Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam viens no vadmotīviem ir neatstāt pašplūsmā demokrātijai, drošībai un kultūrvides saglabāšanai tik svarīgu jomu kā informācijas telpa. Kā viens no Latvijas mediju politikas pamatprincipiem ir norādīta daudzveidība, ko nepieciešams saglabāt. Starp tiem, kuru pastāvēšana ir svarīga, kas būtu stiprināmi un atbalstāmi, nosaukti arī reģionālie mediji.

Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Ja šķiet, ka lielie plūdi, piemēram, Krievijas ziemeļaustrumos vai mūžam ūdeņu apskalotajā Venēcijā, mūs īsti neskar vai ka klimata pārmaiņas ir vien cikliski dabiskas un uz laiku, tad, ieklausoties zinātnieku teiktajā, viedokli nākas mainīt.

Kurzemē nav daudz nevalstisko organizāciju, kuru darbība vērsta tieši uz vides aizsardzību. Taču Liepājā jau gandrīz 15 gadus aktīvi darbojas biedrība “Radi vidi pats”, kuras nosaukums ietver ideju – ar praktisku rīcību pievērst uzmanību globālām problēmām. Laura Grundmane ir viena no enerģiskākajām biedrības aktīvistēm.

Kopš lietavām ūdens līmenis dīķos jau mazliet nosēdies, tomēr tas arvien vēl ir augsts. To par savējo Limbažu pagasta «Jaunlauru» īpašumā saka arī lādezerietis Andris Grizāns. Faktiski dīķa īpašniece ir sieva Natālija, taču par to pastāvīgi rūpējas vīrs.

Umurgas pagasta pārvaldē pie "apaļā galda" tiekamies ar tās vadītāju Pēteri MAGONI, sociālo darbinieci Lindu PŪPOLU, ēku un apsaimniekojamās teritorija pārzini Valdi KANDERU un zemes ierīcības speciālistu Imantu JAKOVĻEVU. Pārvaldes vadītājs piemin, ka Umurgas pagastu vada kopš 1996. gada, kad vēl pastāvēja Limbažu rajons, tam bija savi deputāti un budžets.