Kristīne pati sev radījusi vasaras darbu

Kristīne Ozola tikko absolvējusi vidusskolu. Kad viesojos viņas ģimenes mājās Lāņos, vāzēs joprojām smaržo svētkos saņemtie ziedi. Tos jauniete pelnījusi. Par labām sekmēm pat saņēmusi Ministru prezidenta Māra Kučinska atzinību. Pati pasmej: – Bet man ar eksāmeniem nepietika, vajadzēja izveidot uzņēmumu! Droši vien viņa nebūs vienīgā, kura šovasar piepelnīsies, tirgojot saldējumu. Taču atšķirībā no vairākuma viņa pārdos pašas gatavotu kārumu, kam dots nosaukums Ledus oga.

Pamatskolu Kristīne absolvēja Salacgrīvas vidusskolā, bet tālāk nolēma mācīties Rīgā. Tam viņu iedvesmoja brālis, kurš dalījās ar labām atsauksmēm par savu pieredzi Rīgas Valsts tehnikumā. – Viņš bija ticis plašajā pasaulē, man arī gribējās izbaudīt kaut ko jaunu, iepazīt jaunus cilvēkus, pamainīt vidi, – atzīst sarunbiedre. Viss izdevās, kā iecerēts, iegūti gan draugi, gan pieredze. Papildus Rīgā Ziemeļvalstu ģimnāzijā viņa apguva dāņu valodu. – Valoda vienmēr ir ieguvums. Turklāt Latvijā ir daudz dāņu uzņēmumu, kas meklē cilvēkus ar šādām zināšanām, – viņa spriež. Vienīgi dāņu izruna esot ļoti sarežģīta. Uzsākot mācības galvaspilsētā, Kristīne nejutās kā meitene no laukiem. – Mūsdienās tas nav būtiski. Galvenais pašam būt foršam, tad cilvēki tevi pieņem, – viņa uzskata. Arī Salacgrīvas draugus nav aizmirsusi. Tā kā pašas izlaidums bija dienu iepriekš, varēja ar skolas beigšanu apsveikt arī bijušos klasesbiedrus.

Jaunietei jau ir gatavs plāns, ko darīt tālāk. – Es palikšu Latvijā! – viņa apņēmīgi saka. 10. klasē gribējies uz ārzemēm, taču pārdomājusi, jo uzskata, ka tepat ir labi. Viņa vēlas Rīgas Tehniskajā universitātē studēt starptautisko ekonomisko sakaru organizāciju un vadību. Šī specialitāte neierobežo – pēc tam varēs strādāt visdažādākajās organizācijās. Viņai patīk kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem, organizēt, būt kustībā, jo enerģijas ir daudz. Par to, ka šajā jomā ir dotības, jauniete pārliecinājās jau vidusskolā, plānojot, rīkojot un arī vadot pasākumus. Vēl labprātāk viņa iedvesmo citus. Atceras, kā savulaik ZZ Čempionātā bija klases komandas kapteine, kuras uzdevums bija pārējos uzmundrināt. Uzdevums viņas gaumē! Sarunbiedre ir arī Salacgrīvas patriote, lepojas ar to. Ko par Salac­grīvu zina Rīgā? Kad viņa saka, no kurienes nāk, bieži dzird vārdu Positivus. Pat labi, ka daudziem pilsēta saistās ar šo festivālu. Kristīne nākotnē raugās cerīgi. Līdzīgs skats uz dzīvi esot arī viņas vienaudžiem. Runājot ar tiem, kuri nāk no Salacgrīvas, viņa sajutusi īpašu mērķtiecību. – Gandrīz visi bijušie klasesbiedri ir izdomājuši, ko darīt pēc skolas absolvēšanas un ko vēlas pēc augstskolas. Nezinu, kāpēc tā, bet tas ir interesanti, – viņa dalās novērojumos. Katram esot savs mērķis. – Salacgrīvā ir labi. Salīdzinājumā ar citiem novadiem aktivitāte sit augstu vilni.

Arī Kristīne pati ir viena no aktīvajiem salacgrīviešiem, kuriem ir idejas un uzņēmība tās īstenot. Novembrī jauniete uzrakstīja projektu un iesniedza biznesa plānu pašvaldības rīkotajā konkursā komercdarbības uzsākšanai jauniešiem. Viņai daudz palīdzēja apkārtējie – mamma, kura uzmundrināja, tētis, kurš ieteica domāt par kādu ēdamu preci, jo pēc tās vienmēr ir pieprasījums. Padomu neliedza arī citi. Ražot saldējumu Kristīne nolēma, jo Salacgrīvas novadā to neviens vēl nedara. Nosaukums Ledus oga prātā ienāca kādai draudzenei. Par biznesa plānu konkursā saņemtajiem 2500 eiro jauniete iegādājās saldētavu un iekārtu saldējuma pagatavošanai. Ģimenes līdzekļi ieguldīti vēl divu saldētavu iegādē – viena nepieciešama izbraukumu tirdzniecībai, otra stāv veikalā Radīts Salac­grīvas novadā, kur tirgo viņas ražojumu. Vietējo preču veikaliņu Kristīne uzskata par vēl vienu lielisku veidu, kā pašvaldība atbalsta uzņēmējus. – Pašiem nav jāstāv klāt, atliek tikai pievest!

Līdz šim jaunā uzņēmēja vairāk koncentrējusies, lai radītu savu produktu – saldējumu un sorbetu. 20 minūtēs mašīna saražo 1,5 kg saldējuma. Sorbeta galvenā sastāvdaļa ir sula, saldējumam – piens, kas nāk no zemnieku saimniecības Robežnieki turpat kaimiņos. To, kādas garšas ražot, noskaidrojuši degustējot. Ledusskapī jo­projām glabājas eksperimenti, ko nāksies vien pašiem apēst... Kristīnei ir saldējums ar tiramisu, mohito, lazdu riekstu, laima-jogurta un šokolādes garšu. Sorbets ir ķiršu, citronu, ananasu, būs arī apelsīnu. Jaunā uzņēmēja teic, ka ļoti iecienīti ir tiramisu un mohito saldējumi, jo šādas garšas veikalos droši vien tirgo mazāk. Katrā ziņā viņu ļoti iepriecinājis tas, ka Salac­grīvā cilvēki nāk klāt, apliecina, ka viņiem garšo, un kopumā atbalsta. Ir bijis arī tā, ka Kristīni uzrunājuši rīkotāji, kuri vēlas, lai viņu pasākumā varētu iegādāties saldējumu. Viņa lēš, ka pienācis laiks arī pašai aktīvāk ķerties gan pie savas produkcijas reklāmas, gan pārdošanas Salacgrīvas pasākumos, jūrmalā. Vajadzētu arī zīmi pie lielceļa, lai garāmbraucēji zina, ka turpat blakus var tikt pie saldējuma. – Pati esmu radījusi sev vasaras darbu, – viņa spriež. Tā kā saldējums ir pieprasītāks vasarā, šis arī būs aktīvākais tā pārdošanas laiks. Viņai tas, studējot augstskolā, būs izdevīgi. Kristīne teic, ka jaunieši ļoti grib strādāt – vienaudži meklē iespēju nopelnīt naudu, pārsvarā apkalpojošā sfērā. Reizēm pieredze nav pozitīva. Viņasprāt, tas, ka Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras darba programmā pieteicās divreiz vairāk gribētāju nekā ir vietu, par kaut ko liecina.

Viena no svarīgākajām lietām Kristīnes dzīvē ir pašizaugsme. Iepriekš darba pieredzi guvusi kā brīvprātīgā. Par šo darbu pirmo reizi dzirdējusi nometnē Go global, go ­green, ko reiz rīkoja Salacgrīvā. – Domā­ju – interesanti, līdz nejauši nonācu Klasiskās mūzikas festivālā. Draudzene prasīja, vai nevarētu 10 dienas palīdzēt. Bija forši, klasiskā mūzika pat iepatikās! – viņa stāsta. Šobrīd visi runā par Latvijas simtgadi... – Es simtgadē gribētu redzēt, kā jauniešu aktivitāte aizvien pieaug, iet tikai uz augšu, uz augšu! – saka sarunbiedre. Viņa ir pārliecināta, ka tas jau notiek. Jaunie cilvēki kļūst aizvien aktīvāki un ieinteresētāki tajā, kas notiek apkārt, vairāk sadarbojas, meklē iespējas. – Tagad stilīgi ir būt pozitīvam, kaut ko darīt, nebūt vienaldzīgam, meklēt domubiedrus un citam citu uzmundrināt! – saka Kristīne no Lāņiem.

Lindas TAURIŅAS teksts un foto