiem viņa klientiem arī kā gidam. Pavasaros un rudeņos tieši viņus ved dažādās ekskursijās pa Latviju un Baltijas valstīm. To ir gana daudz. Nereti skolēni tās nopelna, piedaloties kādā konkursā. Vai mūsdienu bērniem ir interesanti, teiksim, dabā, vai viņus ir iespējams aizraut ar to, ko stāsta gids? – Viņus tas neinteresē līdz brīdim, kad tu parādi un pastāsti. Ir jārunā saprotami, turklāt labāk tieši tajā brīdī, kad viņiem nav iespēja par to neieinteresēties, – smej sarunbiedrs. Viņš ir gandarīts, kad dzird, piemēram atsauksmi Mēs vienā dienā par ģeogrāfiju iemācījāmies vairāk, nekā gadu skolā sēžot. Pats apzināti veido ekskursiju programmas tā, lai tās būtu vērtīgas mācību vielas apgūšanai. Protams, tas nenozīmē, ka bērniem tā nav arī izklaide. 

Gids nereti ir arī sava veida psihologs, piemēram, cenšas saliedēt klašu kolektīvus, risināt konfliktus. Šāda situācija bijusi viņa meitas klasē. Bijis arī nopietnāks gadījums – skolēni sadalījās bandās un darīja viens otram pāri, kā vien mācēja. – Vedām viņus uz Tīreļpurvu, veidojām maršrutu ar šķēršļiem un uzdevumiem, “bandu” līderus salikām vienā komandā, – viņš skaidro. Protams, tas neatrisināja visas nesaskaņas, bet situācija uzlabojās. – Bieži dzirdam frāzes par mūsdienu bērniem, kuri ir tādi un šitādi. Mēs bijām tādi paši! Tikai atšķirība ir tā, ka delverības var iemūžināt telefonā, publicēt sociālajos medijos, tāpēc par to uzzinām vairāk. Galvenais – ar bērniem runāt tāpat kā ar pieaugusajiem, uzklausīt, dot padomus, viedokli neuzspiežot, – atbild Jānis uz jautājumu, kā labāk saprasties ar jauniešiem. 

Viņš cenšas bērniem parādīt objektus, kuru fotogrāfijas ir ģeogrāfijas grāmatās. Sarunbiedrs uzskata, ka ģeogrāfam ir plašākais iespējamais redzesloks: – Ģeogrāfija māca, kā pasaule funkcionē, aptverot dažādas jomas, – dabu, vēsturi, politiku, ekonomiku. Uzzini arī šo to no matemātikas, fizikas, ķīmijas. Viņš gan ar bažām skatās uz jauno programmu Skola 2030. Līdz šim ģeogrāfijas apgūšanā viss bijis salikts pa plauktiņiem – priekšmetu mācīja loģiski un sistemātiski. Bet nu ir bažas, ka, izjaucot kārtību, cietīs zināšanas. Pats kopš 3. klases zinājis, ka vēlas būt ģeogrāfs, no 6. klases bija Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas audzēknis, bet nu jau 17 gadu veido uzdevumus bērniem un jauniešiem, kuri sacenšas ģeogrāfijas zināšanās. Jāpiebilst, ka savulaik, piedaloties konkursos un olimpiādēs, Jānis nopelnīja piecas budžeta vietas dažādās augstskolās, kurās par panākumiem var iekļūt bez konkursa.

To, ka viņš ir zinošs šajā jomā, visinteresantāk novērot, kad Jānis pavēsta kādu īpatnēju faktu. – Bērniem patīk šādi sīkumi, piemēram, tas, ka Brīvības cīņu laikā mēs karojām pret lietuviešiem, divus nošāvām un 20 saņēmām gūstā, – stāsta gids. Tas ir maznozīmīgs vēstures moments, bet, iespējams, palīdzēs atcerēties lielos notikumus. Jānis arī savos pārgājienos grupām stāsta, kā kurā vietā dzīvo cilvēki, kur strādā, noskaidro dažādas amizantas lietas. – Man patīk mazie, bet interesantie nieki, tas, ko tūristiem bieži vien nestāsta un nerāda, – atzīst sarunbiedrs. 

Viens no tūrisma žanriem, kas gidu īpaši saista, ir militārie objekti. Ne visi ir labi zināmi un apmeklēti, bet limbažnieks, protams gan atrod, gan parāda citiem. Aizraujošoi šķiet, ka tos apvij noslēpumainības aura, savulaik tie nebija pieejami katram. Par militāro tūrismu interese Jānim savulaik radās Mangaļsalā Rīgā. Ekskursijas pa to bunkuriem joprojām ir ļoti populāras. Limbažnieks aicina sekot informācijai savā mājaslapā un pievienoties. 

Reizēm gidam ir arī neierastāki uzdevumi. Piemēram, viņš Carnikavā nekustamā īpašuma aģentiem stāstīja par ciemu, lai viņi pēcāk, tirgojot rindu mājas, varētu teikt: – Lūk, te jums būs laba skola, transports uz Rīgu, šādi un tādi veikali, atpūtas iespējas un tā tālāk. Vispirms viņš ir cilvēku ģeogrāfs.

Vēl viena nozīmīga Jāņa darbības joma ir politika, par ko ir gatavs runāt vienmēr un daudz. Limbažnieks darbojas virknē organizāciju, kuru mērķis ir uzlabot dzīvi, risinot problēmas, veicinot attīstību. Viņš ir Latvijas Dabas tūrisma asociācijas biedrs un Pierīgas tūrisma asociācijas padomes loceklis. Mārupes un Limbažu uzņēmēju konsultatīvās padomes loceklis, kā arī Mārupes novada izglītības un jaunatnes konsultatīvajā padomē cenšas risināt savas meitas skolā sasāpējušos jautājumus. – Lai rosinātu pārmaiņas, bija jārunā pašvaldības līmenī, – skaidro sarunbiedrs. Viņa pārliecība ir, ka cilvēks var ietekmēt notiekošo, bet jāsaprot, ka politika ir smags darbs. – Jā, bieži “aplauzīsies”, nevarēsi panākt, ko vēlies, bet ar laiku vai nu kādam “uzkritīsi uz nerva”, vai kļūsi par labu draugu. Politika ir darbs, un jebkurā darbā ir jāstrādā.

2008. gada oktobrī viņš iestājās partijā Visu Latvijai. Viss sākās ar dalību protesta akcijā pret Krievijas iebrukumu Gruzijā. Piketā saticis kādu paziņu – saprātīgu cilvēku, ne būt ne radikālu, kura, izrādījās, ir tās biedre. Jānis nosmej, ka šobrīd reizēm viņam pat gribētos, lai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK dažos jautājumos paustu stingrāku nostāju. Tomēr jāsaprot, ka politika ir kompromisa māksla, piemēram, viņš uzskata, ka ikreiz, kad tas ir iespējams, jāmeklē kopīga valoda ar koalīcijas partijām. Palikšana opozīcijā politiķim mērķu sasniegšanu neveicina. – Ir lietas, ko varu ietekmēt ar savu viedokli un labu pamatojumu. Mūsu partijā ieklausās ierindas biedros. Tikai pašam jāvirza sava ideja uz priekšu, neviens tavā vietā neko nedarīs, – uzsver sarunbiedrs. Un vēl jāatceras, ka ne vienmēr biedri domā vienādi. Jānis savulaik piedalījās piketā, neatbalstot Jāņa Dombravas iniciatīvu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam. Viņam reizēm skumji, ka nacionāļiem ir uzlikts sava veida zīmogs. Viņiem biežāk pārmet par to, pret ko viņi iestājas, bet nenovērtē, ko izdarījuši, būdami par, teiksim, ģimenēm, mazajiem uzņēmumiem un citām lietām, kas veido to latvisko Latviju. Lūk, tā ir partijas pamatvērtība.

Lindas TAURIŅAS teksts un foto

                                                                                        

Kur doties šovasar? 
– Jābrauc uz Mazirbi Kurzemē un jāiet uz Kolku. Tas būs aptuveni 28 km pārgājiens pa brīvdabas muzeju. Ceļš vedīs gar jūru un mežu, cauri visiem piekrastes lībiešu zvejniekciemiem, arī kādreizējām padomju armijas karabāzēm. Jānis iesaka maršrutu veikt divās dienās.