Rauls, Rodrigo
2021. gada 25.septembris

Projekti

Novadi zaļo

Novadi zaļo
Kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem «Kurzemes Vārds», «Saldus Zeme», «Kurzemnieks», «Zemgale», «Tukuma Neatkarīgās Ziņas», «Stars», «Auseklis», «Durva» un «Liesma», kā arī reģionālo televīziju «TV Kurzeme» esam uzsākuši un gada garumā īstenosim projektu «Novadi Zaļo», kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu mūsu mediju platformās internetā, sociālajos tīklos un drukātajā izdevumā, uzrunājot plašu mērķauditoriju Latvijas reģionos.
23.IX

Iepakojums jāizvērtē aizvien rūpīgāk

Uzņēmēji, domājot par savu attīstību, nereti paši pievēršas aprites ekonomikas principiem gan finansiālu apsvērumu dēļ, gan sekojot tirgus tendencēm. Ražotāji pārdomā, lai produkcijas iepakojums būtu pārstrādājams, lai tas būtu ilgtspējīgs un pievilcīgs klientam un atbilstu preču daudzveidībai. Savā pieredzē ar mums dalījās divu uzņēmumu pārstāvji.

vairāk...
Iepakojums jāizvērtē aizvien rūpīgāk
17.IX

Būs jāiet ļoti maziem solīšiem

Lai gan pašvaldības ir vienas no atslēgas spēlētājiem aprites ekonomikas ieviešanā un to loma izcelta arī Latvijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ATIS EGLIŅŠ-EGLĪTIS atzīst, ka pašvaldības centienus ievērot bezatkritumu saimniekošanas principus un vēlmi veicināt aprites ekonomikas ieviešanu tās teritorijā nereti bremzē tieši zināšanu un izpratnes trūkums, tāpēc, viņaprāt, tieši šiem jautājumam būtu jāvelta lielāka uzmanība.

vairāk...
Būs jāiet ļoti maziem solīšiem
15.IX

No sēkliņas līdz zaķītim

"Domā zaļi! Mīli dizainu! Atbalsti vietējo!” – balstoties uz šīm trim vērtībām, SIA “Wooly World” Liepājā no bioloģiskiem audumiem sāka ražot rotaļlietas, vēlāk arī apģērbu mazuļiem. Kā norāda uzņēmuma īpašniece Madara More, šodien ražotāji vairs nevar tā vienkārši visiem pateikt, ka ir zaļi domājoši. Tas tiešām ir jāpierāda ar rīcību.

vairāk...
No sēkliņas līdz zaķītim
13.IX

Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi

Šķiet, ka pēdējos gados sabiedrībā ir augusi izpratne par to, kāpēc, piemēram, jāšķiro atkritumi vai jāsaudzē dabas resursi. Aprites ekonomikas ieviešanā tieši sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. Ieguldījumu var dot arī ekoskolas, kas Latvijā šobrīd ir jau 200. Tāpat arvien vairāk ir zaļā dzīvesveida piekritēju, kas labprāt dalās pieredzē ar plašāku sabiedrības loku un stāsta par to, ka mainīt savu attieksmi un rīcību.

vairāk...
Iemācīt domāt un rīkoties tālredzīgi
20.VIII

Starp senču paražām un mūsdienu ritmu

Modernais lauksaimnieks gribētu paskatīties debesīs un sekot senču laika vērojumu pieredzei, taču realitāte spiež rīkoties citādi. Medzes lauksaimnieks Rolands Dambis saka: “Kad ir laiks, tad darām.” Viņš uzskata, ka vajadzētu jau zemes un stādīšanas darbos ņemt vērā sauli un mēness fāzes, taču laika esot ļoti maz.

vairāk...
Starp senču paražām un mūsdienu ritmu
20.VIII

Lai san, dūc, spindz un sīc

Kukaiņi ir mūsu barības devēji – augļu un dārzeņu apputeksnētāji, ražas gādātāji. “Viņi ir mūsu nākotnes pārtika,” saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Bet pētnieks Nikolajs Savenkovs atzīst: “Kādu laiku cilvēks bez kukaiņiem varētu iztikt, bet, par laimi, visus kukaiņus iznīcināt nemaz nav iespējams. Tāpēc jautājums, vai cilvēks varētu izdzīvot bez kukaiņiem, ir retorisks. Cita lieta, ka cilvēks ļoti ietekmē attiecības starp kukaiņiem. Tāpēc kukaiņus vajag pētīt.”

vairāk...
Lai san, dūc, spindz un sīc
13.VIII

Aptauja par dažādiem vides jautājumiem

Kā jau esat ievērojuši, kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem īstenojam projektu «Novadi zaļo», kurā rakstām par vides jautājumiem un aktualitātēm. Lai novērtētu sabiedrības izpratni par vides tematiku un gatavību pašiem mainīt savu rīcību arī ikdienā, lūdzu atbildiet uz dažiem jautājumiem.

vairāk...
Aptauja par dažādiem vides jautājumiem
11.VIII

Dzīvot un augt kopā ar pļavu

No trīsdesmit procentiem dabisko pļavu, kas vēl bija pirms simt gadiem, Latvijā esam nonākuši līdz mazāk kā vienam procentam. Uz izzūdošās vērtības atjaunošanu mudina Latvijas Dabas fonda (LDF) projekts “GrassLIFE”. Aicinājumam iesēt savu pļavas kvadrātmetru atsaukušies tik daudzi iedzīvotāji, ka pļavas puķu sēklu paciņu visiem pat nepietika.

vairāk...
Dzīvot un augt kopā ar pļavu
11.VIII

Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam

Pilsētas sagūstītam asfalta cilvēkam brīnumaini lieliska varētu būt iespēja pa līčločus izpļautu taciņu doties uz pļavu, kas ir tepat, pilsētas parkā, vai apbūves apņemtā pilskalnā, vai laucītē pie daudzstāvu mājas. Bet tas iespējams vien tad, ja ziedošais zālājs nav pārliekā centībā jau noskūts. Jā, visa zāle pilsētā patiešām nav jānopļauj, saka uzrunātie eksperti. Bet dažviet tas tomēr ir jādara.

vairāk...
Pilsētas zālājam nav jābūt skūtam
22.VII

Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls

Apritējis teju gads, kopš Latvijā senas dabiskas pļavas biotopa saglabāšanai pirmoreiz pielietota inovatīva metode – pārstādīta velēna, lai paglābtu šo vērtīgā biotopa daļu no iznīcināšanas ceļu būves darbos. No Limbažu pagasta “Ērlavām” tā pārvesta uz Virešiem, kur “Ceriņu” saimnieki Gunta un Andris Gavari iesaistījušies Latvijas Dabas fonda (LDF) projektā “GrassLIFE”, atjaunojot savā īpašumā esošās dabiskās pļavas.

vairāk...
Velēna ir dabiskas pļavas donormateriāls
Esi moderns!

Aptauja

Kā vērtējat autobraukšanas kultūru Latvijā?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Filmēt aizliegts!
  • Karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu karikatūra 1

Ieraudzīju – nobildēju