09.06.2023. (Ivita RENCE)
Pacietība un neatlaidība – salacgrīvieša  Māra Endes panākumu atslēga
Māra Endes nelielajā darbnīcā top augstas kvalitātes cēlkoka izstrādājumi

Pacietība un neatlaidība – salacgrīvieša Māra Endes panākumu atslēga

Galdniecība SIA Ramell, ko vada Māris ENDE, Salacgrīvā darbojas teju 10 gadu. Izmantojot augstas klases cēlkokus, tur tiek darinātas gan mēbeles, gan dažādi virtuves priekšmeti un citi personalizēti aksesuāri. Uzņēmuma mērķis jau no tā pirmsākumiem bija saglabāt izmantojamo kokmateriālu dabiskos toņus un tekstūru. Izstrādājumiem izmanto ne tikai ozolu, osi, riekstkoku, eksotisko ķirsi un Amerikas kļavu, bet arī mazāk pazīstamās koku sugas – padaugu, vengi un pamerānu. Gadiem ejot, salacgrīvietis kļuvis par īstu amata meistaru, kaut pārsteidzoši, jo galdniecību viņš pamatā apguvis pašmācības ceļā. 

Ceļš uz savu uzņēmumu

Jau no mazām dienām Mārim patikusi amatu mācība. Kopā ar kaimiņbērniem viņi uzmeistarojuši dažnedažādas konstrukcijas – no atrastiem koka gabaliem tapuši gan futbola vārti, gan celtas nelielas būdiņas. Pabeidzot vidusskolu, interese par koku palikusi otrajā plānā. Māris devies uz Rīgas Tehnisko universitāti, kur iestājies Datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju fakultātē, bet vēlāk pārgājis uz Būvniecības fakultāti. Mācoties augstskolā, sapratis, ka īsti piemērota nav ne viena, ne otra no izvēlētajām profesijām. – Kādu laiku sanāca pastrādāt būvniecībā. Paveicās, jo izdevās atrast palīgstrādnieka darbu, kur ieguvu ļoti daudz praktisku zināšanu un pieredzi. Tad sākās 2008. gada ekonomiskā krīze un darba iespējas Latvijā nebija tās labākās. Nolēmu izmantot izdevību un aizbraucu pastrādāt orhideju siltumnīcā Anglijā. Īpašnieks bija no Taivānas, darbs nebija pārāk smags. Sākumā stādīju puķes, pēc tam mani paaugstināja par siltumnīcas pārzini, vēlāk piedāvāja strādāt par priekšnieka palīgu. Tolaik sieva Laura ar mazo Heinrihu, kuram vēl nebija pat gadiņš, pamatā uzturējās Latvijā. Braukāt nevēlējāmies, tādēļ vajadzēja izlemt – dzīvosim šeit vai Anglijā. Neskatoties uz labo darba piedāvājumu, tomēr izlēmām palikt Latvijā, – par darba pieredzi un iespējām stāsta Māris. Atgriezies viņš sācis strādāt SIA Kubikmetrs, kas specializējas zāģbaļķu pārstrādē. Darbs bijis gan pie palešu līnijas, gan dēļu pieņemšanas. 

Tā kā viņam vienmēr bijusi vēlme uzsākt savu uzņēmējdarbību kokapstrādes jomā, paralēli pamatdarbam kopā ar radinieku Raivi Antonovu nolēmuši izmantot iespēju un startēt jauniešu projektu konkursā. – Mūsu uzrakstīto pieteikumu atbalstīja. Tā tikām pie ēveles. Nopietnam biznesam ar to gan nepietika, bet sākt darboties pamazām varējām. Liels pluss bija telpas – izremontējām un galdniecību iekārtojām mūsu ģimenei piederošajā saimniecības ēkā. Pēc laika biznesa partneris sadarbību nolēma pārtraukt. Atlika visu turpināt vienam, – par uzņēmuma darbības pirmsākumiem vēsta pieredzējušais galdnieks. Diemžēl darbā iegūtā muguras trauma iesāktos darbus uz sešiem mēnešiem praktiski apstādinājusi. 

Nepadoties un iesākto turpināt

Tiklīdz veselība uzlabojās, Māris ķēries pie biznesa plānu un ideju īstenošanas. Viņa mērķis vienmēr bijuši cēlkoki un kvalitatīva, ekoloģiski tīra produkcija. Tāpēc speciālistam svarīgi parādīt, ka, neizmantojot krāsas vai tonējošos materiālus, var sasniegt labus rezultātus. – Sākumā man daudzi teica, lai ar savu produkciju pabraukāju pa tirgiem, tur noteikti varēšot labi nopelnīt. Tad nu arī pamēģināju – biju Valmierā, Carnikavā, Ventspilī, Rīgas dizaina tirgū, apmeklēju arī divu dienu tirgu Igaunijā. Cilvēkiem viss ļoti patīk, bet līdz pirkšanai reti kurš tiek. Es jau smējos, ka sanāk vien atpelnīt tirgus vietu un degvielas naudu. Reiz gan uz tirgu Ventspilī braucām visa ģimene, un tad mums tas izvērtās kā kopīgs ceļojums, – viņš atceras.  

Tolaik lielāki un mazāki mēbeļu, kāpņu un citu priekšmetu pasūtījumi nākuši arī no apkārtnes iedzīvotājiem. Atsauksmes vienmēr bijušas ļoti pozitīvas. Tomēr tas bijis diezgan neregulāri, tālab Māris sācis meklēt papildu iespējas. Rīgas Dizaina tirgū viņš padzirdējis par tiešsaistes tirdzniecības platformu Etsy, kur savus produktus iespējams piedāvāt pircējiem visā pasaulē. Protams, tur ir savi noteikumi un krietni lielāka konkurence, bet, izveidojot online veikalu, arī iespējas paveras plašākas. Lai piesaistītu pircējus interneta tirgū, uzmanība jāvērš gan uz produkta vizuālo noformējumu un aprakstu, gan atslēgvārdiem, pēc kuriem produkts tiek atrasts. Pagaidām Māris visu cenšas paveikt pats – vienlaikus ir gan galdnieks un mārketinga speciālists, gan rūpējas par materiālu iegādi un preču nosūtīšanu. – Agrāk gatavoju arī grāmatvedības atskaites, bet ar laiku sapratu, ka visu paspēt nav iespējams. Labāk lai to paveic pieredzējis speciālists, – teic sarunbiedrs. 

Platformā Etsy Mārim izdevies atrast savu nišu, un Salacgrīvā radītie cēlkoka izstrādājumi tagad ceļo ne tikai uz Eiropas valstīm, bet arī tālām zemēm – Jaunzēlandi, Austrāliju, Kanādu, Brazīliju, Honkongu, Taivānu un pat Meksiku. Bet visvairāk – aptuveni 90% – no Etsy online veikala produkcijas tiek sūtīts uz Ameriku, kur cilvēkiem ir daudz lielāka pirktspēja. – Nevaram jau salīdzināt Savienotās Valstis, kur ir vairāk nekā 300 miljonu iedzīvotāju, ar Latviju, kur esam mazāk par diviem miljoniem. Daudzās pasaules valstīs cilvēki patiešām ir gatavi maksāt lielas summas, un vienīgā problēma ir ķīniešu konkurenti. Jo bieži vien pēc bildes grūti spriest par kvalitāti, nevar pateikt – priekšmets ir roku darbs vai arī lēts rūpnīcas ražojums. Man ļoti paveicies, jo interneta vidē izdevies atrast labus sadarbības partnerus. Viena no tādām ir luksuspreču firma «David Linley» Anglijā, kas regulāri pasūta no cēlkoka izgatavotās spēles «Jenga» kastes. No sākuma aizsūtīju paraugu, kam bija jāiziet kvalitātes kontrole. Tad sekoja pasūtījumi, un kompānija ir pārsteigta par produkta lielo noietu, – stāsta Māris. Anglijā un Amerikā šādas personalizētas koka kastes kā viesu grāmatas īpaši iecienītas esot kāzās. Uz koka klucīšiem tiek iegravēti vārdi un katrs no viesiem tur var uzrakstīt kādu novēlējumu. – Ar pasūtījumiem vissaspringtākais laiks man ir no septembra līdz novembra beigām, kad pasūtījuma apjomi ievērojami palielinās. Bet janvārī un februārī kļūst mierīgāk. Tad var radoši pastrādāt pie jaunu produktu izveides, kas man pašam patīk vislabāk, – saka uzņēmuma īpašnieks. Pirms vairāk nekā pusgada viņam izdevies tikt pie sava lāzergravētāja, kas nav lēts prieks, bet ilgtermiņā noteikti atmaksājas. – Pieaugot pasūtījumiem, esmu mēģinājis atrast palīgspēkus, bet pagaidām diemžēl diezgan neveiksmīgi. Tā kā varu maksāt par padarīto, nevis par nostrādātajām stundām, atbilstošu cilvēku grūti atrast… Ar visu cenšos tikt galā pats, – atzīst Māris.

Uzņēmuma panākumi nebūtu iedomājami bez ģimenes atbalsta

Māris kopā ar sievu Lauru Norvēģijas kalnu ceļojumā

Lai kādi bijuši biznesa kāpumi vai kritumi, blakus vienmēr bijusi ģimene. Māra sieva Laura Salacgrīvas vidusskolā māca angļu valodu. Ģimenē aug trīs bērni – Hein­rihs, kurš vasarā svinēs 15 gadu jubileju, vienpadsmitgadīgais Harijs un deviņgadniece Halina. – Mums ir savas ģimenes tradīcijas, pie kurām pieturamies. Brokastis un vakariņas ir laiks, kad vienmēr cenšamies būt kopā. Bērniem ir dažādi ārpusskolas pulciņi – mūzikas skola, sports, bet arī pašiem vakari ne vienmēr brīvi. Tomēr organizējam laiku tā, lai noteiktajās ēdienreizēs visi satiekamies, – uzsver Māris. Savukārt par neatņemamu ziemas perioda sastāvdaļu kļuvušas iecienītās galda spēles, kas iegādātas vairumā. Tāpat viņi kopā dodas dažādos izbraukumos. Vecākiem svarīgi, lai bērni ir fiziski aktīvi un izturīgi. Viena no pirmajām ekskursijām bijusi uz Francijas Alpiem, netālu no Monblāna. – Meitai toreiz bija vēl tikai septiņi gadi, kad mēs viņus visus trīs izvilkām 20 km garā pārgājienā. Nebija viegli. Tagad, ja sakām, ka brauksim uz kalniem, neviens vairs īsti nepiekrīt, – smejoties teic sarunbiedrs. Daļēji ģimene apceļojusi gan Latviju, gan arī Igauniju un piepildīts viens no bērnu sapņiem – apmeklēta Legozeme Vācijā. Lai gan ceļojumu plānošana mēdz būt laikietilpīga, Māris labprāt velta laiku maršruta sastādīšanai un atrod veidus, kā visiem kopā interesanti pavadīt laiku. Šopavasar kopā ar Lauru devušies neparastā piedzīvojumā uz Stokholmu. Tā kā abi labprāt sporto, pilsētu un tās apkārtni iepazinuši skrienot. – Izmantojām aplikāciju, pēc kuras vadoties, izvēlējāmies dažādus maršrutus un apskates objektus. Secinājām, ka tas ir daudz interesantāk nekā pārvietoties ar sabiedrisko transportu un doties no punkta līdz punktam. Pirmajā dienā noskrējām kādus 30 km un tad jau skatījāmies pēc izjūtām, – piedzīvoto atminas Māris. Iespaidīgs bijis arī pārgājiens ar teltīm Norvēģijas fjordos, kur viņi devušies divatā. Savukārt sapņu zeme, uz kuru ļoti gribētos aizceļot visiem kopā, ir Jaunzēlande. 

Ģimenes kopīgais piedzīvojums Francijas alpos. Māris (no kreisās), vecākais dēls Heinrihs, Laura, Harijs un Halina

Sarunbiedrs gan piebilst, ka tālie ceļojumi ir laba lieta, bet mājās viņus vienmēr nepacietīgi gaida trīs suņi. Gludspalvainie foksterjeri – Bulta, Čārlijs un Dadzis ir trīs pusbrāļi, kuri kļuvuši par neatņemamu ģimenes sastāvdaļu. Ziemā, kad laiks vēsāks, visi kopā dodoties uz mežu kārtīgi izskrieties. Bet Dadzis kopā ar vecāko dēlu Heinrihu pat esot tikuši pie godalgotās vietas taku skrējienā Stirnu buks

Gan bērniem, gan pieaugušajiem ģimenes kopīgās aktivitātes ir ļoti svarīgas, un jauki pavadīts laiks dod enerģiju un iedvesmu īstenot jaunus plānus un idejas.

Ivita RENCE
Autores un Māra Endes albuma foto

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks