Bērnam sāp zobiņš. Viņš histēriski raud. Vecāki bērnu ved pie zobārsta. Taču izrādās, ka dežūrārsts nav pieejams, bet privātprakses sniedz maksas pakalpojumus. Redzot bērna mokas, vecāki ir arī gatavi samaksāt lielu naudu kaut par piena zobiem, lai tikai pārtrauktos akūtās, nepatīkamās sāpes. Taču, ak vai, bērnu tur nepieņem, jo ārsti strādā pēc iepriekšēja pieraksta un vakanču rindā nav.

Pēc XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, kas šogad notika valsts simtgades zīmē, sabiedrībā izskan visdažādākās atsauksmes. Vieniem tie bija šī gada spilgtākais notikums. Citi tajos vairāk vai mazāk uzmanīgi noskatījās no malas. Katram subjektīvās sajūtas bija dažādas – vieni teicās izbaudījuši saviļņojumu un pacēlumu, citi ne. Un kāpēc tieši tā, nemāk teikt.

“Bieziņžīvas” Liezēres pagastā ir viena no Breša laika saimniecībām, tā izveidota 1990. gadā. Zemnieku saimniecība dibināta 2000. gadā, bet bioloģiski te saimnieko kopš 2005. gada, nodarbojas ar bioloģisko lopkopību. Kad Guntas un Sandra Ābolu ģimene uzcēla kūti, vispirms spēki tika veltīti piena lopkopībai, bet pamazām saimnieki sāka izvērtēt, kas ir izdevīgāk, un uzsāka veidot gaļas lopu ganāmpulku. Nu saimniecībā palīdz arī meitas Vinetas ģimene.

Saulainās maija dienās tā vien gribas dziļāk ievilkt krūtīs ceriņu smaržu. Taču kopā ar to visbiežāk tikpat dziļi ieelpojam maisījumu, kas sastāv no putekļiem, smirdīgām automašīnu izplūdes gāzēm un dažādām kaitīgām vielām. Lai arī dažkārt jūtam, ka gaiss ir nelabs, izrādās – nekāda piesārņojuma nav. Vēlāk lasām, ka gaisa kvalitātes rādītāji dienas, mēneša vai gada griezumā atbilst visām normām. Kas ir šie rādītāji, kāpēc mēra tieši tos, un kā par nekaitīgu un normām atbilstošu pieņemts noteikts gaisa piesārņojuma līmenis?

Limbažu novada simbols – kamols – sevī cieši savijis lietas, ar ko varam lepoties. Tā uzskata novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers un mēģina pamazām kamolu atritināt. – Vispirms – tā ir daba. Tā pasaka priekšā, kur cilvēkam dzīvot, kur veidot pilsētu un attīstīties, – viņš secina un piesauc Limbažu Lielezeru jeb Svētezeru. Arī jūras tuvums ir nozīmīgs. Vēstures diegs kamolā ieaudis Limbažus kā Hanzas pilsētu. Šis zīmols arī nes Limbažu vārdu pasaulē. Šogad atzīmēsim pilsētas 795. gadskārtu. Lielākais Latvijas jubilejas pasākums novadā būs Danču nakts 9. jūnijā. – Mēs varam būt lepni, ka novadā ir tik daudz pašdarbnieku – deju kolektīvi, kori, audēji, teātra spēlētāji, – uzskaita sarunbiedrs un lēš, ka uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem būs jāvizina savi 900 cilvēki.