Ausekļa vēsture aizsākās reizē ar Limbažu apriņķa izveidošanu 1947. gadā (no 1949.g. – rajona) un avīzes Padomju Zeme pirmā numura iznākšanu 1947. gada 9. decembrī. Kad 1962. gadā apvienoja Limbažu un Valmieras rajonu, laikraksta darbība tika apturēta. Tā atsākās, 1967. gadā rajonam atjaunojoties, tikai LKP rajona komitejas un rajona Tautas deputātu padomes izdotajam laikrakstam tika mainīts nosaukums – Progresa 1. numurs iznāca 1967. gada 1. aprīlī.

1988.g. pēdējā – 31. decembra numurā – Progresa redakcijas kolektīvs pirmais Latvijā atteicās no obligātā saukļa Visu zemju proletārieši, savienojieties!, bet 1989.g. 23. decembrī savā galviņā ierakstīja – Limbažu rajona laikraksts, tādējādi atsakoties no līdzšinējo izdevēju aizbildniecības.

Lasītāji rosināja arī mainīt laikraksta nosaukumu, un kopš 1991.gada janvāra tas ir Auseklis, jo tā saucās no 1911. līdz 1917. gadam Pētera Stumpa Limbažos izdotā progresīvas ievirzes avīze. Kopš 1994. gada 7. marta laikraksta izdevējs ir SIA Izdevniecība Auseklis, ko nodibināja 10 toreizējie redakcijas darbinieki, pašlaik avīzei ir 8 īpašnieki. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Ausekļa galvenā auditorija – Limbažu un Krimuldas novada iedzīvotāji.

Laikraksta «Auseklis» žurnālistu ētikas kodekss

(Apstiprināts SIA Izdevniecība Auseklis valdes sēdē 2017. gada 6. martā.)

1. Vārda un preses brīvība ir būtisks demokrātijas priekšnosacījums. Brīva un neatkarīga prese - sabiedrības demokrātiskās attīstības garants. Žurnālistu pienākums ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. 
2. Žurnālistu pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu, patiesu un pārbaudītu informāciju par to interesējošiem procesiem un notikumiem. Ja pēc publikācijas saņemta informācija, ka fakti nav bijuši patiesi, tie nekavējoties jālabo.
3. Faktu izklāstam žurnālista veidotajā saturā jābūt objektīvam un skaidram.
4. Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami. Žurnālists var atteikties no darba uzdevuma, kas pretrunā ar viņa pārliecību.
5. Ziņas un fotogrāfijas žurnālisti vāc un izmanto tikai savu profesionālo pienākumu pildīšanai.
6. Žurnālisti ciena viens otra darbu, nepieļauj plaģiātu un vienmēr norāda, ja tiek citēts cita medija saturs.
7. Žurnālists neizplata nekādu tautības, dzimumu, seksuālās piederības, sociālo grupu, valodu, reliģiskos, politiskos uzskatus diskriminējošu informāciju.
8. Žurnālistam nav tiesību atklāt informācijas avotu bez tā piekrišanas.
9. Žurnālistam jāievēro bērnu tiesības, izmantojot viņus kā informācijas avotus.
10. Žurnālists var ziņot tikai par tiem faktiem, kuru avots viņiem zināms. Jāizvairās izmantot anonīmus avotus publicētajos materiālos. Atsaucoties uz anonīmu avotu, iespēju robežās jāpaskaidro anonimitātes iemeslu.
11. Saskarē ar informācijas avotiem žurnālista pienākums ir sevi identificēt. Izņēmumi pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā vai tiek veikti žurnālistiski eksperimenti.
12. Žurnālisti nevar būt politisko partiju amatpersonas. Ja žurnālists kandidē vēlēšanās, viņš aptur profesionālo darbību.
13. Ausekļa žurnālists var publicēties citos izdevumos vai sadarboties ar citiem medijiem tikai ar redaktores piekrišanu.
14. Žurnālisti neiesaistās organizācijās, kas var traucēt profesionālo pienākumu veikšanai.
15. Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par mediju satura veidošanu no personām, kas nav viņu darba devējs.
16. Žurnālistam jārūpējas, lai avīzē reklāma tiek nošķirta no redakcionāla materiāla. 
17. Domstarpību gadījumus žurnālisti risina profesionāli godīgā diskusijā. Ētiskas dabas šaubas un konfliktus pārrunāt ar kolēģiem.
18. Ētikas kodekss nav juridiski saistošs, tas ir pašu redakcijas žurnālistu brīvprātīgi pieņemts ētiskās uzvedības normu apkopojums. 
19. Ētikas kodeksa pārkāpumus izvērtē SIA Izdevniecība Auseklis valde.