Kad pavasarī vimbas sāk plūst uz nārstu, arī makšķernieki uz vairākām upēm Latvijā sāk plūst straumēm – tās ir Lielupe, Mūsa, Mēmele, Venta. Visās ir noteikti licencētās makšķerēšanas posmi, lai vimbu cope notiktu kontrolēti.

Jau 2006., 2011. un 2016. gadā bija mēģinājumi tīrīt Ventu, jo cilvēki sāka apzināties, ka upe pamazām, bet neapturami aizaug un, ja kaut kas netiks darīts, viss beigsies bēdīgi. Ir 2021. gads, un diemžēl Ventā nekas kardināli nav mainījies.

Bioloģiskā saimniecība “Jaun-Ieviņas” atrodas Vidzemē, Raunas novada Raunas pagastā, netālu no Raunas Staburaga. Saimnieki Uldis un Ineta Rudzīši attīstījuši daudznozaru bioloģisko saimniecību. Tur ganās gan savvaļas zirgi, gan govis un sastopami dažādi putni, tur audzē un pārstrādā cidonijas, audzē dažādus dārzeņus un graudaugus, ražo kokogles un kopj bites. Kopumā viņi apsaimnieko nepilnus 100 hektārus zemes. Sarunā piedalās saimnieks Uldis.

Pesticīdi ir ķīmiskas vielas vai vielu maisījumi, kam piemīt toksiskas īpašības, tāpēc tos izmanto nevēlamu organismu kontrolei un iznīcināšanai, galvenokārt lauksaimniecības kultūru sējumos, bet nevar izslēgt arī to nonākšanu apkārtējā vidē. Par pesticīdu ietekmi uz bitēm stāsta ILZE MEŽNIECE, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle un viena no kampaņas “Dzīvā zeme” organizatorēm.

Saules baterijas elektrībai, LED apgaismojums, iekārtu automatizācija – tie ir tikai daži no risinājumiem, kurus uzņēmums “Tukuma ūdens” ieviesis, lai taupītu energoresursus. SIA “Tukuma ūdens” valdes loceklis AINĀRS FELDMANIS skaidro, ka uzņēmums soli pa solim īsteno tā saucamo zaļo politiku: “Esam sapratuši, ka jāmaina domāšana – gan ikdienā strādājot, gan plānojot uzņēmuma attīstību, un jāliek lietā energoefektīvi risinājumi. Savukārt, lai varētu piesaistīt Eiropas Savienības projektu finansējumu, ir jārāda, ko paši esam izdarījuši, sasnieguši un ieguldījuši. Jau līdz šim paveiktais ir palīdzējis sakārtot septiņus hektārus lielo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritoriju.”