22.07.2022. (Linda TAURIŅA)
Noticēt sev, saskatīt iespējas un tās izmantot
Izaugsmes trenere Kristīne Vilcāne teic: "Dot enerģiju tālāk var tikai tad, ja tā vispirms paņemta sev." Viņa šajā pārliecībā dalās ar vīru Andri un dēliem Valtu (no labās), Alfu un Fēliksu

Noticēt sev, saskatīt iespējas un tās izmantot

Ko darīt, ja pienāk brīdis, kad gribas dzīvē kaut ko mainīt? Jautājums – bet ko tieši un kā? Uz to var atbildēt kādreizējā limbažniece Kristīne VILCĀNE, kura šobrīd dzīvo Baldonē. Viņai ir liela pieredze pozitīvu pārmaiņu jomā, kā arī piemīt prasme tām iedvesmot citus. Sarunbiedre ir grāmatu autore, izaugsmes trenere, kā arī aktīva un veselīga dzīvesveida praktiķe. Tāpat viņa ir mamma trīs puišiem – Alfam (14), Valtam (13), Fēliksam (9), kurus audzina kopā ar dzīvesbiedru Andri.

Sarunu sākam ar stāstu par to, kā aizsākās pārmaiņas Kristīnes dzīvē. Viņa vairāk nekā 10 gadu strādāja bankā mārketinga jomā ar standarta darba ritmu –  no 9.00 līdz 17.00. Viens no viņas uzdevumiem bija motivēt cilvēkus veidot uzkrājumus. Izaicinājums bija pārliecināt ļaudis, ka tas visvairāk nepieciešams viņiem pašiem. Meklējot veidus, kā to labāk darīt, kopā ar kolēģi Jolantu Jērāni nonākušas kādā seminārā Lielbritānijā. – Sapratām, ka esam “iepērušās”, – smej sarunbiedre. Izrādījās, ka semināra tēma bija domāšanas maiņa, un ne gluži tāda finanšu pratība, par kādu pārsvarā runā bankā. – Nospriedām – ai, labi. Ņemsim pretī, ko dzīve piespēlējusi. Un šī apņemšanās arī pavēra ceļu pārmaiņām, – secina Kristīne. 

Ikviens var sarakstīt grāmatu un noskriet 10 kilometru

Seminārā lektors apgalvojis: – Ikviens no jums var sarakstīt grāmatu un noskriet 10 kilometru. Ar to viņš vēlējās pateikt, ka ikvienam ir kaut kas, ko dot pasaulei un spēja paveikt vairāk, nekā viņš domā. Pēc tam izskanēja aicinājums pacel, roku tiem, kuri tic, ka viņi to var. Atsaucās vien daži. Nākamais aicinājums bija: – Paceliet roku tie, kuri tic, ka to varēs pēc gada! Kristīne sēdēja, tās klēpī salikusi, neticot saviem spēkiem, kamēr blakus sēdošā kundzīte, kurai bija vismaz 80 gadu, pati ar augsti paceltu roku pagriezās pret Kristīni un angliski teica: – Jā, tu vari! Tas bija spēcīgs brīdis, kurā Kristīne, lai arī neticīgi, tomēr nolēma mēģināt, ja pat šī kundzīte tic savām spējām.

Vēlāk dāmas, dzerot tēju, rēķināja, ka viņu grāmatai būtu jāiznāk 2017. gada 16. aprīlī, apzinoties, ka tas nav nopietni domāts. Beigās izdevums nonāca veikalu plauktos nedēļu pirms noliktā termiņa, atvēršanu svinot 11. aprīlī. Un Kristīne tad bija jau noskrējusi pusmaratonu, lai arī iepriekš pat kilometrs šķita nepieveicams. Viņa piebilst, ka vēl pēc dažiem gadiem, atzīmējot 40 gadu jubileju, pievarējusi arī maratonu – 42,195 km. Tūlīt gan rodas jautājums, kā tas izdevies. – Tu sasniedz tik, cik sev ļauj, – atbild Kristīne. 

Pēc atgriešanās Latvijā abas ar Jolantu turpināja strādāt bankā, tikai ar smaidu stāstīja, kā viņām gāja seminārā. Jāsecina, ka par sapņiem ir jārunā, jo tas var motivēt ieceres īstenot. Piedevām, kad dzīvo ar ideju, kļūsti par magnētu, kas pievelk tās īstenošanai nepieciešamo. Teiksim, gluži negaidīti Kristīnei piezvanīja dziedātājs Kaspars Markševics, kurš vienlaikus strādāja tipogrāfijā Dardedze. – Vai tev bankā mārketinga vajadzībām nav nepieciešami kādi drukas darbi? – viņš prasīja. – Smejoties pajautāju, vai grāmatas viņi arī drukā un kā tas viss notiek. 

Soli pa solim tapa Kristīnes un Jolantas grāmata Naudiņš mācās saprast naudu, kurai tas pats Kaspars sacerēja arī dziesmu Labi lasīt grāmatas. Tā māca par finansēm 5–10 gadus veciem bērniem. Lai gan arī pieaugušie ir atzinuši, ka viņiem bijis gana interesanti ieskatīties izdevumā. Šīs it kā pasaku grāmatas galvenie varoņi ir krājējs Naudiņš un tērētājs Jautriņš. Kā jau var nojaust, viņiem ir atšķirīga attieksme pret naudu, kas lasītājā rosina pārdomas un daudz māca. – Par nopietnām tēmām var runāt viegli. Lūk, bieži arī vecāki mācās bērnu aizsegā. Mēs, pieaugušie, nevēlamies atzīt, ka pietrūkst zināšanu par dažām dzīves jomām, – spriež autore. Turklāt nauda ir teju tabu tēma tiem, kuriem ir 40 un vairāk gadu. – Mums ieaudzināta pieticība, tas, ka jāizvēlas mīlestība vai nauda, veselība vai nauda un tamlīdzīgi. Tad es semināros prasu: “Ko tu izvēlies – roku vai kāju?” Tajā mirklī cilvēks saprot – nepieciešamas abas, – stāsta izaugsmes trenere. Lai atzītu, ka arī nauda mums ir svarīga, Kristīne rosina iztēloties dzīvi kā automašīnu ar četriem riteņiem. Tie ir attiecības, veselība, pašizaugsme un finanses. Ja viena nebūs, tā uz priekšu nebrauks! Piemēram, naudas trūkums diez vai veicina sirsnīgas attiecības ģimenē. Šo atziņu var gūt, izlasot Kristīnes un Jolantas otro grāmatu maziem un pavisam lieliem bērniem – 52 patiesības. Par tevi. Par mani. Par dzīvi. Tā nāca klajā 2020. gadā. Tajā ir pasakas par dzīvi. – Nedomājām, ka grāmatas būs tik veiksmīgas un ļoti interesēs cilvēkus, – atzīst Kristīne. Tās joprojām ir pieprasītas un ir izdotas atkārtoti. Autore piebilst, ka viņai personīgi ļoti daudz nozīmē tas, ka 52 patiesības Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir novietota vienā kategorijā ar Antuāna de Sent-Ekziperī Mazo princi. Arī to var lasīt jebkurā vecumā un gūt daudz vērtīgu atziņu.

Viena sapņa piepildījums iedvesmo īstenot citus

Šīs izdošanās radīja Kristīnē apziņu, ka viņa var piepildīt arī citus sapņus. Sarunbiedre bankā turpināja strādāt līdz 2018. gadam. Viena lieta, ko māca saistībā ar finanšu pratību, ir, ka jāiegulda sevī, personīgajā attīstībā, lai tu spētu pelnīt vairāk, tāpēc Kristīne bija izveidojusi krājkontu izglītībai un pašizaugsmei. Kad viņa sāka apsvērt iespēju mācīties koučingu, atklāja, ka kontā ir precīzi tāda summa, kāda nepieciešama, lai samaksātu par kursiem. – Citas zīmes man nevajadzēja, – viņa atceras. Vēlāk piepildīja dažādus sapņus. Tā kā interesēja sports, ieguva treneres sertifikātu. Atrada iespēju strādāt skolā, kļūstot par MOT treneri – brīvprātīgo, kurš pusaudžus motivē sasniegt dzīves mērķus. Iztiku viņa pelna kā izaugsmes trenere un izglītības metožu autore. Zināšanās dalās lekcijās, semināros, meistarklasēs, strādā ar jauniešiem nometnēs un skolās. Piedevām Kristīne māca pedagogiem, kā strādāt ar viņas grāmatu. Skolas atzinušas, ka to var izmantot kā mācību līdzekli. Kristīne atklāj, ka nemaz neilgojas pēc standarta darbalaika un stabila un prognozējama ikmēneša atalgojuma, jo darīt dažādas lietas viņai ir interesanti.

Turklāt šobrīd viss, ko Kristīne ir iemācījusies un darījusi, devis viņai iespēju pievienoties dažādu speciālistu komandai, kas organizē piedzīvojumu terapiju. Tās būtība ir iet dabā ar terapeitisku nolūku. Kurš gan nepiekritīs, ka dabai piemīt dziedinošs spēks! Un ja to papildina ar aktivitātēm, kas palīdz pārvarēt emocionālas traumas, labāk saprast sevi, mainīt uzvedības modeļus un gūt citas noderīgas atziņas...! Citur pasaulē šo metodi izmanto vairāk nekā sešdesmit gadu, bet Latvijā tā ir samērā jauna.

Linda TAURIŅA

                                                                                        

Pārmaiņas katram

– Kāpēc vienam izdodas mainīt dzīvi, piepildīt sapņus, bet citam ne?

– Daudz par šo domāju. Man patīk teikt, ka panākumi pazūd tukšumā starp zināšanu un darīšanu. Patiesībā mēs visi zinām, ko un kā vajadzētu. Ja tev ir mērķis, nav labākas receptes tā sasniegšanai, kā vienkārši darīt, ar kaut ko sākot. Daudzi izvēlas sev mērķi, kas ir par lielu. Ja pārmaiņas nevar dabūt rīt, tad šodien mums tās nevajag. Visi meklējam tableti, lai galva nesāp, lai notievētu utt. Tādas nav! Neviens izaugsmes treneris nepalīdzēs, ja pats nerīkosies. 

– Mēdz teikt Tev ir mērķis? Ej uz to. Nevari paiet? Rāpo. Nevari parāpot? Apgulies un guli mērķa virzienā. Vai tiešām ar to pietiek? 

– Jā, pietiek ar mazām, bet regulārām pārmaiņām. Ja jūrā peld kuģis un pamaina kursu kaut vai par vienu grādu, ilgākā laikā tas nonāk pavisam citā pasaules malā. Bieži noniecinām mazās darbības. Mēs ar Jolantu esam izveidojušas iedvesmas kartīšu komplektu 52 pakāpieni augšup. Gadā ir 52 nedēļas, katrā no tām aicinām veikt uzdevumu, kas mudina spert vienu soli uz priekšu. Sācis nodarboties ar skriešanu, gribēsi veselīgāk gulēt, arī izvēlēsies noderīgāku pārtiku… Ja izlemtu uzreiz darīt visas šīs lietas, tad ilgi neturpinātu.

Cilvēki ir arī attaisnojumu ģenerēšanas meistari. Vienmēr izdomās, kāpēc nedarīt. Kad sāku skriet, domāju, ka es taču esmu daudzbērnu mamma, kā tagad veltīšu tik daudz laika sev! Bet mēs esam kā lampiņas virtenē. Varam dot enerģiju tālāk tikai tad, ja tā paņemta vispirms sev. 

– Bet šķiet, ka viegli teikt Ja maz maksā, maini darbu! vai rosināt krāt. Ne visiem cilvēkiem ir vienādas spējas un iespējas. 

– Esmu dzirdējusi frāzi: – Viņai jau viegli runāt… Mans pretjautājums ir: – Vai tu esi gatavs darīt to pašu, ko es? Vai esi gatavs atteikties no liekiem tēriņiem, lai sakrātu naudu un izdotu grāmatu? Ziniet, kā gada laikā sakrāt 1000 eiro? Dienā liekot krājkasē 2,75 eiro. Protams, visi nevar to atļauties, bet ikviens, iegājis veikalā, var neiztērēt naudu impulsa pirkumiem, piemēram, nevajadzīgiem našķiem. Ar finansēm ir vienkārši – skaitļi nemelo. Lieciet čekus kaudzītē, un mēneša beigās paskaitiet, cik ir lieko tēriņu, kas varēja papildināt uzkrājumu kam vērtīgākam. Viss sākas ar apzinātību. Ir vērts paanalizēt faktus, izvilkt galvu no smiltīm un paskatīties, kur aizripo nauda, ko ēdam, kā runājam ar cilvēkiem, kam veltām savu laiku un uzmanību. Sakot bet es taču esmu pelnījis! (teiksim, pavadot laiku pie televizora vai telefonā, nevis izvēloties kvalitatīvu atpūtu vai laiku kopā ar ģimeni), ilgtermiņā bieži vien nodarām sev pāri. 

Lai būtu vairāk naudas, jāmācās saskatīt iespējas, mainot domāšanu. Mums tikko bija divu dienu seminārs romu tautības sievietēm. Vienai no viņām radās ideja pusgada laikā sakrāt 150 eiro, nopirkt zosis, kas dēs olas un dos papildu ienākumus. Pēc sarunām par finansēm mājās mans vidējais dēls divu gadu laikā nopelnīja četrciparu summu. Viņš secināja, ka Baldonē nevar iegādāties popkornu, sakrāja naudu, lai iegādātos aparātu tā gatavošanai, vēlāk arī galdu un telti tirdznie­cībai. Dēls ir mana atbilde, ja kāds stāsta, ka viņam nav iespēju. Ja 11 gadu vecs bērns var… Iespējas ir dažādas, turklāt ikvienam, lai kāds viņš būtu un kur atrastos.

                                                                                        

Aptauja

Vai atbalstāt attālinātā darba saglabāšanu valsts un pašvaldību iestādēs?

Regulārais maksājumsArhīvsDarba laiks