Sibilla, Teika, Lita
2021. gada 19.maijs

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Projekti

Novadi zaļo

Novadi zaļo
Kopā ar citiem reģionālajiem laikrakstiem «Kurzemes Vārds», «Saldus Zeme», «Kurzemnieks», «Zemgale», «Tukuma Neatkarīgās Ziņas», «Stars», «Auseklis», «Durva» un «Liesma», kā arī reģionālo televīziju «TV Kurzeme» esam uzsākuši un gada garumā īstenosim projektu «Novadi Zaļo», kas paredz vides tematikai veltītu publikāciju kopīgu sagatavošanu un publicēšanu mūsu mediju platformās internetā, sociālajos tīklos un drukātajā izdevumā, uzrunājot plašu mērķauditoriju Latvijas reģionos.
23.XII

Notekūdeņus jāiemācās lietderīgi izmantot

Notekūdeņu izpēte Latvijā ir vēl bērnu autiņos, taču jāsaprot, ka atkritumu, tostarp notekūdeņu, lietderīga otrreizēja izmantošana ir tuvas nākotnes dienaskārtībā.

vairāk...
Notekūdeņus jāiemācās lietderīgi izmantot
23.XII

Deguns neļaus samelot

Pašvaldību atļautos decentralizētās kanalizācijas sistēmu risinājumus lielā mērā ierobežo bažas par iedzīvotāju apzinīgumu – noprotams pēc Saldus novada būvvaldes vadītājas Ingrīdas Andersones skaidrojuma.

vairāk...
Deguns neļaus samelot
09.XII

No notekcaurulēm – uz jūru…

“Visas upes plūst uz jūru... Tāpēc nospraudām mērķi izdibināt, cik efektīvi tiek izmantota liela nauda, lai jūrā ieplūstu iespējami tīrs ūdens,” par šoruden publiskoto revīzijas ziņojumu saka Valsts kontroles padomes loceklis un par pašvaldību revīzijām atbildīgā departamenta direktors EDGARS KORČAGINS.

vairāk...
No notekcaurulēm – uz jūru…
09.XII

Jāatšķetina kanalizācijas cauruļu mudžekļi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” paredz, ka pašvaldībām līdz 2022. gadam jāizveido decentralizētās kanalizācijas reģistrs un apsaimniekošanas sistēma. Tomēr šis jautājums nav atrisināts, var secināt pēc sarunām ar novadu atbildīgajiem speciālistiem.

vairāk...
Jāatšķetina kanalizācijas cauruļu mudžekļi
20.XI

Jābūt saimnieka attieksmei

Dabas aizsardzības jautājumi gadu no gada pasaulē kļūst arvien aktuālāki. Ar tiem saistīto politiku Latvijā īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar savām padotības iestādēm – Valsts vides dienestu (VVD), Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), Vides pārraudzības valsts biroju (VPVB) un citām, bet par pašvaldību lomu dabas aizsardzībā runājāmies ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci vides aizsardzības jautājumos SANDRU BĒRZIŅU.

vairāk...
Jābūt saimnieka attieksmei
20.XI

Pienākums pret vietu, kur dzīvo

“Daba mums devusi skaistu vidi, un mūsu uzdevums ir to sargāt, saglabāt, uzturēt un nodrošināt, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem,” saka Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe, uzsverot, ka Raunā ir daudz tūristu, kas apmeklē dabas takas un Raunas Staburagu, tāpēc pēdējos gados mērķtiecīgi tiek strādāts, lai sakoptu un labiekārtotu vidi.

vairāk...
Pienākums pret vietu, kur dzīvo
11.XI

Darīt var daudz, bet nav obligāti

“Latvijas likumdošana tieši vides jomā ir ļoti interesanta, un pašvaldības ir noliktas duālā situācijā,” atzīst Cēsu novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes projektu vadītāja Inta Ādamsone, kuras amata nosaukumā savulaik bijis minēts arī “vides speciāliste”.

vairāk...
Darīt var daudz, bet nav obligāti
11.XI

Upē viens nav karotājs

Latvijas lašupēs rudenī ir lieguma laiks, kas turpinās līdz pat 31. decembrim. Bet jau nākamajā dienā noteiktos Gaujas un Braslas posmos sāksies lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, ko nodrošina Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, kurā apvienojušās 11 Gaujas upes baseina pašvaldības.

vairāk...
Upē viens nav karotājs
28.X

Maluzvejniecības vilinājumu iznīdēt nevar

Rudens mēnešos spēkā ir lašveidīgo loma paturēšanas liegums. Taču zivju nārsta laikā ir tik kārdinoši ar mazu piepūli tikt pie treknas zivs uz pannas. To zina arī Valsts vides dienestā, tāpēc pašlaik pastiprināti kontrolē zveju iekšzemes un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, stāsta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas Resursu kontroles sektora galvenais inspektors Valērijs Štraubis.

vairāk...
Maluzvejniecības vilinājumu iznīdēt nevar
28.X

Jābūt kārtīgam saimniekam

Pieaugot iedzīvotāju interesei par aktīvo ūdenstūrismu un atpūtu pie iekšējiem ūdeņiem, upēm un ezeriem, tajos makšķerējot, laivojot, peldoties, ūdenstilpēs bieži tiek pamanītas dažādas problēmas. To cēlonis galvenokārt ir cilvēka ietekme uz dabu, norāda iekšējo saldūdeņu pētnieks Matīss Žagars. Viņš uzskata, ka problēmas, kas rūp cilvēkiem, ir jārisina prioritārā kārtā, jo tas ir iesākums stāstam par ekosistēmas saglabāšanu un cilvēku lomu tajā. “Ir jādara tā, lai ekosistēma būtu līdzsvarā, bet, lai to panāktu, daudz kas ir atkarīgs no saimnieka un saimniekošanas metodēm,” pauž M. Žagars.

vairāk...
Jābūt kārtīgam saimniekam
Esi moderns!

Aptauja

Vai atklājāt savu peldsezonu?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu tautasdziesmas 1
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 2
  • Karikatūra 2

Ieraudzīju – nobildēju