Fokusa grupās spriež par novada tūrisma tagadni un nākotni (ziņa/aktualitāte)

Moderatores Agita Līviņa un Iveta Druva-Druvaskalne tikšanās laikā aicināja dalībniekus piedāvāt savas idejas kultūras tūrisma attīstības veicināšanai. Lūk, rezultāts! Visas tiks apkopotas

Turpinās Limbažu novada tūrisma attīstības stratēģijas izstrāde, ko vada pašvaldības aģentūra LAUTA. Plānots, ka tā noslēgsies ar sabiedrisko apspriešanu un apstiprināšanu rudens pusē. Šobrīd tiek vākta informācija, uz ko balstīs tūrisma nākotnes vīziju, mērķus un uzdevumus. Ikvienam ir iespēja dot savu pienesumu, aizpildot aptaujas anketas, kas sagatavotas trīs kategorijās – vietējiem iedzīvotājiem, viesiem un jomas uzņēmējiem. Taču vēl interesentiem bija iespēja paust viedokli trīs fokusgrupu diskusijās. Ciklu atklāja nākotnes darbnīca, kurā pulcējās kultūras, izziņas un radošā tūrisma jomas pārstāvji, kā arī pasākumu organizētāji. Teju 30 dalībnieku vidū bija pašvaldības darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī uzņēmēji un citi interesenti. 

Fokusa grupu vadīja moderatores Dr.oec. Agita Līviņa un Mg.geogr. Iveta Druva-Druvaskalne – Vidzemes augstskolas (ViA) profesores un pētnieces tūrisma jomā, ar kurām LAUTA sadarbojas stratēģijas izstrādē. Viņas ieskicēja pirmos secinājumus, kas radušies, pārskatot aptaujas un citus datus, piedāvāja skatu no malas par to, kāds mūspusē ir kultūras un izziņas tūrisms. Respektīvi, analizēja šībrīža situāciju un norādīja, ar ko no ekspertu viedokļa var lepoties, kur nepieciešamas korekcijas.      

Profesores secināja, ka Limbažu novadā ir ļoti daudz pasākumu. To parādīja ViA studentu veikta aptauja 2020. gadā, kā arī apstiprina šobrīd notiekošās jau apkopotie dati. Arī pašas, pārskatot informāciju par norisēm, to novērojušas. Viņu ieskatā vairāk uzmanības jāpievērš bagātīgajam nišas (tematisku) pasākumu klāstam – piemēram, arī norises makšķerniekiem vai citu hobiju cienītājiem ir izceļamas un popularizējamas. Tām jābūt viegli atrodamām pasākumu plānā un kalendārā novada pašvaldības mājaslapā. Par to I. Druva-Druvaskalne kopumā izteicās ļoti kritiski. – Nav labi, tur ir liels haoss, – viņa vērtēja. Runājot par informāciju, tika pieminēta novada tūrisma informācijas lapa visitlimbazi.lv, kur trūkstot pilnvērtīga izziņas materiāla par kādreizējā Alojas novada teritoriju. Tāpat esot vēl šur tur, kur tādu vajadzētu ievietot. LAUTA pārstāvji bilda, ka tieši šobrīd tā ir izstrādes stadijā, jo vienuviet jāapvieno uzziņas par visu trīs apvienoto novadu tūrisma piedāvājumiem. Tas prasa laiku, bet viss būs, kā pienākas. Augstskolas pārstāves pozitīvi novērtēja Limbažu novada jauno zīmolu Lir. Tas esot gana saistošs, turklāt ļoti dažādi un plaši pielietojums. Limbažu novads IR radošs, IR patriotisks, IR… Variāciju var būt bez gala. Tas novada popularizēšanai var kalpot labi. 

Vēl I. Druva-Druvaskalne ieteica allaž domāt par to, kā ļoti labos piedāvājumus izcelt un reklamēt. Piemēram, aicinot apmeklētājus uz Nēģu dienu, vajadzētu vairāk uzsvērt to, ka būs iespēja apskatīt tačus un degustēt delikatesi. Esot jāatzīst, ka Carnikavas nēģu svētki Latvijā izskanējuši salīdzinoši skaļāk. Ir jāmeklē piedāvājumā īpašais – Carnikavā taču nav iespēju pastaigāt pa tačiem un tos apskatīt! Dalībniekiem izvērsās diskusija par to, cik svarīga ir piedāvājumu unikalitāte un cik – kvalitāte. Izskanēja doma, ka mūsdienās ļoti grūti izdomāt kaut ko tādu, kā nav nevienam un nekur, tāpēc jātiecas būt labākajiem starp līdzīgiem. 

Savukārt uzņēmējiem jādomā par precīziem piedāvājumu aprakstiem. ViA pētnieces atradušas pat tādus, pie kuriem nav norādīta adrese. Par dažiem uzņēmējiem tā arī nekļūstot skaidrs, vai viņš preci tikai pārdod, vai arī rīko degustācijas, ekskursijas… Vēl viņas aicināja visus tūrismā strādājošos ieskatīties lietotnē Google map. Vai jūs zināt, kas par jūsu uzņēmumu vai iestādi tur teikts? Ja ne, ar steigu jāskatās, jo ļoti daudzi tieši pēc šīm atsauksmēm izvēlas, kurp doties.

Būtiski tūrisma attīstībā ir arī muzeji un kolekcijas. Pētnieces uzsvēra, ka ir labi, ja muzeji ir akreditēti, jo tas ir zināms kvalitātes garants. Pasniedzējas bilda, ka droši vien arī mūsu muzeju kolektīviem ik pa laikam rodas jautājums, vai censties kļūt modernākiem, digitālākiem. – Mans viedoklis ir, ka visos muzejos tas nav vajadzīgs, – ieteica I. Druva-Druvaskalne. Jautājums, kuri ilgtermiņā būs ieguvēji, – modernie vai senatnes elpu saglabājušie, vēl ir atklāts. Vēl esot jādomā par lībisko kultūrtelpu – cik mums ir lībiešu mantojuma, kā tas tiek izmantots un rādīts. Vai mums pietiek jaudas, lai to izceltu? Runājot par personībām, izskanēja jautājums, vai gaišreģis Finks ir mūsējais? Uz to apstiprinoši atbildēja novadpētniece Irīna Noriņa. Veco limbažnieku atmiņās un literatūrā viņš pieminēts pietiekami, ir zināmas vietas, kas saistītas ar Finka biogrāfiju.

Tāpat tika apspriesti citi uzņēmējiem un citādi ar jomu saistītajiem aktuāli jautājumi. Protams, tika pieminēta sadarbība un tas, ka tūrisma pakalpojumu sniedzēji ir cits no cita atkarīgi, jo klienti parasti izmanto vairākus piedāvājumus. Atpūtas kompleksa Meža salas saimnieks Roberts Šilings pauda, ka šādas sarunas varētu notikt biežāk, vēlams – neformālā atmo­sfērā, piemēram, varētu organizēt tūrisma jomas uzņēmēju klubu. 

Vakar uz fokusa grupu pulcējās naktsmītņu saimnieki, bet pēc nedēļas gaidīs tos, kuri strādā aktīvā un dabas tūrisma jomā vai arī vienkārši uzskata, ka viņiem ir kas sakāms. Piedalīties aicināts ikviens!

Lindas TAURIŅAS teksts un foto