04.01.2022. (Aiga VENDELIŅA-ĒĶE)
Skultiete Deina gatavo veselīgus gardumus
Skultiete Deina Ērenfride-Eglīte ar svaigi gatavotām augļu un ogu konfektēm pie sava svarīgākā mājražošanas agregāta – lielās žāvētavasAigas VENDELIŅAS-ĒĶES foto

Skultiete Deina gatavo veselīgus gardumus

Janvārī Deina ĒRENFRIDE-EGLĪTE var mazliet atvilkt elpu pēc ļoti darbīgā decembra. Deina ir mājražotāja, viņa Skultes pagasta Mandegās gatavo sukādes un konfektes no dažādiem augļiem un ogām, arī sulas un sīrupus. Šādi kārumi ir ļoti iecienīti svētku dāvanām, tāpēc decembrī izpildīto pasūtījumu skaits bija mērāms simtos dāvanu komplektu. 

Deinai aizvadītais bija pirmais gads, kopš viņa augļu un ogu pārstrādi veica pilnībā patstāvīgi. Ražojumi top ar Cēsu novada Stalbes pagasta z.s. Ārgaļi nosaukumu. Tā ir vīra Jāņa vecāku saimniecība, un, tieši pateicoties viņiem, viss šis rūpals aizsācies. – Vīra vecāki jau ilgus gadus vairāku hektāru platībā audzē lielogu dzērvenes. Vispirms pārdeva ogas, bet ar laiku produkcijas klāstu paplašināja – sāka spiest sulu, gatavot sukādes. Es šajā ģimenē ieprecējos un pamazām iesaistījos darbā. Sapratu, ka man tas patīk. Šobrīd darbi sadalīti tā, ka Ārgaļos izaudzē lielāko daļu pārstrādājamo ogu un augļu, bet Deina savā virtuvē visu pārvērš gardumos. 

Nu jau saimniecības laukos audzē ne vien dzērvenes, bet arī ķirbjus, rabarberus, cidonijas, avenes, kazenes, zemenes. Šo to arī piepērk, piemēram, smiltsērkšķus vai meža ogas. Konfektēm lieti noder āboli, jo tajos esošais pektīns veicina recēšanu. Deina sākusi ar pāris augļu un ogu konfekšu kombinācijām, bet nu jau krājumā ir pat 12 dažādu recepšu. Kā tad tās top? – Manis gatavotās nav marmelādes konfektes, kas top no sulām, pievienojot cukuru un želatīnu. Es vāru biezeņus, ko pēc izvēles laižu caur sietu vai dažreiz atstāju ar visām miziņām, pēc tam tos savstarpēji kombinēju. Pievienoju pektīnu un, protams, cukuru. Pavisam bez tā iztikt nevar, taču lieku vien tik daudz, lai tas darbotos kā konservants, vienlaikus nepazaudējot augļu un ogu dabīgo garšu. Pēc tam sagatavoto masu leju uz plātīm un lieku žāvēties. Viss ir pilnībā roku darbs, un sarunbiedres gada laikā sagriezto izejvielu daudzums mērāms tonnās. Sukādēm katra dzērvene uz pusēm jāpārgriež un jāiztīra, cietās cidonijas jāsasmalcina. Lai arī varētu procesu automatizēt un pirkt smalcināmās iekārtas, mājražotāja spriež, ka tās darbu nepaveic tik akurāti. Tāpat nāktos pārbaudīt, vai nav kas pārtīrāms. Turklāt nu jau šķiet, ka griešana pašai veicas gana raiti. 

Sākotnēji konfektes un sukādes žāvētas vīratēva gatavotā krāsnī, taču, ražošanas apjomiem palielinoties, iegādāts profesionālais žāvēšanas skapis. Deina spriež, ka nu jau vajadzētu pirkt vēl vienu, tad vienlaikus varētu gatavot gan konfektes, gan sukādes. Likt abas vienā reizē nevar, jo sukādes izdala daudz mitruma, kas savukārt nepavisam neder konfektēm. Šī gada plānos ir arī jaunu darba telpu izveide, jo pašu virtuvē jau kļūst par šauru. – Īrēt telpas nebūtu izdevīgi, jo tās būtu papildu izmaksas un nāktos palielināt produkcijas cenas. Tāpēc domājam, ka varētu tepat pie mājas uzbūvēt nelielu namiņu, iekārtot atbilstoši ražošanas vajadzībām. Ceru, ka šogad tas varētu izdoties. 

Deinas klienti ir no visas Latvijas. Viņa gatavo produkciju sūta ar pakomātu starpniecību, tāpat pati vai vīrs saplāno maršrutus uz Rīgas pusi un veic piegādi mājās. Pirms pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem regulāri braukts uz tirgiem. Izveidojusies sadarbība ar Brāļu tirgus organizētājiem. Tie ir tirdziņi, kas pulcē mājražotājus un dažādās Latvijas pilsētās notiek pie Rimi vai Maxima lielveikaliem. Deina pārsvarā braukusi uz Rīgu, tur jau izveidojies savs pastāvīgo klientu loks. Šie braucieni arī diktējuši darba ritmu, jo tirgus dienas parasti bijušas piektdienas, līdz tam jāpaveic viss gatavošanas darbs. Nedēļas nogalē var atpūsties, bet pirmdien viss sākas no jauna… Deina izmēģinājusi arī vietējo – Skultes – tirgu, tomēr secinājusi, ka uz Rīgu braukt ir izdevīgāk. Tur pircēju vairāk un ir lielāka garantija, ka daļa saražotā nebūs jāved mājās. 

Vīrs mudinājis apsvērt sadarbības iespējas ar veikaliem, tomēr pati par to šaubās. – Tirgū varu aprunāties ar pircējiem, pastāstīt par savu produkciju. Zinu arī, kas ir vispieprasītākais. Piemēram, cidoniju konfektes varu ražot un ražot, bet vienmēr būs par maz. Biju jau iepraktizējusies daļu iztirgot rīta pusē un daļu atlikt tiem pircējiem, kuri uz tirdziņu nāca pēc darba. Veikalā, manuprāt, produkts kļūst bezpersoniskāks, var arī iestāvēties, zaudēt savu labo izskatu. Tirgū varu garantēt svaigumu, turklāt iedvesmo arī pircēju labie vārdi. Līdz ar ierobežojumiem tirgu rīkošanā gan nav nemaz tik vienkārši. Lai pieteiktos tradicionālajam Simjūda gadatirgum, kas oktobrī notiek Valmierā, pie datora gaidījusi pusnakti, kad aktivizēta pieteikšanās anketa. 

Piedalīties tirgū aicināta arī decembrī, tomēr darba bijis tik daudz, ka atteikusi. Nepilna mēneša laikā nācies izpildīt līdz šim lielāko pasūtījumu – pagatavot gandrīz 600 dāvanu komplektu, ko saviem darbiniekiem vēlējusies pasniegt Jelgavas slimnīcas vadība. Tad talkā nākusi gan turpat Skultē mītošā mamma, gan palīdzējis vīrs. – Vienu brīdi bija sajūta, ka nepaspēšu, likās – kaut kā noteikti pietrūks. Māja bija pilna ar kartona kastītēm, joprojām dažādās vietās atrodu dekoratīvo iesaiņojuma materiālu. Tomēr visu izdarījām, paspēju aizvest pat dažas dienas pirms noliktā termiņa. Braucu mājās no Jelgavas un bija sajūta, it kā būtu ko grandiozu paveikusi. Pēc tam iepriecināja arī labās atsauksmes. Deina smej, ka pēc lielā darba šķitis – beidzot varēs atpūsties. Taču, ielūkojoties pirmssvētku pasūtījumu sarak­stā, sapratusi, ka jāsagatavo vēl vismaz 40 komplektu. Un tad vēl pēdējā brīža pasūtījumi! Mājražotājai reizēm rodas sajūta, ka cilvēki domā – viņai mājās ir noliktava, no kuras produkciju atliek tikai paņemt un sasaiņot. Ne visi saprot, ka lūgumu uz rītdienu atvest konkrētu skaitu dāvanu kastīšu nav iespējams izpildīt. 

Rudenī Deinai bijis vēl kāds piedzīvojums. Viņa piedalījās starptautiskajā pārtikas industrijas izstādē Riga Food Ķīpsalā. Sarunbiedre jau iepriekš vēlējusies tur nokļūt kā dalībniece, tomēr atturējusi augstā dalības maksa. Šoreiz radusies iespēja piedalīties bez maksas – kopā ar citiem jaunajiem uzņēmējiem. Tā bijusi interesanta pieredze. – Cilvēki nāca ļoti daudz. Daži izstādi apmeklēja kā lielu gadatirgu un iepirkās. Taču bija arī sadarbības piedāvājumi. Labi, ka biju kopā ar vīru, jo viena ar visu netiktu galā. Savukārt vasarā kopā ar citiem novada amatniekiem un mājražotājiem bijuši uz tirgu, kas Rīgā norisinājās starptautisko Hanzas dienu laikā. Arī tur veicies labi, pircēju bijis daudz. 

Deina ir trīs bērnu mamma. Vecākās atvases – desmitgadīgais dēls un astoņgadīgā meita – jau skolēni, jaunākais dēliņš pērn sāka bērnudārza gaitas. Līdz ar to darbam var veltīt vairāk laika. Sarunbiedre atzīst, ka lai arī brīžiem rodas nogurums un ir sajūta, ka varētu taču strādāt normālu darbu, tomēr virsroku allaž ņem prieks par paveikto. – Ja mīli to, ko dari, tu paveic to no sirds un viss arī izdodas. Tā sajūta, ka manis gatavoto novērtē, dod ļoti lielu gandarījumu un iedvesmu iesākto turpināt, – pārdomās dalās Deina. 

Aigas VENDELIŅAS-ĒĶES teksts un foto

Aptauja

No jūlija neatdalāmie plastmasas pudeļu un tetrapaku korķi ES valstīs obligāti. Ko par to domājat?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks