08.07.2022. (Linda TAURIŅA)
Martas un Neftali dzīve ir mūzika
Kanāriju salas, Marta, Neftali un viņu saksofoni

Martas un Neftali dzīve ir mūzika

Šobrīd Latvijā ciemojas kādreizējā limbažniece Marta APINE kopā ar vīru Neftali ROBAINA. Abi Martas dzimtenē pavadīs ilgāku laiku nekā citas vasaras, mājās uz Grankanārijas salu brauks tikai septembrī. Viņi vēlas atpūsties no turienes straujā dzīves ritma. Marta un Neftali ir mūziķi, kuri iztiku pelna, galvenokārt spēlējot saksofonu, un šajā pavasarī darba bijis sevišķi daudz. Marta teic: – Pēc pandēmijas gadiem ir mainījušās vērtības. Gribas pabūt mājās, vairāk laika pavadīt ar ģimeni un draugiem. Ja atbraucam uz divām nedēļām, nekam nav laika. Arī Neftali ļoti patīk Latvija. Īpaši tuvs viņam ir mūsu mežs, kurā, starp citu, kopā ar Martas mammu labprāt dodas sēņot. Nu jau var teikt, ka abi ļoti mīl šo zemi, tāpēc viņš te jūtas līdzīgi, kā mēs, aizbraucot uz dienvidiem un jūsmojot par turienes dabu, kas ir ļoti atšķirīga.

Atpūtā pāris devās jau 12. maijā, kad uzsāka aptuveni mēnesi ilgu ceļojumu uz Latviju. Vispirms no Kanārijām pārcēlās uz Lielo Spāniju (tā abi sauc valsti, kurai pieder salas), tad sēdās mašīnā un nobrauca 5600 km. Viņi pabija Spānijā, Portuglē, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Vācijā. No turienes ar kuģi pārcēlās uz Latviju, kur ieradās 9. jūnijā. – Tiekamies ar draugiem, pavadām laiku pie dabas, peldamies, nosvinējām Jāņus, izbraucām ar plostiem… Baudām visu, ko Latvija var piedāvāt! – stāsta Marta. – Lai gan nebija tā domāts, bet arī pastrādāsim. Sapratu, ka man pietrūkst darba. Par to esmu laimīga, – teic Marta. – Draugi jau pagājušajā gadā jautāja, kad būs koncerts Limbažos. Tagad var atbildēt: – Pilsētas svētkos! Šobrīd abi gatavo stundu garu programmu. Tie, kuri seko mūziķu gaitām sociālajos medijos, apliecinās, ka ir vērts pāri redzēt. Viņi ir talantīgi, aizrautīgi un koši. Droši vien izvēlēsies pasaulē pazīstamu mūziku, bet noteikti atskaņos arī kādu latviešu dziesmu. – Mūsu repertuārs ir plašs, bet nav pārbaudīts, spēlējot šejienes publikai, – bilst Marta, atklājot, ka nedaudz uztraucas, kā viņus uzņems Limbažos.

Šovs ir tikpat svarīgs kā izpildījums

Kanārijās abus aicina uzstāties visdažādākajai publikai – viesnīcās, pie baseiniem, restorānos, kāzās, dzimšanas dienu ballītēs un citās svinībās, kā arī naktsklubos un šovos ar dejotājiem. Marta ir pat spēlējusi fona mūziku jogas nodarbībām. Neftali spēlē arī orķestrī, bigbendā un citās grupās, kā arī pats komponē. Abu darba diena pārsvarā sākas pēcpusdienā un beidzas vēlu naktī, jo parasti plānā ir vairākas spēles. Marta stāsta, ka tas veido ļoti saspringtu dzīves ritmu, rada daudz stresa. Ir ne vien jāpārbrauc no vienas vietas uz citu, bet jāmaina tērps un jāuzliek cits grims. Ja strādā šajā jomā, bieži vien ir tā, ka vairāk par muzikālajām dotībām klienti novērtē šovu un to, cik atraktīvi ir mūziķi. – Latvijā pārsvarā ir pretēji, – spriež Marta. Pie mums ļoti daudz uzmanības pievērš tieši muzikālajai kvalitātei. Kanāriju publika bieži ir tūristi, cilvēki, kuri atbraukuši atpūtā un vēlas baudīt ballītes atmosfēru. Kādreizējā limbažniece gan neslēpj, ka viņai patīk radīt šovu. Uz skatuves velk spožas kleitas, ko ikdienā nenēsā. Uz jautājumu, cik tādu ir, Martas vietā atbild Neftali: – Infinito. Tulkojot latviski: – Bezgalīgi daudz. 

Mūziķi saksofona spēli apguva galvenokārt pašmācības ceļā, stāsta Marta. Lai gan nosacīti – viņai pamatus ielika Limbažu mūzikas skolas pedagogs Agris Liepiņš. Skolotājam sarunbiedre ir ļoti pateicīga, jo viņš ne tikai mācīja teoriju, bet daudz stāstīja par mūziku un dažādiem māksliniekiem, radot padziļinātu interesi. Vēl viņa mācījusies  Denisa Paškēvica saksofona skolā. Savukārt Neftali jau no agras bērnības spēlējis orķestrī. Šķiet, viņš bija gadus piecus vecs, kad sāka apgūt instrumentu spēli. 

Marta spriež, ka var absolvēt jebkuru skolu, bet, ja nevingrinies, nekāds mūziķis no tevis nesanāks. – Kamēr mēnesi bijām ceļā uz Latviju, nespēlēju, un pēc tam jau sāpēja lūpas. Tas jādara katru dienu, – secina sarunbiedre. Kad jautāju, kā viņi Kanāriju salā pavada brīvo laiku, abi atbild, ka dodas pastaigās kalnos vai pie okeāna, rosās dārziņā vai nodarbojas ar mūziku. Vingrinās, apgūst jaunas dziesmas, Neftali relaksējas, spēlējot basģitāru. Mūzika ir visa viņu dzīve. Marta gan piebilst, ka viena spēle mēnesi ilgā ceļojuma laikā bija – uz ielas Beļģijas pilsētā Dinantā, kur 20 minūšu laikā nopelnīja kādus 50 eiro. Tur dzimis saksofona izgudrotājs Ādolfs Sakss. Šķitis iederīgi viņu šādi pieminēt.

Galvenais iemesls, kāpēc Martai tik ļoti patīk Grankanārijā, ir darbs. Kā būtu kaut ko līdzīgu darīt Latvijā, grūti teikt, jo nav jau mēģināts. Šajā vasarā gan gūs ieskatu, šur tur uzspēlējot. Viņa piebilst – droši vien labi, ka šovasar abi nav Kanārijās. Tiklīdz atcēla kovida ierobežojumus, tūrisms tur atsākās ar sprādzienu. Telefons burtiski uzkarsa daudzo piedāvājumu dēļ. Atliktās kāzas, lielās jubilejas un korporatīvie pasākumi… – Esam pateicīgi un novērtējam to, ka darba ir daudz, bet vēlamies arī atvilkt elpu, – komentē Marta. Viņa gan stāsta, ka duetā spēlē retāk nekā solo. Jāpiebilst, ka tieši mūzika bija tā, kas abus pirms pieciem gadiem saveda kopā. Pērn pāris kļuva par vīru un sievu. Nezinātājs nepateiks, jo Martas uzvārds nav mainījies… Viņa stāsta, ka tur nav tradīcijas pāriet laulātā uzvārdā. Ja vēlētos, dokumenti būtu jākārto Latvijas iestādēs, kas šķita pārāk sarežģīti. Nolēma, ka ir labi tāpat. Jautāts par to, kā būt precētam ar latvieti, Neftali atbild: – Galvenais ir cilvēks. Tautība neesot tik svarīga, bet viņš ļoti novērtē, ka Marta ir devusi iespēju iepazīt citu kultūru. Tas bagātina.

Kanārieši ir ļoti draudzīgi, bet vienmēr kavē

Marta gan atzīst, ka sākumā, kad pārcēlās uz Kanārijām, saksofonu bija paņēmusi līdzi tikai ar domu, ka gribēs vingrināties. Pirmo reizi turp devās atvaļinājumā pie paziņas, bet tad saprata, ka labprāt tur padzīvotu ilgāk. Kopš tā laika pagājuši desmit gadi. Iejusties nebija grūti. Sākumā iztika ar angļu valodas zināšanām, pēc tam iemācījās spāņu valodu, kas nav sarežģīta un, pēc Martas domām, labskanīgāka par daudzām citām.

Kādu brīdi pastrādāja viesnīcas bārā, tad atrada vietējo skolu, kur pamācīties instrumenta spēli un drīz jau sāka pelnīt iztiku kā mūziķe. Tūlīt sapazinās ar citiem kolēģiem, kā arī māksliniekiem, dejotājiem un dziedātājiem, kuri ir īpaši draudzīgi. Lai gan cilvēki Kanāriju salās pārsvarā esot ļoti atvērti. Piemēram, satiekoties pirmo reizi, izturas tā, it kā tevi pazītu jau gadiem ilgi. Vēl kanārieši dzīvo viegli. – Šodien nē, darām to rīt, labi? – viņi bieži saka. Kad Martai bija jākārto dokumenti, lai paliktu tur uz pastāvīgu dzīvi, nebija – kā pierasts Latvijā – aizgāji un izdarīji. Saņemot vienu izziņu, tev paziņo, ka vajag nākamo, nekas, vari taču rīt atnākt atkal… Neviens ne par ko nesatraucas. Joprojām nav pieradusi, ka uz norunāto tikšanos cilvēki atnāk ar pusstundas vai ilgāku nokavēšanos, par to pat nepabrīdinot. Jautāta, vai pati sākusi kavēt, sarunbiedre atbild noliedzoši. Turpina ierasties laikā un pacietīgi gaidīt.  

Marta uzsver, ka no kontinentālās Spānijas daļas salas atšķiras ar lielu Latīņ­amerikas valstu kultūras ietekmi. Savulaik daudzi turienieši, bēgot no pilsoņu kara, devās uz Kubu, pēc tam atgriezās dzimtenē jau kopā ar ģimenēm. Piemēram, Kanāriju salu mūziķus bieži aicina koncertēt Lielajā Spānijā, jo viņu sniegumā jūtamas nedaudz citas, interesantas tradīcijas. 

Salām raksturīgs patīkams, maigs klimats. Vasarās karsts, bet maksimums ir apmēram tik, cik izbaudījām pagājušajā nedēļā, nav tā, ka dienvidzeme uzkarst līdz 40 grādiem, kā dažviet līdzīgos platuma grādos. – Turklāt tur karstums ir citādāks nekā Latvijā, – salīdzina Marta. Vieglāk paciešams. Jāteic gan, ka Kanārijās visu gadu ir salīdzinoši silts, tikai kalnos mēdz uzsnigt. Martai ļoti patīk sava turienes māja. Dzīvo kalnā galvaspilsētas LasPalmasas tuvumā. No logiem paveras skats uz okeānu no augšas. Ir iekopts dārziņš ar puķēm, kartupeļiem, bet, atšķirībā no mūsējiem, tajā nogatavojas arī, teiksim, avokado un papaijas. 

Reizēm cilvēki, aizbraucot uz citām zemēm, paskatās uz Latviju ar citām acīm. Nedaudz no malas. – Latvieši ir forši! To varu apgalvot, – uzsver Marta, turklāt atkārtojot vairākas reizes, jo uzskata, ka mums tas ir jādzird un jāsadzird. – Esmu sastapusi visdažādākos ļaudis, – teic sarunbiedre, norādot, ka viņai ir, ar ko salīdzināt. – Latvieši ir gudri, uzņēmīgi, darbīgi, skaisti, māk rokdarbus, visu ko darīt dārzā, sapucēties… Šo sarakstu varētu vēl turpināt. Mums jāapzinās sava vērtība!  

Linda TAURIŅA

Kura ir skaistākā vieta? 
Marta un Neftali: Latvijā – mežs, Kanārijās – okeāns. 

Garšīgākais ēdiens?
Marta: – Kanārijās astoņkājis (pagatavots visdažādākajos veidos). Latvijā – pēc sezonas. Piemēram, zemenes ar putukrējumu. 
Neftali: – Kanārijās – tēta kartupeļu sacepums. Latvijā – saldējums.
 

Mīļākais mūziķis? 
Marta un Neftali: – Saksofonists Ēriks Marientāls (Eric Marienthal).

Ko jums visvairāk patīk darīt?
Marta un Neftali: – Latvijā būt ar ģimeni un draugiem, doties dabā. Kanārijās – nodarboties ar mūziku.

Aptauja

No jūlija neatdalāmie plastmasas pudeļu un tetrapaku korķi ES valstīs obligāti. Ko par to domājat?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks