Mirta, Ziedīte
2021. gada 20.aprīlis

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts

Valsts simtgadi gaidot

10.XI

«Limbažu Tīne» simtgadei ietērpj Baltijas valstu pašdarbniekus

Uzņēmums Limbažu Tīne, kas simtgades slieksnim pats pārkāpa jau pirms trīs gadiem, patlaban tautiskos audumus nodrošina lielam pulkam visu Baltijas valstu dejotāju un dziedātāju. Jau senāk etnogrāfiskos audumus Limbažos bieži pasūtīja igauņi, bet šogad Tīnes meistarus atraduši un iecienījuši arī lietuvieši. Tas ir kas jauns. Gatavā auduma baķi uzņēmuma noliktavā gan neuzkavējas ilgi, tomēr tagad tie rak­stos un krāsās ir vēl atšķirīgāki. Uzņēmuma direktors Jānis Krasovskis rokās pacilā audumu, kurā dominē spilgti dzeltens un oranžs tonis. Viņš norāda – tādus brunčus nēsājušas Muhu salas iedzīvotājas. Savukārt lietuvietēm tērpos pārsvarā rūtis, vajadzīgi arī priekšauti, bet mūsu pašu valsts kolektīviem austajos šoreiz ļauts paspil­gtināt toņus, lai krāsas izskatās dzīvākas. Iepriekšējos gados to nedrīkstēja. 

Pirmie savu simtgades svinību parādi atklās lietuvieši. Neatkarības pasludināšanu Lietuva svinēs jau nākamā gada 16. februārī. Tai 24. februārī sekos Igaunija, bet 18. novembrī – Latvija. Vasarā Dziesmu un deju svētki kulminēs visās trīs valstīs, tāpēc austuvei līdz tam būs jāizpilda vēl desmitiem pasūtījumu. J. Krasov­skis uzsver, ka ar tikpat lielu slodzi kā audējas strādā arī vērpēji, spolētāji, krāsotāji un citi, jo nav taču pieļaujams, ka pietrūktu dziju, krāsu vai kā cita. Liela atbildība uz uzņēmumu arvien gulstas tieši Dziesmu un deju svētku priekšvakaros, tomēr šoreiz tā ir sevišķa. Valstu simtgadi piedzīvojam tikai vienreiz. Patlaban galvenais ir kvalitatīvi izpildīt pasūtījumus. Par emocijām neviens nedomā, bet gan jau pienāks gandarījuma brīdis, kad austie svītrainie vai rūtotie brunči izcels svētku noskaņu un īpašo sajūtu.

Baltijas valstu simtgades koncertiem dziedātājus un dejotājus ar jaunām tautiskajām drānām atkal nodrošina uzņēmums Limbažu Tīne. Gadu gaitā daudz pasūtījumu Limbažos arvien ir izdarījuši igauņi. Šoreiz par mūsu tekstiluzņēmumu uzzinājuši un ieinteresējušies arī lietuvieši. Tāpat jauni tērpi vēl vajadzīgi lielkoncertu dalībniekiem Latvijā. Pasūtījumi arvien vēl nāk klāt, tāpēc slodze ir liela. Steļļu un citu mašīnu darba troksnis atbalsojas visā uzņēmuma namā. Direktors Jānis Krasovskis paver durvis uz kādu telpu un teic: – Katram audumam, kas stellēs mainās, vajag izstrādāt labu pamatni. Kā to sagatavo, tā auž. Slikti nedrīkst būt. Jūtams, ka meistare Sniedze Legzdiņa cenšas, lai būtu labi. Aiz katra gatavā audumu metra stāv audējmeistares. Viņu nav daudz: Aida Eglīte, Anita Strauberga, Miranda Vītola, jaunākā – Marita Žeglova. Izaustā apdari veic Maiga Vanaga.

Direktors atzīmē, ka faktiski unikālu darbu dara uzņēmuma filiāles Staicelē darbinieces. Viņas joprojām strādā ar ļoti vecajām rokas stellēm. Staicelietes parasti auž brīnišķīgus, smalkus linu izstrādājumus, bet šajā periodā līdz svētkiem – arī tik sarežģīto etnogrāfisko audumu, kas ar elektriskajām stellēm nav saražojams. Daudzkārt uzņēmumā slavēta staiceliešu brigāde: Marita Jaunzeme, Dzidra Gederte, Iveta Timermane, Daiga Vītola un Sandra Lejiņa. Kā parasti, Tīne cieši sadarbojas ar tautastērpu šuvējfirmām. – Pats par sevi saprotams, ka ar «Dāmu paradīzi» Limbažos mums ir visciešākā saikne, bet mēs arvien nodrošinām darbu arī «Senajai klētij», «Muduriem», «Musturiem», Ludzas amatnieku centram, «Rotai» Rēzeknē un citiem, – saka direktors.

Dažādi rakstaini audumi nopērkami uzņēmuma salonā. Pārdevēja Zintra Kalniņa atsaucas uz Latvijas Nacionālā kultūras centra projektu Katram savu tautas tērpu. Ceļā uz Latvijas simtgadi tas mudina iegādāties tautastērpu un pievērš uzmanību tam, ka tas ir nozīmīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Pāris gados, kopš akcija sākusies, desmitiem interesentu nopirkuši vai pasūtījuši sava vai arī cita novada tērpus. Z. Kalniņa rāda, ka turpat nopērkams arī ļoti smalks lina audums, no kura pašūt blūzi, tāpat var iegādāties ņiebura audumu, izvēlēties smalkās mežģīņu raksta vai vienkāršākas vilnas zeķes, ar ko salonu apgādā salacgrīviete Valda Kalniņa. J. Krasovskis stāsta, ka dažs sev tērpu audumu nokomplektē e-pastā, cits zvana pa tālruni, bet vislabāk, protams, ja cilvēks pats atbrauc, izvēlas, sarunā. Tādi individuālie klienti tagad uzņēmumam ir pa visu Latviju.

 Jau kļuvis par tradīciju, ka pirms Dziesmu un deju svētkiem noaustā auduma metrus saskaita un pārvērš kilometros. Pēc tam rēķina, līdz kurai vietai var noklāt ceļu ar to. Tāds darbs atlikts uz brīdi, kad īsi pirms svētkiem no stellēm izņems un pasūtītājam nogādās pēdējos auduma metrus. Pieredze liecina, ka austs pat vēl tad, kad svētku atklāšanas fanfaras noskanējušas un koncerti sākušies. Visbiežāk sarežģījumi rodas finansējuma dēļ. Gadās, ka naudu piešķir pēdējā brīdī, un tad kultūras darbinieki brauc un ļoti lūdzas palīdzēt. Patīkami nav, jo jāsteidz un jānervozē. Audumu darinātājiem gan ir laba sajūta, vērojot svētku gājienu un koncertus, jo tad vienkopus redzams, cik lielu ieguldījumu viņi devuši mūsu nacionālajai kultūrai. 

Gunitas OZOLIŅAS teksts un foto

Esi moderns!

Aptauja

Vai gatavojaties dārzu sezonai?

Arhīvs

Runā,ka...

Preses pīle

Pasmaidīsim

  • Jāņu karikatūra 2
  • Kas jāzina ceļotājiem
  • Jāņu tautasdziesmas 4
  • Karikatūra 1
  • Jāņu karikatūra 3
  • Jāņu tautasdziesmas 2
  • Jāņu tautasdziesmas 3
  • Jāņu tautasdziesmas 6
  • Filmēt aizliegts!
  • Jāņu karikatūra 1
  • Jāņu tautasdziesmas 5
  • Karikatūra 2
  • Jāņu tautasdziesmas 7
  • Jāņu tautasdziesmas 1

Ieraudzīju – nobildēju