Nelāgi skan, bet ceļu remontdarbiem, kas nupat notiek visās Latvijas malās, jāpateicas Covid-19. Valdība, pēc "kovidlaika" nolemjot sildīt ekonomiku, atrada 75 miljonus eiro, lai straujā tempā sāktu valsts ceļu sakārtošanu. Kāpēc ekonomikas sildīšanai izvēlēts atbalstīt šo jomu, visticamāk, jautājumu nav.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka biotops pats par sevi jau nozīmē aizsargājamu teritoriju, secinājusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte. "Taču tā nav. Man patīk minēt piemēru, ka kapakmens ar ķērpi arī ir biotops – dzīvotne šim konkrētajam ķērpim."

Vēl pirms pārdesmit gadiem šaurs bija to produktu klāsts, kuri pārdošanai tapa mājas apstākļos, turklāt tos lielākoties tirgoja paslepšus. Cilvēki zināja, pie kura kaimiņa meklēt svaigi nožāvētu reņģīti vai kūpinātu cauraudzīti, kurās mājās var nopirkt piena produktus bez E vielām, kurai saimniecei pasūtīt torti.

Mednieku un makšķernieku klubs (MMK) «Skulte» ir viens no mūspuses lielajiem kolektīviem. Tā biedra Almanta Lediņa īpašumā Stienes pusē kolektīvam iekārtota mednieku māja, precīzāk, divas. Vienā ir dīrātava, bet otra ir saviesīgais nams, kurā viņiem pulcēties, pēc sekmīgām medībām gatavot un ieturēt kopīgas maltītes.

Šis gads ir citāds gan tiem, kuri pelna iztiku, strādājot tūrisma jomā, gan tiem, kuriem dzīvi bez ceļošanas grūti iedomāties. Kad parādījās pirmās ziņas par Covid-19 izplatību pasaulē, daudzi nenojauta, ka tas varētu ietekmēt arī viņus un ievērojami izmainīs nākotnes plānus. Tie, kuri bija devušies ceļojumos gada pirmajos mēnešos, priecājās, ja izdevās atgriezties laikus, pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas. Pārējiem bija jāsamierinās, ka plānotā atpūta izpaliks, vai jācer, ka situācija mainīsies. Šobrīd tas ir noticis, robežas ir atvērtas, uz virkni valstu atsākušies lidojumi.