«Virte Tehnoloģijas» ceļā uz inovatīviem risinājumiem
Limbažu uzņēmums Virte Tehnoloģijas, kas ir viens no vadošajiem Latvijā lielgabarīta plastmasas izstrādājumu ražošanā, uzsācis visai garu, finansiāli ietilpīgu, bet vienlaikus arī ļoti interesantu ceļu. Pēc uzņēmuma pasūtījuma Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) notiek zinātniski pētījumi, lai atrastu jaunu, inovatīvu veidu, kā attīrīt notekūdeņus no videi kaitīgajiem fosfora savienojumiem.
Virte Tehnoloģijas valdes loceklis un līdzīpašnieks Kaspars MEŽAPUĶE stāsta, ka vietējam tirgum bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ražo jau labu laiku. Tās ir sertificētas, iegūts arī nozīmīgais CE marķējums. Plānojot tālāko uzņēmuma attīstību un pētot, kādas ir iespējas šīs iekārtas eksportēt, secināts, ka Skandināvijas valstīs ir prasība pēc krietni augstākas notekūdeņu attīrīšanas pakāpes, tostarp tie gandrīz pilnībā jāattīra no fosfora. Protams, pasaulē ir pieejamas tehnoloģijas šī procesa veikšanai, tomēr K. Mežapuķe vērtē, ka mājsaimniecībām tās ir ekspluatācijā sarežģītas un dārgas. Tāpēc, kad pirms pāris gadiem kopā ar uzņēmuma direktori Ivetu Dambergu apmeklējuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotu semināru Limbažos un uzzinājuši par iespēju iegūt vaučeru jeb līdzfinansējumu zinātnisku pētījumu veikšanai, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un produktus, sapratuši, ka tas noteikti jāizmanto. Atrasti ļoti ieinteresēti sadarbības partneri LLU un sācies darbs. – Vadoties pēc principa, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, arī mūsu galvenā vēlme bija, lai šī jaunā tehnoloģija tāda būtu. Lai nav nepieciešams papildu elektroenerģijas avots vai sūknis, lai to ir viegli apkopt. Tāpat svarīgi bija attīrīšanai izmantot tieši vietējos izejmateriālus. Līdz šim visu plānoto ir izdevies īstenot, un esam apmēram procesa vidū, – gandarīts ir uzņēmējs.
K. Mežapuķe pagaidām nekonkretizē, kāds tieši materiāls piemeklēts, lai sekmīgi atdalītu fosfora savienojumus no notekūdeņiem. LLU Vides un būvzinātņu fakultātes prodekāne Laura Grinberga vien atklāj, ka filtrāciju nodrošinās būvmateriāls, kam šādā veidā rasts jauns pielietojums. – Ļoti priecājamies par šo sadarbību, kas mums izveidojusies ar uzņēmumu. Tādējādi varam arī demonstrēt studentiem, kā notiek materiālu pētījumi, kā tos pēc tam var pielietot praksē. Tās var būt pilnīgi neiedomājamas lietas, kam izdodas piešķirt jaunu nozīmi, – piemēram, kādas rūpnīcas ražošanas atkritumi, ko mēs arī varētu sākt pētīt un saprast, ko vēl ar tiem varētu darīt. Tāpēc pētniece cer, ka nākotnē līdzīgas sadarbības ar uzņēmējiem veidosies biežāk.
Limbažu plastmasas iekārtu ražošanas uzņēmums Virte Tehnoloģijas nākamajā gadā plāno laist tirgū bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas būs aprīkota ar inovatīvu, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieku izstrādātu filtrācijas tehnoloģiju fosfora savienojumu atdalīšanai. Latvijas likumi pagaidām nepieprasa tik augstu notekūdeņu attīrīšanas pakāpi, bet, plānojot iekārtas eksportēt uz Skandināviju, tas ir būtiski. Notekūdeņiem jābūt teju pilnībā tīriem no fosfora. Uzņēmuma valdes loceklis Kaspars Mežapuķe spriež, ka arī pie mums tas noteikti kļūs arvien aktuālāk. Fosfors atrodams daudzu mazgāšanas līdzekļu sastāvā un, nokļūstot vidē, tas veicina ūdenstilpju eitrofikāciju jeb bioloģisko procesu aktivizēšanos. Attīstās aļģes, uzkrājas organiskās vielas, līdz ar to ievērojami pasliktinās ūdens kvalitāte un degradējas ekosistēma gan iekšējos ūdeņos, gan Baltijas jūrā. Līdz ar to pieprasījums pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas spēj noņemt fosforu, ar laiku noteikti pieaugs arī Latvijā.
Jaunās tehnoloģijas izstrāde un ieviešana tirgū ir ne vien laikietilpīgs process, bet arī prasa apjomīgus ieguldījumus. K. Mežapuķe stāsta, ka kopumā tas izmaksās līdz 100 tūkstošiem eiro. Pirmajiem pētniecības posmiem gūts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums, iespējams, arī turpmāk izdosies piesaistīt papildu finanses, tomēr jārēķinās arī ar gana lieliem pašu ieguldījumiem. Uzņēmējs spriež, ka ilgtermiņā tas noteikti atmaksāsies. – Ir jāpierod pie tā, ka izstrādājot jaunu produktu, jāiegulda liela nauda. Ja mēs gribam augt un savu ražošanu attīstīt, bez tā neiztikt. Jūtam arī nepieciešamību paplašināties, jo pašreizējais telpu resurss ir izsmelts, bet visam jānotiek pakāpeniski. Tepat blakus mums ir vieta, kur uzcelt vēl vienu ražošanas ēku.
Jaunās filtrācijas iekārtas izstrāde šobrīd jau nonākusi testēšanas fāzē. Ražotnē pēc zinātnieku projekta radīts prototips un, vienojoties ar SIA Jelgavas ūdens, tas uzstādīts šīs pilsētas ūdens attīrīšanas stacijas teritorijā. LLU Vides un būvzinātņu fakultātes prodekāne Laura Grinberga, kura vada šo pētniecības procesu, skaidro, ka iekārtā periodiski ieplūst notekūdeņi, un tas ļauj pārbaudīt, cik efektīvi norit filtrācija. – Decembrī jau noņēmu pirmos attīrītā ūdens paraugus, šobrīd notiek to pārbaude un februāra sākumā uzzināsim pirmos rezultātus. Ļoti tos gaidu un ceru, ka mūsu izgudrojums strādā. Pētniece nesen piedalījusies starptautiskā zinātniskā konferencē Itālijā, kur satikušies dažādu Eiropas valstu eksperti, kas sadarbojas projektā COST Action. Tas vērsts uz inovatīvu risinājumu meklēšanu vides kvalitātes uzlabošanai, un L. Grinberga kolēģus iepazīstinājusi arī ar šo pētījumu. – Visi vēlēja izdošanos. Provizoriski jau spriedām, ka šai metodei vajadzētu būt efektīvai, – viņa stāsta.
Vēl viens izaicinājums būs jaunradīto sistēmu integrēt uzņēmuma ražotajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. K. Mežapuķe apstiprina, ka arī tā ir viena no viņu vēlmēm, lai gadījumā, ja mainās normatīvi vai klientiem pašiem rodas vēlme notekūdeņus attīrīt vēl pamatīgāk, nebūtu jāuzstāda jauna iekārta, bet esošo var vienkārši uzlabot. – Gribam, lai mūsu ražojums ir kā tādi «Lego» klucīši, ko pēc vajadzības var papildināt un daļas savstarpēji savienot. Arī LLU pētniece stāsta, ka pagaidām tās ir divas Jelgavā uzstādītas tvertnes, bet viss vēl ir procesā un tiks strādāts, lai iekārtu padarītu maksimāli ērtu lietošanā.
Kaspars atgādina, ka šī nav pirmā uzņēmuma sadarbība ar zinātniekiem. Jau iepriekš strādājuši ar Rīgas Tehniskās universitātes pētniekiem, kuri līdzējuši ar dažādiem aprēķiniem arī citu iekārtu ražošanā. Viņš vērtē, ka valstī kopumā uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbību vajadzētu krietni vairāk attīstīt un stiprināt. – Pagaidām tas viss pie mums ir tādos kā bērnu autiņos. Taču perspektīvā es noteikti saskatu, ka zinātnieku pētījumi un atziņas var ļoti līdzēt ražošanas attīstībā. Nenoliedzami, tas ir dārgi un ilgi, tomēr ilgtermiņā ļoti produktīvi. Tam piekrīt arī LLU pētniece L. Grinberga, uzsverot, ka universitātei ir jābūt vietai, kur ne tikai sagatavo speciālistus, bet veic arī pētniecību, turklāt tai jāiet roku rokā ar praktisko darbu. – Sadarbība ar ražotājiem ir īstais veids, kā to panākt. Jo viņi vislabāk redz to, kas viņu klientiem un sabiedrībai kopumā ir vajadzīgs un pēc kā ir pieprasījums. K. Mežapuķes vadītajā uzņēmumā jau ir nākamās ieceres, ko šādā veidā varētu realizēt, un pats atzīst, ka vismaz viņiem šī noteikti nebūs pēdējā sadarbība ar zinātniekiem. – Jāpabeidz viena lieta un tad varam skatīties tālāk, – spriež uzņēmējs.
Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto
