Madara, Genoveva
2022. gada 09.augusts

Esam informēti, zinoši, atbildīgi, motivēti!

17.VI

Graudaudzētāji tikās Lauka dienā (ziņa/aktualitāte)

SIA Paparžkalni saimnieks Kristaps Lecis un LLKC Limbažu biroja augkopības speciāliste Brigita Skujiņa iepazīstina Lauka dienu dalībniekus ar piecu gadu pētījuma laikā secināto

Pirms pieciem gadiem Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Limbažu biroja speciālisti Skultes pagasta SIA Paparžkalni saimniekam Kristapam Lecim piedāvāja iesaistīties Lauku atbalsta dienesta un Zemkopības ministrijas atbalstītā pētījumā par dažādiem augsnes pirmssējas apstrādes veidiem, lai pārliecinātos par to priekšrocībām un trūkumiem. Diemžēl kovids izjauca plānus vasarās regulāri rīkot demonstrējuma lauka dienu, kad ar paveikto iepazīstināt citus graudkopjus. Tomēr pētījums turpinājās, un, tuvojoties tā noslēgumam, pagājušajā nedēļā vairāk nekā 30 tuvākas un tālākas apkārtnes zemnieki sabrauca Paparžkalnos, lai iepazītos ar tā gaitu un līdz šim izdarītajiem secinājumiem.

2018. gadā, kad pētījums sākās, Kristaps vēl bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes pēdējā kursa students. Viņš stāsta, ka sadarbība ar LLKC toreiz aizsākusies gluži vai nejauši, tomēr kā jaunajam zemniekam tā bija arī laba iespēja gūt pieredzi un zināšanas, lai strādātu ar jaunām metodēm un tehnoloģijām. Pētījumam saimniecībā atvēlēta pusotra hektāra platība – trīs vienāda lieluma lauki, ko pirms sējas apstrādā atšķirīgi. Vienā pielieto minimālo augsnes apstrādi un iztiek bez aršanas, lauku tikai diskojot. Otrā veic kombinēto apstrādi, kad vienā gadā lauku apar, otrā disko. Savukārt trešo daļu apstrādā tradicionāli – arot. Tie ir bezmaiņas sējumi, kas nozīmē, ka visus piecus gadus pētījuma laukos aug tikai kvieši. Kristaps atzīst, ka noslēguma secinājumus varēs izdarīt tikai rudenī, nokuļot pēdējo no piecām šo gadu gaitā iegūtajām ražām, taču jau tagad skaidrs, ka būs paveikts vērtīgs darbs. – Visus gadus vienā un tajā pašā laukā audzējot kviešus, būsim vēlreiz pārliecinājušies, cik svarīgi ir ievērot augu maiņu. Pirmos trīs gadus nebija izteiktu problēmu, bet pēc tam parādījās dažādas slimības, iespaidīgs ražas kritums. 

Graudaudzētājs ir gandarīts, ka, iesaistoties pētījumā, bijusi iespēja pārliecināties, cik efektīva ir minimālā augsnes apstrāde. Pirms tam saimniecībā strādāts tikai ar tradicionālajām metodēm, bet turpmāk plānots arvien lielākās platībās pielietot tieši jaunapgūto tehnoloģiju. Tā ļauj taupīt laiku, arī līdzekļus, un – kas nav mazsvarīgi – ir videi draudzīgāka. Zemi arot, to pakļauj daudz lielākai ārējo apstākļu ietekmei un auglīgā augsne noārdās ievērojami ātrāk. Minimālajā apstrādē augsni neapvērš, kas sekmīgāk ļauj saglabāt un pat palielināt tās dabīgo auglību, tāpat neveidojas sablīvējumi, uz laukiem nekrājas ūdens. – Tas ir plašs temats, ko dažos vārdos nemaz nevar izstāstīt, – smej Kristaps un piebilst, ka šādai augsnes apstrādei ir arī savi izaicinājumi. Piemēram, parādās jauni nezāļu veidi, līdz ar to jāpiemeklē iepriekš neizmantoti augu aizsardzības līdzekļi. 

To, ka graudaudzētāju vidū interese par jauniem augsnes apstrādes veidiem pieaug, apliecina arī LLKC Limbažu biroja augkopības speciāliste Brigita Skujiņa. – Daudzas saimniecības sāk pāriet ne vien uz šo minimālo, bet vispār bezaršanas tehnoloģiju. Protams, tas prasa papildu agregātus, un cik nu kurš var atļauties… Bet interese ir! Lauka dienu apmeklētāju vidū bija arī tiegažnieks, z.s. Jaunkaijas saimnieks Andis Ramanis. Viņš pēdējos pāris gadu bezaršanas tehnoloģijā sēj ziemājus. Audzētājs atzīst, ka pieredzes ar to vēl pārāk maz, lai dalītos secinājumos, taču ieguvumi jau novērtēti. – Tā ir nozīmīga darbaspēka un laika ekonomija. Rudens jau tāpat ir saspringts, jo jāpaspēj nokult, pēc tam sagatavot augsni ziemājiem. Bezaršanas tehnoloģija ļauj to paveikt ātrāk. Vaicāts, kā iesākās šī sezona, A. Ramanis stāsta, ka saimniecībā apsēts vairāk platību nekā iepriekš. Šogad zemniekiem ļāva apsēt arī laukus, kas iepriekš, ievērojot zaļināšanas prasības, bija jāatstāj papuvē. Eiropas Komisija šādu lēmumu pieņēma līdz ar karu Ukrainā un tā radītajām sekām pasaules pārtikas apgādē. Jaunkaiju saimnieks atmatā atstājis tikai pašus neauglīgākos tīrumus. – Neapsēju tos, kuros būtu pārāk daudz jāiegulda, lai iegūtu normālu ražu. Šogad arī par to bija jārūpējas, jo ar minerālmēsliem jārīkojas taupīgi. 

B. Skujiņa atzīst, ka šogad zemniekiem ievērojamo resursu izmaksu pieauguma dēļ vairāk nekā jebkad jādomā, kā saimniekot iespējami ekonomiskāk. Pagaidām gan, dodoties izbraukumos uz laukiem un vērojot labības tīrumus, nav sajūtas, ka mēslojums būtu taupīts tik ļoti, lai augiem pietrūktu barības vielu. – Lauki ir skaisti, zilizaļi, viss šķiet kārtībā. Lauksaimniekiem jau tas ritms šajā laikā skaidri noteikts – jākopj vasarāji, jāgaida raža, jāgatavo lopbarība. Augkopības speciāliste stāsta, ka zāle, pēc vēsā pavasara sākoties siltākam laikam, auga pietiekami labi, lai nebūtu problēmu ar barības sagatavošanu. Tam piekrīt arī K. Lecis, kurš ir ne vien graudkopis, bet audzē arī gaļas liellopus un gādā sienu mammas Ilonas aitu ganāmpulkam. – Zālājiem jau tas pats, kas graudiem – ziemā var izsalt vai izsust. Bija vietas, kur āboliņa sējumi pēc ziemas bija tādi kā paretinājušies, taču kopumā viss ir normāli. Kristaps bija cerējis līdz brīdim, kad jāsāk gatavot lopbarība, sagaidīt jaunās pļaujmašīnas piegādi. – Pasūtījām četrus agregātus, viens ir atvests, pārējos gaidām. Rūpnīcās viss kavējas, – atzīst zemnieks. 

Agronoms Valdis Valdovskis no SIA RIKK, vaicāts, kā šobrīd klājas un kāds noskaņojums, atbild: – Cāļus skaita rudenī. Tīrumi ir skaisti, vārpas veidojas, tāpēc atliek vien cerēt uz labu ražu un atbilstošiem laikapstākļiem, lai visu nokultu. – Šogad resursu pieaugums vēl nebija tik jūtams, taču lielākās raizes par to, kas būs tālāk, – vai varēsim iesēt ziemājus un ar ko tos pabarosim, – pārdomās dalās V. Valdovskis. Arī K. Lecim neziņa par rudeni šobrīd ir liela. Vajadzētu sākt gādāt minerālmēslus, tomēr to cenas ir tik augstas, ka negribas riskēt, ieguldot lielu naudu, turklāt trūkst piedāvājuma. Tāpat arī graudu cenas staigā, un to, kādas tās būs rudenī, droši zināt nevar. Tiesa, zemnieks spriež, ka pat ja graudus varēs pārdot par izdevīgu samaksu, audzētāju kabatas no tā biezākas nekļūs, jo arī izdevumu būs krietni vairāk. 

Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto

Esi moderns!

Aptauja

Vai gatavojaties apkures sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 2
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu karikatūra 1
  • Karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju