Rauls, Rodrigo
2021. gada 25.septembris

Novadi zaļo

23.IV

Taupīt enerģiju ar jaunu domāšanu

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.” 

Saules paneļi – viens no ietaupījuma veidiem

Pirms gandrīz gada uzņēmuma teritorijā tika ierīkots saules paneļu parks – uzstādīti 182 saules paneļi ar kopējo jaudu 54,6 kilovati. “Mēs tos ierīkojām, lai saražotu elektroenerģiju pašu patēriņam, turklāt ar atjaunojamiem resursiem, tādējādi samazinot iepirktās enerģijas daudzumu. Notekūdeņu attīrīšana saistās ar lielu elektrības patēriņu, un mums šī enerģija ir nepieciešama gan dienā, gan naktī, gan ziemā, gan vasarā nepārtraukti. Mēnesī mēs patērējam ap 90 000 kilovatstundu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā 9000 eiro. Saules paneļi bija viens no veidiem, kā šo patēriņu samazināt. Vēl gan nav pagājis gads, kopš tie ierīkoti, bet zinām, ka, piemēram, vasarā, kad ir visvairāk saules, tie saražo ap 8000 kilovatu mēnesī, kas ir ap 9% no kopējā patēriņa. Protams, rudenī un ziemā šis apjoms ir mazāks, piemēram, arī aizvadītajā decembrī bija ļoti maz saulainu dienu, taču mēs domājam par ieguldījumu ilgtermiņā, jo termiņš, kurā tam vajadzētu atmaksāties, ir 7,5–8 gadi. Izmaksas šīm iekārtām nav mazas – tie ir 1000 eiro par vienu kilovatu jeb kopumā ap 50 000 eiro. Bet, ja runājam par energoefektivitāti, tas nenozīmē ieguldīt un uzreiz arī ieguldīto atpelnīt – tam ir vajadzīgs laiks, un ar to mēs rēķināmies.” Vaicāts, vai nav plānots ierīkot lielāku skaitu saules paneļu, jo teritorija to pieļauj, A. Feldmanis skaidro, ka pēc uzņēmuma aprēķiniem tie varētu būt vēl kādi 20 kilovati, ko šādi saražot, jo kopējais attīrīšanas iekārtu patēriņš ir ap 70 kilovatiem, līdz ar to vasarā, dienas vidū, kad ir spēcīgākā saule, ar šo saules enerģiju to visu varētu nosegt: “Tā ka mums arvien ir šī 20 kilovatu rezerve, ko varētu izmantot, bet mēs uz to raugāmies no cita skatu punkta – kā samazināt kopējo patēriņu, izmantojot arī citus energotaupīšanas veidus.”

Atbildot uz jautājumu, kādus vēl risinājumus uzņēmums ir izmantojis, lai taupītu energoresursus, A. Feldmanis pauž, ka plašajā teritorijā parastie gaismekļi ir nomainīti ar LED apgaismojumu: “Kopējo ieguvumu neesam rēķinājuši, bet tāds noteikti ir. Pašās attīrīšanas iekārtās esam ierīkojuši automātiskās skābekļa padeves iekārtas. Agrāk operators vienreiz stundā atbilstoši monitora rādījumam ar roku nodrošināja lielāku vai mazāku skābekļa daudzumu notekūdeņos, bet tagad to dara iekārtas – pēc vajadzības. Iekārtas arī nodrošina vienmērīgu skābekļa piesātinājumu, kas ir ļoti svarīgi.” 

Plāno iegūt siltumu no notekūdeņiem

Vēl viens risinājums, kā taupīt resursus, ir ēku siltināšana – jaunu veidolu ieguvušas vairākas uzņēmuma ēkas, no kurām viena, kurā uzturas darbinieki, ir nosiltināta. “Ēka celta pagājušā gadsimta 70. gados no silikāta ķieģeļiem, bet pirms mēneša mēs to nosiltinājām un apšuvām ar metāla materiālu, lai taupītu siltumu. Pārējās saimnieciskās ēkas ir vienkārši apšūtas. Vēl plānojam iegādāties jaunu apkures katlu, kas gan līdzīgi kā esošais tiks kurināts ar apkures degvielu, taču tam būs automātisks regulēšanas režīms, kas ietaupīs kurināmo. Un vēl – tā gan ir tālāka nākotnes iecere – vēlamies izmantot notekūdeņus siltuma ražošanai. Piemēram, ziemā notekūdeņu baseinos ir ap +8°C, līdz ar to, izmantojot siltumsūkni, mēs varētu iegūt siltumu. Šis risinājums, protams, prasa papildu zināšanas, bet šādu iespēju esam apsvēruši,” stāsta uzņēmuma vadītājs. 

Viņš piebilst, ka zaļi domāt nozīmē pievērst uzmanību arī apkārtnei – videi, kurā cilvēki strādā: “Apgriezt krūmus, ierīkot puķu dobes nemaz tik ļoti dārgi nesanāk, bet tas uzreiz rada citu sajūtu un arī izskatu uzņēmuma teritorijā, tāpat kā sakārtoti celiņi, ēkas. Tā cenšamies sakārtot vienu vietu pēc otras, lai pašiem apkārtne patiktu. Tas attiecas arī uz tā sauktajiem dūņu laukiem, kuros nonāk notekūdeņu pārpalikumi jeb dūņas. Attīrīšanas iekārtu teritorijā ir izveidots atsevišķs komposta laukums, savukārt viena daļa dūņu nonāk biogāzes stacijā vai uz zemnieku laukiem.”

Par nākotni domājot

“Iespējas iesākto darbu turpināt ir, tikai vajadzīgi līdzekļi,” skaidro A. Feldmanis. “Plānojam iegādāties efektīvākus sūkņus, kompresorus, mums ir vajadzīga jauna centrifūga, kas izcentrē notekūdeņus, nodalot ūdeni no biezās daļas, jo esošā patērē lielus energoresursus. Ir pieejami efektīvāki risinājumi, piemēram, notekūdeņu skrūvju prese. Ceram, ka būs iespēja piesaistīt papildu finansējumu ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projektu nākamajā kārtā. Šobrīd mēs gaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu, kādiem mērķiem finansējumu piešķirs.”

Interesējoties, par kādiem līdzekļiem īstenoti visi uzlabojumi un jaunievedumi, uzzinām, ka tā ir paša uzņēmuma nopelnītā nauda, taču nevis no ūdens un kanalizācijas pakalpojuma pārdošanas, bet no papildu darbiem – no tīklu un pieslēgumu būvniecības, decentralizēto kanalizācijas bedru izvešanas utt. Siltināšanas darbos tādējādi ieguldīts ap 26 000 eiro.   

Vaicāts, vai, samazinot elektrības patēriņu, ieguvums varētu būt tik liels, ka samazinātos ūdens un kanalizācijas tarifs iedzīvotājiem, uzņēmuma vadītājs atzīst, ka arī tas būs ļoti daudz, ja izdosies šo tarifu noturēt pašreizējā līmenī, jo daudzās jomās izmaksas aug – palielinās gan degvielas, gan dažādu materiālu cenas, un uzņēmumam ar to ir jārēķinās.

Agita Puķīte

Foto:
Pirms gada uzņēmuma “Tukuma ūdens” attīrīšanas iekārtu teritorijā tika ierīkots saules paneļu parks – 182 saules paneļi ar 54,6 kilovatu jaudu, kas ļauj samazināt kopējo enerģijas patēriņu par gandrīz 9%.

SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis Ainārs Feldmanis pastāsta, ka ietaupījumu rada arī energoefektīva teritorijas apgaismojuma ierīkošana. Tāpat, lai taupītu enerģiju, sakārtotas un ar metālu apšūtas uzņēmuma 70. gados būvētās ēkas.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Esi moderns!

Aptauja

Kā vērtējat autobraukšanas kultūru Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu karikatūra 1
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 2
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 4

Ieraudzīju – nobildēju