Līva piepildījusi sapni par iespēju zemi Ameriku
Iepriekšējā mācību gadā salacgrīviete Līva ZARIŅA piepildīja sen lolotu sapni par Ameriku. Valstī, kas likusies tik nesasniedzama, viņa nokļuvusi kā apmaiņas studente, pateicoties programmai FLEX – Future Leaders Exchange. – Par šo iespēju biju dzirdējusi, bet tai pieteikties mani iedvesmoja programmā iesaistījušās meitenes vizīte skolā. Sapratu, ka sapni par Ameriku iespējams īstenot, – pastāstīja jauniete. Viņa neslēpa, ka par dalību šaubījusies milzīgās konkurences dēļ. – Ik gadu no Latvijas piesakās vairāki simti interesentu, bet finālā iekļūst tikai divdesmit.
Lai pieteiktos FLEX programmā, jāaizpilda anketa un jāraksta esejas, kurās izskaidroti dažādu situāciju potenciālie risinājumi. Ja ar to veiksmīgi tikts galā, seko intervija un papildu rakstudarbi. Pēc pāris mēnešiem tiek saņemta atbilde. – Uzzināju, ka esmu rezerves sarakstā. Tas nozīmē, ka doties uz Ameriku varēšu, ja kāds no ceļazīmju ieguvējiem atteiksies no dalības. Sākotnēji biju ļoti apbēdināta. Šķita – nav iespējams, ka kāds varētu atteikties no šādas pieredzes. Tomēr pēc pāris dienām saņēmu ziņu, ka esmu kļuvusi par «FLEX» finālisti. Neticēju savām acīm. Biju laimīga, bet arī nobijusies. Nezināju, kā spēšu tik ilgi atrasties prom no mājām, – atcerējās sarunbiedre.
Līva Amerikā viesojās no pērnā gada augusta līdz šī gada maijam. – Ceļam uz Ameriku patiesībā bija jāsākas agrāk. Mans gadījums izvērtās īpašs, jo pirmo reizi netika atrasta viesģimene, kas mani uzņemtu. Tā iemesla dēļ devos gadu vēlāk, – atklāja Līva. Gaidīšanas gads bija tā vērts, salacgrīviete par savu viesģimeni teic tikai to labāko. – Mana viesmamma un viestētis bija salīdzinoši jauni cilvēki – aptuveni trīsdesmitgadnieki, tādēļ viegli izveidojām saikni. Biju arī vecākā māsa. Kopā ar viņu apmaiņas gadu Amerikā aizvadīja meitene no Dienvidkorejas. – Kļuvām tik tuvas! Grūtos brīžos viņas klātbūtne ļoti palīdzēja. Abas gājām cauri līdzīgai pieredzei. Ar Amerikas ģimeni sazinājusies pirms došanās tālajā ceļā, tāpēc jutusies gaidīta. – Viesmamma ļoti rūpējas par mums. Izturējās kā pret saviem bērniem, lutināja… Aizveda uz Sanantonio, Dalasu, vikingu stila festivālu, safari parku… Aizvadījām ģimenisku fotosesiju. Svinējām amerikāņu tradicionālos svētkus – Pateicības dienu, Halovīnu un nedaudz citādāk, bet arī mums aktuālos Ziemassvētkus un Lieldienas. Mēnesi pēc manas atgriešanās Latvijā viesmamma nedēļu mani apciemoja Latvijā. – Tā bija laba iespēja iepazīstināt viņu ar latviešu kultūru, – papildināja Līva.
Līva (2. rindā) kopā ar savu viesģimeni (tētis Brendons no kreisās, māsa Harpera, apmaiņas studente no Dienvidkorejas Da In, brālis Braidens un mamma Nikki) ģimenes fotosesijā
Apmaiņas studente desmit mēnešus pavadīja Teksasas štata pilsētā Springtaunā, kas atrodas netālu no Dalasas. – Pilsēta bija ļoti mīlīga – ar pāris veikaliem, kur iegādāties kovboja zābakus un, protams, cepures, kafejnīcām un pārtikas bodītēm. Dzīvoju rančo, kur blakus mājām ganījās zirgi. Tas man bija jaunums, jo nebiju dzīvojusi lauku teritorijā. Latvijā biju pieradusi pie jūras, kamēr tur tuvumā nebija nevienas ūdenstilpes, – pastāstīja sarunbiedre.
Līva mācījās Springtaunas vidusskolā, kurā izglītojās vairāk nekā 1000 skolēnu. Amerikas skolu sistēma ir citādāka nekā Latvijā. Katram ir iespēja izvēlēties, kādus mācību priekšmetus apgūt. Līdz ar to vienā klasē pulcējas dažāda vecuma skolēni no 9. līdz 12. klasei. – Nav vienas klases, ar ko kopā apmeklēt vienādas stundas. Klasesbiedri mainās, un tas palīdz iepazīt cilvēkus. Zināšanu līmenis gan ir daudz zemāks nekā Latvijā, tāpēc apgūt prasīto un tikt pie labiem vērtējumiem nebija grūti. Dienā astoņu stundu garumā apguvām vienu mācību priekšmetu. Latvijā atmosfēra skolās ir daudz brīvāka. Amerikā valda stingra kārtība, piemēram, nevar būt vairāk par 10 kavētām mācību stundām, pat ar attaisnojošu ārsta zīmi. Izejot no klases, datorā jānosūta īpašs ziņojums skolotājam, paskaidrojot, uz kurieni skolēns dodas.
Rudens un ziemas sezonā salacgrīviete nodarbojās ar basketbolu. – Vēlējos izmēģināt spēlēt komandā un izjust atmosfēru, kad uz spēli ierodas gandrīz visa pilsēta. Visi tērpušies skolas krāsās, kliedz un jūt līdzi. Turpat spēlē orķestris un dejo karsējmeitenes. Amerikā sports ir svarīgs, – vērtēja Līva. Treniņu un spēļu grafiks bijis saspringts, aizvadītas aptuveni 40 spēles. – Tā kā profesionāli ar basketbolu nodarbojos pirmo reizi, nācās iemācīties visu no nulles. Komandas biedrenes to prata kopš bērnības. Interesantas bija kopīgās fotosesijas un izbraukumi uz turnīriem. Attīstīju prasmi sadarboties. Sezonas izskaņā jauniete nolēma turpināt sportiskās gaitas, nodarbojoties ar tenisu. – Varēju ar draudzeni apvienoties dubultspēlēs. Guvām labus panākumus, bet sezona ilga vien divus mēnešus, – papildināja sarunbiedre.
Apmaiņas gads Amerikā sniedza iespēju ne tikai iejusties turienes iedzīvotāju ikdienā, bet arī iepazīt apkārtni. Pavasara brīvlaikā Līva ar citiem FLEX dalībniekiem devās nedēļu ilgā izbraukumā uz četriem štatiem – Ņūmeksiku, Kolorādo, Jūtu un Arizonu. Piepildījās arī viņas mērķis redzēt Lielo kanjonu. – Bija iespaidīgi apzināties, ka pasaulē kas tāds patiešām ir. Stāvēju un neticēju, ka to redzu ar savām acīm. Katrs no štatiem pārsteidzis ar savu daudzveidību – palmām, kaktusiem, kalniem, tuksnešiem, balto smilšu parku utt. – Jutos tiešām kā iespēju zemē, kur visa kā ir tik daudz…
Neierastajā vidē Līva iejutās ātri. Tam palīdzēja atsaucīgie cilvēki, kuri interesējās par jaunietes dzimteni. – Izdzirdot manu akcentu, viņi uzreiz taujāja par mūsu valodu, ko ēdam, kādas tradīcijas piekopjam… Skolasbiedri palīdzēja ar prieku un piedāvāja kopā pavadīt laiku. Visi bija draudzīgi un smaidīgi, vēlējās iesaistīties sarunās, – teica salacgrīviete. Tomēr viņai pietrūcis ģimenes un draugu, kā arī kopīgās 18. novembra un Ziemassvētku atzīmēšanas. – Protams, ilgojos pēc ēdiena. Tā ir tiesa, ka Amerikā iecienītas picas un burgeri, pie kā pierast nebija viegli. Ilgojos pēc pastaigām. Tur ierasts pārvietoties ar auto. Vienreiz, kad nolēmu mājup no skolas doties ar kājām, apkārtējie brīnījās par manu izvēli, – viņa pasmēja.
Dalību FLEX programmā jauniete atzīst par unikālu pieredzi, kas devusi brīnišķīgas atmiņas. – Esmu pateicīga par iespēju iepazīt Amerikas kultūru, piedzīvot tikai filmās redzēto. Ieguvums ir kontaktpersonas no dažādām valstīm. Sadraudzējos ne tikai ar vietējiem, bet ar cilvēkiem no Brazīlijas, Japānas, Taizemes, Uzbekistānas un citurienes. Iemācījos tikt galā ar izaicinājumiem, ievērojami uzlaboju angļu valodas zināšanas. Turklāt vairākas lietas darīju pirmo reizi mūžā. Kļuvu daudz atvērtāka un ar citādāku skatu uz dzīvi. Iemācījos vairāk novērtēt dzimteni. Iesaku pieteikties apmaiņas programmās arī citiem, pat ja ir bail. Galvenais būt atvērtam. Šī pieredze ir tā vērta. Iespējas ir jāizmanto, un šis gads man pierādīja, ka dzīvē viss ir iespējams, tikai jāgrib un jādara! – mudināja Līva.
Fanija ROMEIKO
Līvas ZARIŅAS albuma foto
